Dzelzceļa pieturu nosaukumu aptauja

“Latvijas dzelzceļš” līdz 11. februārim rīko iecerēto dzelzceļa pieturu nosaukumu aptauju. Tīkami, ka nosaukumu variantiem klāt pamatojums. Padarīšana man šķiet cilvēkģeografiski un novadpētnieciski interesanta, tāpēc aizpildīju, aicinu aizpildīt un būtu pateicīgs, ja jūs aizpildītu tāpat kā es. Vispārīgi apsvērumi ir tādi, ka dzelzceļa pietura apkalpo plašāku apkaimi nekā autobusa pietura, tāpēc saucama apdzīvotas vietas vai pilsētas daļas vārdā, nevis ielas, iestādes vai uzņēmuma vārdā.

Visvieglāk no piecām pieturām tikt galā bija ar šo — “Pieturas punkts Zasulauka – Bolderājas dzelzceļa iecirkņa 10.km – galapunkts pie Silikātu ielas pārbrauktuves“:

• Bolderāja Silikātu;
• Bolderāja;
• Tekstilnieku parks.

Protams, Bolderāja! Tā būs galvenā un vienīgā Bolderājas pasažieŗu stacija un tuvu vietai, kur vēsturiski bijusi Bolderājas stacija. Šobrīd uz Rīgas pusi mežā pie rūpnīcām jau ir stacija ar Bolderājas nosaukumu, bet tā ir kravu pārvadājumiem, nost no Bolderājas, tautas mutē reti ņemta un vēsturiski saukta par Spilvi. Stāvoklis 1937. gada kartē:

Nākamais vieglākais bija — “Pieturas punkts starp Sarkandaugavas un Mangaļu dzelzceļa stacijām Zemitānu – Skultes dzelzceļa iecirkņa 9. km“:

• Dauderi;
• Aldaris;
• Aldara parks.

Derētu Sarkandaugava, bet tāda stacija jau ir Sarkandaugavas vidū. “Aldaris” ir uzņēmums, turklāt apreibināšanas, turklāt, cik saprotu, necik daudz no ražošanas tur nav palicis. Dauderi ir ne tikai burvīgs mūzejs blakus iecerētai pieturai, bet arī pastāvīgāks vietvārds — Daudersala (krievu laikā piebērta cietzemei un tagad pussala). Tāpēc — Dauderi. Un ceru, ka jaunbūvēto tiltu pār dzelzceļu starp Sarkandaugavu un Jaunmīlgrāvi nosauks par Daudertiltu, nevis par “Skultes” pārvadu — jo tā Skulte ir aiz Saulkrastiem, vairāk nekā 40 km prom, nevis Sarkandaugavā, un nevajag vēl trešo Skulti pie Rīgas (otrā ir okupantu ciems aiz lidostas).

Vairāk jādomā un jāpēta bija par — “Pārceļamais pieturas punkts “Atgāzene”“:

• Atgāzene;
• Altona;
• Bērnu slimnīca;
• Bieriņi.

Pārceļ tikai puskilometru, no Ģimnastikas ielas uz Robežu ielu, un pieturai jau ir savs nosaukums. Taču Atgāzene ir tur, kur Atgāzenes iela, vēsturiskā Atgāzenes nervu klīnika (kur krievu laikā bija okupantu armijas dziedinātava un tagad biroji), igauņu skola un Bieriņgrāvja augša. Līdzšinējā stacija jau bija nost no turienes, un tagad tiek pārcelta vēl vairāk prom tai pašā virzienā.

Un jau Robežu ielas Rīgas pusē! Robežu iela — kā nosaukums rāda — ir robeža. Ne tikai kādreiz Rīgas, bet arī Altonas. Altonas muiža bija pie tagadējās Māŗupītes ietekas Māŗas dīķī, bet tās zemes plašākas. Šobrīd Altona ir senākā Bieriņu daļa starp Jelgavas un Jūŗmalas dzelzceļu, Māŗupīti un Robežu ielu. Altonas nosaukums parādās divās Altonavas ielās (Lielā un Mazā), tik Lielo vēlīnā krievu laikā pārdēvēja, un vēsturiskais nosaukums tai nav atdots atpakaļ. Stāvoklis 1883. gada plānā:

Savukārt Bērnu slimnīca ir tikai viena iestāde. Ne tik mainīgu nosaukumu kā rūpnīca kāda, tomēr ar gaŗāku nekā visi pārējie varianti. Un atļaujos prognozēt, ka bērnu vešana uz slimnīcu būs niecīga daļa pieturas apgrozījuma. Bieriņi? Jā, dzelzceļa rietumpusē ir Bieriņi. Bet austrumpusē Torņakalns. Te pietura nav rajona vidū kā Bolderājai. Tāpēc, pēc izpētes — Altona. Arī vārda daudzināšanas labad.

Nebiju gaidījis, ka būs grūtības izlemt, kā saukt tuvāko, trešo Teikas dzelzceļa staciju — “Pieturas punkts starp Čiekurkalna un Juglas dzelzceļa stacijām Rīgas – Lugažu dzelzceļa iecirkņa 9. km“:

• Alfa;
• Šmerlis;
• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.

LSPA uzreiz atmetams: iestāde, gaŗum gaŗš, mainīgs (atceraties LVFKI?). Bet starp Alfu un Šmerli izšķirties grūti. Alfas priekšrocība ir pazīstamība: vietas norādi “pie “Alfas”” šobrīd sapratīs vairāk cilvēku nekā “Šmerlī”. Tiesa, vilciens no dižveikala apmeklētāju ierašanās veidiem būs labi ja 3. vietā pēc sava automobiļa un pilsētas sabiedriskās satiksmes. Un, kā nupat ar pirkstu acī iebakstīts, “Alfu” var mierīgi vienā dienā pārdēvēt par pilnīgi ko citu. Starp citu, arī pirms jaunā “Alfas” korpusa uzcelšanas (kur tagad dižveikals) ķīmisko fabriku tai vietā sauca citādi: “Jugla”.

Šmerlis man krievu laika beigu bērnības dēļ saistās ar sportošanu (mežos, ne LSPA), īpaši ziemas sportiem. Vēsturisko Šmerļa muižiņu vairs nav — Lielā Šmerļa vietā tagadējā rūpnīca, Mazā Šmerļa graustus pie trolejbusa galapunkta nojauca, ja pareizi atceros, šī gadsimta sākumā. Patlaban Šmerļa vārds ir trolejbusu galapunktam, Šmerļupītei, kas šķērso dzelzceļu netālu no iecerētās pieturas, mežam, ielai un, svarīgākais, rajonam tur apkārt. Tāpēc tomēr balsoju par Šmerli. Arī vārda daudzināšanas labad. Stāvoklis LNB krājumu 30. gadu kartē:

Visgrūtāk bija izšķirties, kā dēvējams — “Pieturas punkts Zasulauka – Bolderājas dzelzceļa iecirkņa 3.km“:

• Nordeķi;
• Dzegužkalns;
• Iļģuciems.

Te atkal uzreiz var atmest Iļģuciemu, jo tāda stacija jau ir un pavisam citur. Turklāt šai vietā, pie Slokas ielas pārbrauktuves stacija jau bijusi, uz to vēl tagad ved [Mazā] Stacijas iela, saglabājies stacijas laukums un peronu atliekas. Atliek tik ņemt tās nosaukumu, un lieta darīta. Ha, te arī sākas grūtības. Jo nosaukums vispirms bija Nordeķi un pēc tam Dzegužkalns. Kuŗu izvēlēties? Nordeķi ir divreiz tuvāk. Bet 1929. gadā staciju pārdēvēja ar Dzegužkalnu reizē ar Čiekurkalnu un Atašieni. Nezinot, kāpēc tolaik pārdēvēja, taču zinot Čestertona žogu, secinu, ka pārdēvētājiem, kas nebija naidīgi krievu okupanti un pat ne Ulmaņa režīms, bija savi pamatoti apsvērumi, kas atsvēra pārdēvēšanas ķēpu un izdevumus. Tas, ka es tos nezinu, nenozīmē, ka tādu nav. Tāpēc lai ir Dzegužkalns. Stāvoklis 1937. gada kartē: