Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2016.gadā


Nezinu, kāpēc, bet no visiem manu emuāru ierakstiem tieši gadskārtējie raksti par dažādu Latvijas vietu dzīves līmeni ir otrā vietā pēc lasītāju skaita. Ar 2015. gada datiem sejgrāmatā dalījušies pat teju tūkstoš lasītāju. (Kas pirmā vietā? Protams, sekss.) Nu pa gadskārtu atkal pienācis brīdis, kad Valsts kase publicējusi gada pēdējos pašvaldību finanču pārskatus, un varu pievērsties, kā klājies 2016. gadā.

Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2016. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā arī četri novadi (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 440 456;
  2. Jūŗmala — 40 444;
  3. Daugavpils — 29 671;
  4. Liepāja — 28 266;
  5. Jelgava — 27 868;
  6. Ventspils — 22 055;
  7. Ķekavas novads — 16 218 (vietu augstāk, salīdzinot ar 2015. gadu);
  8. Ogres novads — 16 187 (vietu zemāk, salīdzinot ar 2015. gadu);
  9. Māŗupes novads — 15 268;
  10. Salaspils novads — 12 265 (salīdzinot ar 2015. gadu, izspiedis no 10. vietas Valmieru).

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, pieminot arī pārmaiņas, salīdzinot ar 2015.gadu:

pasvaldibu-dzives-limenis-2016

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Uzmanības vērts, ka Rīga kopš tagadējā iedalījuma ieviešanas 2009. gadā (kas sakrīt ar “Saskaņas” nākšanu pie varas Rīgā) lēnām slīdējusi rangā lejup un tagad ir vairs tikai 9. vietā, salīdzinot ar 5. vietu 2009. gadā.  Tiesa, jāpiebilst, ka 2015. gadā tā bija 11. vietā un 2016. gadā pirmo reizi kopš 2009. gadā tā rangā augusi. Pieļauju, kas tas ir Ušakova nekustamā nodokļa un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas sekas. Tomēr vislepnāk dzīvo Pierīgā. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas un Grobiņas novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Un nebiju gaidījis, ka nabagākais Kursas novads ir Kuldīgas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

pasvaldibu-dzives-limenis-2016

Augstāko kategoriju tīši sāku no 690, ne apaļiem 700, lai tajā iekļautu visas pašvaldības, kas turīgākas par Rīgu. Latvijas caurmērs ir 522Ls, kam vistuvākā ir Valmiera un kas kartē aptuveni atbilst robežai starp gaiši un tumši zaļo. Zemākā kategorija sastopama tikai Latgalē (šoreiz tas nav tīši, robežu ņēmu apaļus 300), par mata tiesu no tās izsprucis Alojas novads.

Pievēršoties pārmaiņām, salīdzinot ar 2015. gadu, jāatzīst, man nav nekādas nojautas, kas 2015. gadā notika Dundagas novadā, ka tas togad palēcās par 22 vietām un savukārt 2016. gadā nokrita par 19. Gatavojot datus, pirmais iespaids bija, ka augšupeja bijusi visai strauja. Tiešām — Latvijā kopā tā bijusi 8,9% jēlskaitļos un 6,6%, ievērojot patēriņa cenu maiņu. Vairākās pašvaldībās tomēr bijis kritums, straujākais jau pieminētā Dundagā: -4,6% jēlskaitļos un -6,6%, ievērojot patēriņa cenu maiņu.

Advertisements

7 Atbildes to “Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2016.gadā”

  1. Ernests Says:

    Iesaku ieviest kolonnu ar datiem pēc izlidzināšanas fonda pārdales, lai ir skaidri redzams kas vairs pats nevar izdzīvot.

  2. Nefanoju par eiro, bet... Says:

    Lati? Pārrēķins uz latiem, vai tikai nosaukums, diezgan dīvaini…

  3. Baiba Bicēna (@BaibaBicena) Says:

    Skaitļi par 2016. gadu tiešām minēti latos vai tomēr eiro???

    • Ritvars Says:

      Latos.

  4. Ernests Says:

    lūk dati ko jāapstrādā http://likumi.lv/ta/id/278827-noteikumi-par-pasvaldibu-finansu-izlidzinasanas-fonda-ienemumiem-un-to-sadales-kartibu-2016-gada

  5. Vārds Says:

    «Zemākā kategorija sastopama tikai Latgalē»

    Ne gluži. Ja par Latgali uzskata kultūrvēsturisko novadu, tad zemākā kategorija ir arī ārpus tās — Ilūkstes novadā Sēlijā. Ja tiek domāti mūsdienu, pašvaldību robežām atbilstošie, reģioni, tad sarkanā krāsa ir arī Vidzemē (Varakļānu novadā).

  6. uldis Says:

    Interesanti būtu procentuālā izmaiņa pret iepriekšējo gadu un varbūt pret 5 gadiem iepriekš. Tiešām būtu interesanti paskatīties arī bez izlīdzināšanas fonda naudas.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: