Tautas skaitīšana — iedzīvotāju skaits, pārmaiņas, izvietojums

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 18.janvārī paziņojusi pirmos 2011.g. tautas skaitīšanas iznākumus, un nu var tos pētīt sīkāk.

Tautskaitē apkopoti dati par Latvijas iedzīvotājiem pēc 1.marta stāvokļa. Skaitot visos izmantotos veidos, konstatēts, ka Latvijā dzīvo maķenīt vairāk nekā 2mln iedzīvotāju. Šī bija jau 12.tautskaite, kas aptvēra visu Latvijas territoriju:

Gads	Iedzīvotāji (attiecīgā gada robežās)
1897.	1 929 387
1920.	1 596 131
1925.	1 844 805
1930.	1 900 045
1935.	1 950 502
1943.	1 803 104
1959.	2 079 948
1970.	2 351 903
1979.	2 502 816
1989.	2 666 567
2000.	2 377 383
2011.	2 067 887

Interesanti salīdzināt tautskaites un kārtējās iedzīvotāju uzskaites datus. Proti, kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas CSP bija cītīgi skaitījusi klāt 2000.g. iedzīvotāju skaitam dabisko kustību un pieteikušos pārceļotājus un iznākumā bija aplēsusi, ka 01.01.2011. Latvijā bijis 2 229 641 iedzīvotājs. Kā tagad redzam, par 161 754 vairāk nekā tautskaitē konstatēts. Tiesa, uzskaites dati attiecas uz 1.janvāri, bet tautskaites — uz 1.martu, taču šī nianse ir pietiekami sīka, ka to var neievērot. Atšķirības cēlonis — lielum liela daļa izbraucēju no valsts neapgrūtina sevi ar Latvijas likumu ievērošanu un neziņo par to valsts iestādēm. Iznākumā neuzskaitīta migrācija veido 52,3% no 309 496 cilvēku sarukuma kopš 2000.g. tautskaites.

Cik lielas ir pārējās pārmaiņu sastāvdaļas? 2000.—2010.g. pavisam dzimuši 233 174, miruši 352 015 cilvēki, attiecīgi dabiskā kustība bijusi -118 841 (tātad 38,4% sarukuma). Mirstība gan nav vainojama, jo mūža ilgums šobrīd ir lielāks nekā jebkad — arī par Gorbačova žūpības kampaņas laiku ilgāks, un kopš 90.gadu vidus aug caurmērā par pusgadu gadā. Drīzāk ielāgojams, ka šai pašā laikaposmā veikts 138,7tk mākslīgu abortu — noslepkavotu bērnu skaits ar uzviju sedz izmiršanu.

Apzinīgu pilsoņu, kas ziņojuši par izbraukšanu, 2000.—2010.g. bijis 57 931, savukārt iebraukuši 24 698, tādējādi uzskaitītās migrācijas saldo ir -33 233 (10,7% sarukuma). Vēlreiz piebildīšu, ka sastāvdaļu summa mazliet atšķiŗas no sarukuma, jo uzskaites dati apkopoti pa kalendāra gadiem, bet tautskaites rīkotas martā.

Izvietojuma ziņā 1.vietā, protams, ir Rīga, kur dzīvo 657 424 jeb 31,8% iedzīvotāju. Samēram var minēt, ka 2000.g. Rīgas īpatsvars bija 32,2% un 1989.g. — 34,1%. Deviņās beznovada pilsētās kopā dzīvo 51,2% iedzīvotāju, kas tāpat ir mazāk nekā 2000. (51,6%) un 1989.g. (53,9%) — viela pārdomām brēcējiem par lauku izmiršanu. Apaļu skaitļu cienītājiem var piebilst, ka Rīga nu ir vienīgā pilsēta ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem, jo Daugavpils noslīdējusi līdz 93 223. Samērā vienkārši un uzskatāmi izvietojumu var parādīt ar uzdevumu sadalīt simt klucīšu pa pašvaldībām proporcionāli to iedzīvotāju skaitam. Izmantojot formulu, ko lieto AAV Pārstāvju palātas vietu sadalē pavastīm, iznākums ir tāds:

Visās pašvaldībās, kam ticis >1 klucītis, klucīšu skaits pārsniedz iedzīvotāju procentu — un Rīgai ar 31,8% iedzīvotāju tikuši pat 38 klucīši. Cēlonis vienkāršs: vairumā novadu ir tik maz iedzīvotāju (0,4% vai mazāk), ka tiem pat viens klucītis netiek, taču tādās pašvaldībās kopumā dzīvo 1/6 iedzīvotāju — un uz to atmešanas rēķina vairāk klucīšu tiek lielākām pašvaldībām. Tomēr sajēgu par samēru schēma sniedz.

Attiecībā uz iedzīvotāju skaita pārmaiņām CSP jau ielikusi skaistu karti, kas rāda iedzīvotāju skaita pārmaiņas pašvaldību griezumā, salīdzinot ar iepriekšējo tautskaiti. Tā rāda, ka Latvija piepilsētiskojas. Lielākās pilsētas un nomaļākie novadi tukšojas (jo nomaļāki, jo vairāk), savukārt aug vienīgās īstenās Latvijas pilsētas piepilsētas. Daudzu prātā ierastais dalījums laukos un pilsētās vairs neatbilst dzīves īstenībai — tādas pilsētas kā Saulkrasti un Sigulda un tādi lauki kā Ķekavas pagasts savstarpēji ir daudz tuvāki un līdzīgāki nekā minētās pilsētas un Daugavpils vai Ķekavas un Lauderu pagasts. Koncentrētā veidā optimālu apdzīvotības modeli mūsdienām un tuvākai nākotnei rāda Kantoŗa iela. Silti iesaku iziet to vai labākā laikā izbraukt ar riteni — tā ir jādzīvo! Un, starp citu, vai pamanījāt Rīgas robežu un vai aiz tās kļuva kas laucinieciskāks? Neticat man un savām acīm? Apskatieties vēlreiz CSP kartē, par ko cilvēki balso ar savām kājām.

 Intereses pēc nolēmu apskatīties, kā pa pašvaldībām sadalās tie 161 754 neziņojušie aizbraucēji. Lūk, iznākums:

Starpība puslīdz vienmērīga pa visu Latviju, izņemot Pierīgu, kur tā zemāka un kur vairākos novados tautskaitē atrasts pat vairāk cilvēku nekā bijis uzskaitē. Cēlonis tas pats — tāpat kā cilvēki nav ziņojuši par pārcelšanos ārpus Latvijas, tie nav ziņojuši arī par pārcelšanos Latvijas iekšienā — un Pierīga ir tā vieta, uz kurieni pārceļas. Pagalam savādi abos starpības galos ar lielu atrāvienu parādās Neretas un Salas novads. Varētu vai padomāt, ka trīsciparu skaitlis sarunājis un pārcēlies no pirmā novada turpat blakus uz otru. Varbūt kāds zinīgs cilvēks varētu paskaidrot Neretas un Salas novada dīvainības cēloņus?