Nu jau kādi gadi Ulbrokas veloceliņš nebeidzas vairs pie vidusskolas, bet aiz tās turpinās prom pa kreisi no lielās Institūta ielas. Tas, protams, radīja kārdinājumu izpētīt, kas tur tālāk ir. Kārdinājumu vairoja tāda zīme:
Rīgā neredzēsi piecas ielas vienā zīmē! Un cik neparasts vārds! Mudina domāt, ka reiz bija Sisis, kuŗš visu sāka. Veloceliņa turpinājums pēc kāda laika dalās žāklē. Dodoties pa labo, nonāk Sišos. (Pa kreiso nonāktu Dzidriņās.) Tas ir jaunāko laiku ciems ap veco laiku Sišu mājām.
Veco laiku Sišu mājas kalnā
Pretējā pusē vecajiem Sišiem ir jaunie Siši, ko var izbraukt pa Jaunsišu ielu, kas atzarojas no galvenā ceļa un, izmetusi loku, pēc tam pievienojas atpakaļ:
Vecie Siši kalnā, jaunie lejā, tāpēc ar riteni kārtīgs ieskrējiens. Tomēr izbraucot vilšanās piegarša, jo jaunos Sišos mājas tādas, ēē, barakveidīgas. Nav tik traki kā Šķelti, par kuŗiem man priekš padsmit gadiem vēl iepriekšējā darbā kolēģi pievērsa uzmanību, ka tas ir brutālākais jauno laiku ciems, bet tomēr:
Aiz Sišiem ir vēl otri, visjaunākie siši. Proti, tāpat pie veco laiku mājām tiek celts jauno laiku ciems. Tāpat galvenā ir veco māju vārdā nosaukta iela, kas tāpat atzarojas un pēc loka savienojas atpakaļ ar galveno ceļu. Tikai tās ir Indras, ne Siši, un Sišu būve jau galā, bet Indru tik sākas. Lūk, veco laiku Indru mājas:
Indru ielas sākumā redzams, ka te vēl celšana priekšā:
Diemžēl arī Indrās jau uzceltās mājas ir visai brutālas:
Aiz Sišiem veloceliņš lepni un vientuļi turpinās līdz Upesleju ceļam pie Karātavgrāvja, no kurienes ir īss gabals līdz Lubānas lielceļam Līčos. Lūk, “Jāņa sētas” karte ar Sišiem:
Mans zelts ir mana tauta 
Komentēt