1949. gada izsūtīšanas — ko tai brīdī “Cīņā” raksta A. Upītis un J. Sudrabkalns

Ko 1949. gada izsūtīšanu laikā raksta Latvijas komūnistu oficiozs “Cīņa”? Pirmkārt, avīzes gatavošanas cikls tāds, ka 25. marta notikumi jāmeklē nākamās dienas numurā. Otrkārt, skaidrs, ka par izsūtīšanām nerakstīs. Bet ko tomēr raksta 26. marta “Cīņa”?

Mavriks Vulfsons spļauj zili melnu par gaidāmo NATO dibināšanu:

“.. aiz nevainīga ģeografiska Atlantijas nosaukuma mūsdienu amerikaniskie hitlerieši grib maskot jauna agresijas pakta tautām naidīgo saturu.”

Tomēr galvenais ir pašas “Cīņas” 45 gadi. Gadadienu apdzied vesels kolaborantu pulks: Andrejs Balodis, Jānis Grots, Jūlijs Vanags, Jānis Sudrabkalns un — kā bez viņa — Andrejs Upītis.

Andrejs Balodis:

Mēs savu dzīvi celsim lielu, brīvu,
Ar brāļiem plecs pie pleca mūsu ceļš kur trauc, —
Kā karogs nevīstošs ar dzidru plīvu
Uz komunismu «Cīņa» aicina un sauc!

Jānis Grots:

Tu darba tautu mundrināsi
Uz cīņu un uz uzvarām,
Tu komunismam spēkus krāsi
Un mūsu audzēm nākamām.

Jūlijs Vanags:

Un šodien,
Kad ceļam uz taisnības grodiem
Mēs komunismu,
Ar saulainu vizmu
No Tevis mums staro
Staļina vaigs.

Staļina premijas laureats (tā pieteikts — R.E.) Jānis Sudrabkalns:

“Puvešu un melu smaka un asiņu dvinga dvašo no kapitalistiskās preses, bet padomju avīze runā brīvu un patiesīgu valodu, un tāpēc mēs ik rītus lasām „Cīņu” ar uzticību. ..

Sludinādama boļševiku idejas un sadraudzību ar padomju tautām, kuru priekšgalā redzam mūsu senseno draugu un aizstāvi, lielo krievu tautu, „Cīņa” kalpo latviešu tautas uzplaukumam un spožai nākotnei.”

Staļina premijas laureats, Tautas rakstnieks Andrejs Upītis:

“„Cīņā” mācīja pavisam citu ko. Lielā mērā man viņai jāpateicas par to, ka 1905. gads tika par krustceļu un šķirtnes gadu manā mūžā. Revolucijas pirmā cēliena uzplūdi un „Cīņa” mani pavērsa tajā virzienā, no kura līdz šai dienai apzinīgi neesmu novērsies. ..

Kad pēc prūšu okupacijas nakts 1919. gadā Latvijā atausa pirmais Padomju rīts, man uzdeva pārvaldīt visu mākslas dzīvi Republikā. ..

Buržuaziskās republikas 14 un latviskā fašisma 6 gados „Cīņa” piedzīvoja gluži tādus pašus un vēl ļaunākus laikus nekā 1905. gada priekšvakarā. ..

Gribētos teikt, ka „Cīņas” numuri nekad un nekur nav gaidīti ar tādu degošu nepacietību kā tad, kad tie iespiestā veidā nesa jau pa radio dzirdētās biedra Staļina skaidrās, noteiktās runas, kas stiprināja, spārnoja un apgaroja visas sirdis smagajās sākuma cīņās un aizrāva līdzi visos vēlākos uzvaras etapos. ..

Ļeņina-Staļina partijas laikraksts 45 gadus mūs vadījis pa taisnu, kalnup vedošu ideju ceļu.”

Jā, bija tūkstoši, ko izveda — un bija citi, kas to visu slavēja.