Pēc iepriekšējā raksta tā lasītājs Jānis apvaicājās:
Vai nebūtu iespējams tās pašvaldību turību kartes veidot arī versijā ar nemainīgu krāsu gradāciju, t.i. — ka pa gadiem varētu redzēt, kā mainījusies turība absolūtos skaitļos?
Atbildēju, ka, protams, varētu, bet visai drīz zustu skaistas un viegli saprotamas krāsu pārejas. Jānis nelikās mierā:
Nu, to spektru var izraudzīt ar tālejošu skatu nākotnē; toties varētu uztaisīt pēc tam labas animācijas, kā turība mainījusies.
Ar to mūsu saruna beidzās. Tomēr sēkla bija iesēta. Aizrakstīju Valsts kasei lūgumu pēc pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem kopš 2009. gada, kad izveidotas tagadējās pašvaldības. Paldies Kases Pārskatu departamentam, lūgtos datus zibenīgi saņēmu. Atlika paņemt no Centrālās statistikas pārvaldes pašvaldību iedzīvotāju skaitu un cenu līmeni pa gadiem. Žik, žik, tabula gatava.
Nu varēja pārdomāt karšu krāsu intervallus. Būtu jauki gan pietiekami daudz pakāpienu, lai karte sniegtu informāciju, gan pietiekami maz pakāpienu, lai nezūd skaistas un viegli saprotamas krāsu pārejas, gan apaļi skaitļi. Turklāt, tā kā parādība ir eksponenta, arī pakāpieniem būtu jābūt tādiem. 2009. gadā zemākais skaitlis bija 106 Ls/iedz. Vienkāršākais būtu 100-200-400-800-1600, bet tad ir par maz pakāpienu un krāsu. Varētu ņemt 2 pakāpes, 64 vai 128, un tad reizināt ar 3/2. Bet tad apaļums būtu vien veseli lati bez santīmiem, nevis apaļi simti. Izdomāju: ņemšu tos pašus 100-200-400, bet katru intervallu dalīšu divos, tādējādi solis būs √2. Lūk, iznākums:
Un vienkārša animācija:
Protams, nodokļi nav tikai dzīves līmeņa, bet arī valsts plēsonības un atkarības sabiedrības rādītājs, tomēr jāatzīst, ka dzīvojam arvien labāk.
Mans zelts ir mana tauta 
svētdien, 29.01.2017. 07.12
Vai pieaugošais solis nerada maldinošu konverģences iespaidu?
svētdien, 29.01.2017. 11.01
Pat pie nemainīgiem nodokļu ieņēmumiem un vienlaikus pie arvien sarūkoša iedzīvotāju skaita, relatīvie rādītāji ies uz augšu. Tas nozīmē dzīves līmeņa paaugstināšanos??? Diezgan dīvaina pieeja dzīves līmeņa mērīšanai.
pirmdien, 30.01.2017. 00.52
Ja iedzīvotāju skaits sarūk, bet nodokļu ieņēmumi nemainās, tas nozīmē ka katrs palikušais iedzīvotājs tos maksā vairāk.
pirmdien, 30.01.2017. 09.37
Tātad – jo vairāk maksā nodokļos, jo augstāks dzīves līmenis? Nu, izcila hipotēze. Šo varētu likt par VID saukli.
Ja iedzīvotāju skaits sarūk tādos tempos kā LV, tad priecāties par to, ka pieaug maksāto nodokļu apjoms, ir slimi. Pie tam – skaits nerūk dzimstības/mirstības dēļ, bet gan emigrācijas – papētiet CSP datus.
pirmdien, 30.01.2017. 13.39
Cirvis pareizi komentē. par hipotēzēm – rakstā tas tika atrunāts. papildus – jo emocionālāk kādu faktu komentē, jo lielāka varbūtība pazust pašam faktam, kas arī faktiski ir noticis Džempera gadījumā.
pirmdien, 30.01.2017. 11.46
Paldies par grafisko vizualizāciju. Vienu gan piebildīšu – ka nodokļu ieņēmumi pašvaldībām ar katru gadu būs palielinājušies, kas saistīts ar algu līmeņa celšanos un nodokļi politiku, un to visu efektu paspilgtina tas, ka kā bāze tiek izmantots 2009. Gada cenu līmenis, kas netiek pielāgots – kā rezultātā – šī karte nekādā mērā neparāda iedzīvotāju labklājības līmeni – tik pat labi varēji nedalīt ar venu līmeni ja visos gadījumos izmantots 2009. Gada cenu līmenis jo kā zināms no matemātikas – visu jau var dalīt ar vienu bāzi vai citu bāzi bet rezultāts nemainīsies un nevarēs objektīvi salīdzināt relatīvās izmaiņas jeb reālo situāciju
pirmdien, 30.01.2017. 13.45
metodes ir dažādas, nevienu brīdi netika apgalvots, ka tā ir vienīgā pareizā. Tas, kas tiešām var ietekmēt bāzes gada izvēle (parasti ņem apaļus gadus, piem. šajā gadījumā 2010 – nevis 2009). Relatīvās izmaiņas norāda uz izmaiņu tempa dinamiku nevis reālo situāciju.