Veco ģeografu skola

Uzrakstīšu, kā man gāja ar Veco ģeografu skolas apmeklēšanu. Īsumā: bija visai daudz nejaušību.

• Priekšvēsture

Priekš pusmēneša sens paziņa kopš Jauno ģeografu skolas laikiem Afanāsijs sejgrāmatā uzaicināja uz Veco ģeografu skolu 17. janvārī. Apskatījos, kas tas tāds — erudīcijas spēle. Jā, būtu jauki ij JĢS un studiju biedrus satikt, ij prātu palauzīt par ģeografiskām lietām. Paldies ģimenei par izpratni, pieteicos nākt. Laiks gāja, un nekas nenotika. Beigās sarīkojuma dienā neizturēju un apvaicājos Afanāsijam, kas notiek. Nekas, un viņa nebūs. Ņerr; vacapā atbildēju: “Pilnīgi vai stāvēt tai krogū ar plakātu, kuŗā uzskaitīti JĢS nopelni, ka meklēju komandu.” Afanāsijs ieteica apvaicāties kursabiedram Andrim. Paldies dievam, Andris piekrita. Nudien nezinu, vai būtu viens gājis ar nezināmas izdošanās izredzēm.

• Priekšspēle

Ar 15′ rezervi ierados. Andris jau bija priekšā. Pieteicāmies pie rīkotājiem. Izrādās, visi galdiņi jau aizņemti, un vēl vienai komandai vietas vairs nav. Ņerr, bet prom iet negribējās. Ar rīkotāju palīdzību izdomājām, ka varētu meklēt brīvas vietas citās komandās, kur nebūtu pilna (piecu cilvēku) sastāva. Atradām divas, kur bija četri. Tātad būs jādalās. Vienas atrastās komandas pārstāvis, lai izlemtu, kuŗu no mums ņemt pie sevis, pajautāja, kuŗas valsts galvaspilsēta ir Bandarseribegavana. Jautājums, protams, elementārs, tak vilcinājos atbildēt — daļēji tāpēc, ka otras komandas dalībnieki bija labāk pazīstami. Andris atbildēja pirmais un tika bandarseribegavanieša komandā, bet es — labāk pazīstamajā, kam bija nosaukums “1996”.

• Spēle

Noteikumi visai atšķīrās no kādreizējās JĢS, tak tematika tīkami ģeografiska un par dažādām ģeografijas jomām, bez rīkotāju jājamzirdziņa. Pirmā kārtā no sešiem jautājumiem pareizi atbildējām trīs — viduvēji. Viduvēji arī, salīdzinot ar citām komandām: no 14 bijām 8. vietā. Bet otrā kārtā (ja pareizi atceros, bija ķēžvārdu mīklā jāatmin Latvijas ezeri pēc to apraksta) dabūjām maksimālo punktu skaitu (lielākā cūcene bija ierakstīt, ka Līgo pagastā ir Ušurs) un izvirzījāmies 4. vietā.

Trešā kārtā izmantojām iespēju nomainīt vienu jautājumu, par ko mums pat versiju nebija. Atmaksājās, jo jaundabūto zinājām. Vēl bija jautājums, kuŗas galvaspilsētas latviešu nosaukumā ir visi īsie patskaņu burti. Katrs paņēmām savu pasaules daļu un sākām domāt. Man bija kritusi Amerika (gan Z-, gan D-), sāku skaitīt no ziemeļiem. Sīkās valstis pa vidu izlaidu, pārgāju uz Dienvidameriku, un visai ātri tiku līdz Buenosairesai.

Ceturtā kārtā interesanti gadījās ar jautājumu, kur bija jānoteic, kas kartēts Afrikas valstu kartē, kur Aiģiptei bija visvairāk — 7, Kamerūnai un Ganai, ja pareizi atceros, 4 utt., bet lielai daļai valstu vispār nekā. Uzreiz bija skaidrs, ka tie ir panākumi sportā. Izskatījās pēc futbola. Bet kāds tieši rādītājs? Ierakstījām, ka reizes pasaules čempionātā finālā. Pareizi tomēr bija, ka uzvaras Afrikas kausā. Rīkotāji tomēr puspunktu par šo iedeva. Bet, kad parādīja rezultātu tabulu, tajā gaidīto 5,5 punktu vietā mums bija četri. Gājām sūdzēties. Rīkotāji korekti izlaboja.

Piektā kārtā bija jānosauc Latvijas skatu torņi pēc to attēliem. Tur, labojot atbildes, vienu izlabojām pareizi, citu izlabojām uz nepareizu (turklāt pāris mūsu komandas dalībnieku tur bija vasarā bijuši, bet attēlā tornis bija fotografēts no citas puses un tā apkaime izskatījās citādi). Vēl vienu labojām pat līdz trešai versijai, tak visas bija aplamas. Dabūjām viduvējus 4/6, taču izrādījās, ka divi sāncenši atbildējuši vāji, un mēs izvirzījāmies 2. vietā aiz “Vizlas granīta” (gaumīga ģeografiska vārdu spēle: viens no minerāliem, kas veido granitu, un Gaujas pieteka) komandas.

Septītā kārta bija ar secinājumu. Proti, visas jautājumu atbildes kaut kas vieno. Ja to uzmin, par to dabū divus papildpunktus. Kas var vienot senāko kanalu ar slūžām, otru lielāko iekšzemes valsti, pasaules mēroga aptauju par izciliem objektiem, Rīgas ielu ar Raiņa un Aspazijas mūzejmāju, Rīgas rajonu, kur bija iecerēts otrs galapunkts metrolīnijai no Sarkandaugavas utt.? Saistību atradām. Bet “Vizlas granīts” ne, un mēs nonācām līdeŗos.

Astotā kārtā nevainojami atbildējām, kā vārdā kuŗa Latvijas skola nosaukta. Visgrūtākais bija izšķirties, kam dot Raini un kam Kronvalda Ati — Durbes pamatskolai vai Tukuma ģimnazijai. Kronvalds tomēr vairāk saistījās ar Kursu, tāpēc ielikām viņu Durbē. Pareizi! Ar to izvirzījāmies trīs punktus priekšā. Devītā kārtā bija jāsakārto desmit valstis polītiskās brīvības secībā. Bijām visai gandarīti, kad  kļūdījāmies tikai par vienu vietu divām valstīm (apmainījuši vietām) — Japānai un Igaunijai. Tiesa, gandrīz visas citas komandas tāpat atbildēja ļoti labi, un šī kārta nekā nemainīja.

Sākoties priekšpēdējai kārtai, mēs bijām trīs punkti priekšā. Bet šī kārta mums izrādījās visgrūtākā. Vispirms izdalīja melnbaltas salu un arķipelagu aerofotografijas. Labi, tas nekas, vairumu pēc apveida var saprast. Bet tad ekrānā neprātīgā ātrumā laida ģerboņus, un bija jāpieraksta, kuŗam ģerbonim kuŗa sala(-s) atbilst. Tasmaniju atkodām, nejauši trāpījām vēl vienu, un tas ar viss. Par vienu ģerboni izmantojām papildiespēju noskaidrot, vai atbilde pareiza. Nebija; tak arī otra, ko ielikām, bija aplama. Iespējams, ja ģerboņi paliktu ekrānā ilgāku laiku, būtu atbildējuši labāk, bet tā tik divi punkti. Toties “Vizlas granītam” četri, un starpība priekš pēdējās kārtas saruka līdz punktam!

Pēdējā — audio un video — kārtā vienā jautājumā izmantojām pēdējo papildiespēju rakstīt divas atbildes (ja viena būs pareiza, ieskaitīs). Proti, vīrieša balss, kas dažādās valodās kaut ko runā, un jāuzraksta runātāja dzimtā valsts. Sapratām, kāpēc runā dažādās valodās, bet balsi personiski nepazinām, tāpēc ierakstījām abas ticamākās atbildes: Poliju un Argentīnu. Protams, trāpījām. Cits jautājums bija gāžamais: kuŗā dziesmu konkursā netālu no Latvijas 2017. gadā nojuka balsošana? Ha, ha, “Eesti laul”, “Igauņu dziesmā”! Kārtā dabūjām četri ači un dreboši gaidījām, cik dabūs “Vizlas granīts”. Pieņēmām, ka “Igauņu dziesmu” atminējuši jau nu nebūs (tāpat kā neviens cits), bet kā ar pārējo? Visu pārējo bija, un beigu iznākums bija dalīta 1.—2. vieta.

• Pēcspēle

Brīdi atviegloti uzelpoju: viss galā, lielisks sniegums, šī ir tikai testa spēle, tāpēc var pasludināt, ka uzvarējusi draudzība. Bet rīkotāji tūlīt paziņo — vēl darbi nava galā! Dalītas pirmās vietas nebūs, un uzvarētāju izšķirs cīņa pie Lietuvas kartes. Cīņa pie kartes ir spriedzes pilnākā JĢS padarīšana: divi sāncenši ar rādāmo nostājas katrs savā pusē kartei; rīkotāji lasa jautājumus; kuŗš pirmais kartē parāda, tam punkts; uzvar, kam vairāk punktu pēc pieciem jautājumiem; ja pēc pieciem jautājumiem neizšķirts, jautājumus turpina, līdz viens izvirzās vadībā. Man vissīvākā JĢS karšu cīņa bijusi ar skolasbiedru Richardu: pie pasaules kartes pēc pieciem jautājumiem neizšķirts; neizšķirti turpinājām (vai nu abi momentā zinājām, vai abi nezinājām) vēl pulka jautājumu, līdz janvāŗa upes pilsētu parādīju es.

Bet labi, atpakaļ pie VĢS. Komanda pie kartes izvirza mani. Rīkotāji rokās iespiež trīsstūra līneālu, apstājos pie kartes un sajūtu karšu cīņu adrenalīna triecienu: sirds sāk sisties divreiz straujāk, un pārņem vieglas trīsas. Sāncensis nepazīstams jaunāks vecais ģeografs, aizstājas puskartei priekšā un notēmē līneāla smaili duršanai kartē. Nav smuki, nodomāju, kartē rāda no sāniem, nevis aizsedz ar sevi skatu. Rīkotāji acīmredzot nodomā to pašu un pabīda sāncensi kartei otros sānos — es Viļņas, viņš jūŗas pusē. Apkārt tikām sastājies pūlis skatītāju.

Rīkotāji paziņo, pirmais jautājums būs par sportu. Klusībā viegli sašļūku, trāpīts man vājā vietā. No kuŗas pilsētas ir komanda “Lietuvos rytas”? Uz labu laimi iebakstu Kauņā. Pretinieks apmēram tikpat ātri (tātad laikam arī bez drošas zināšanas) iebaksta Viļņā. Pareizā atbilde — Vilņa. 0:1. Pretinieka līdzjutēji aplaudē. Otrs jautājums: Lietuvas senā galvaspilsēta … (te nikni domāju, kāda senā, ir tak Viļņa kopš seniem laikiem, Kauņa nebija senā, bet pagaidu) … Ķernave. Jā, zinu! Pa Neri uz leju no Viļņas! Tik kur tieši? Braucu ar līneālu pa upi uz leju, cerot, ka pretinieks nepagūs pirmais. Bet viņš necenšas tik ļoti, cik es. Jā, rekur tas sarkani apvilktais ciems! Paguvu! 1:1.

Trešais jautājums: gaŗākā Lietuvas pilsēta. Pretinieks tūlīt savā jūŗas pusē baksta Klaipēdā. Es nekavējoties bakstu Palangā — tā taču gaŗāka par Klaipēdu. Bet rīkotāji iepauzē. Tātad neviens nav trāpījis, un pareizā atbilde kāda cita. Ak, jā, pareizi, turpat blakus — Neringa, Kuršu kāpas! Pārlieku līneālu un esmu priekšā 2:1. Ceturtais jautājums: par šo objektu Lietuva tiesājas ar Polijas … (te acīm izsvilinu Lietuvas un Polijas robežu, tak nekas prātā neataust) … uzņēmumu “PKN Orlen”. “PKN Orlen” ir nafta, tātad Mažeiķi! Momentā iebakstu Mažeiķos — gan pilsētā, ne naftas pārstādes rūpnīcā, kas ir ~15 km nostāk. Pretinieks vēl nav nekur iebakstījis. Rīkotāji ieskaita, un tā ir uzvara!!

• Nobeigumā un turpinājumā

Paldies, Afanāsij, ka uzaicināji. Paldies, Andri, ka arī atnāci. Paldies, “1996”, ka uzņēmāt. Es, šķiet, biju laimes lācis, un paldies, ka “Vilniaus Pergales” uzvaras konfekšu kārbu novēlējāt man. Nākamreiz tiks kādam citam! Paldies Gatim Kampernovam un Moricam Mūrniekam par rīkošanu — tikpat lielu paldies teiktu, arī ja rezultāti būtu viduvēji, jo pavadīt vakaru savējo (ģeografu, tas ir) sabiedrībā un padarbināt prātu par ģeografiju (nevis, teiksim, sportu, popkultūru vai mūziku) ir pagalam tīkami. Ir āķis lūpā nākamreizei. Un, ja kādam pēc šī raksta izlasīšanas ar āķis lūpā, vēl var mēģināt pieteikties uz otru testa spēli pirmdienas, 20. janvāŗa vakarā.

Jāatzīst, esmu visai apmierināts ar savu sniegumu VĢS. Ka jomā, kas interesē un ko goda lieta zināt, prāts nav ierūsējis un ka esi bijis no savējiem labākais. Iepriekšējo reizi tik apmierināts ar sevi biju, kad autoskolā 60 jautājumu eksāmenā un CSDD 30 jautājumos ne reizes nekļūdījos. Kārtējo reizi apliecinājies — dodiet man kabineta zinātni! Labi, padižojos, pietiek. Bet biju pelnījis, vai ne?