Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanās pašvaldību līmenī korrelāciju tabula ir tāda:
Negātīva korrelācija sarkana, augsta pozitīva (virs ⅔) zaļa. Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.
- Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, “Saskaņai” ar “Stabilitāti” 0,9581. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols: Sa+St. Visai līdzīgi kā visas pēdējās vēlēšanas.
- Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Stabilitātei” ar “Suverēno varu” 0,9372. Pārbaudām vēl “Saskaņas” un SV korrelāciju — arī pozitīva. Tādējādi “Suverēnā vara” piebiedrojas krievu partiju pudurim.
- Meklējam nākamo. LPV ar “Suverēno varu” 0,9105. LPV ar pārējām krievu puduŗa partijām arī pozitīva korrelācija, un puduris paplašinās.
- Meklējam tālāk. “Stabilitātei” ar “Tautas varas spēku” 0,8625. TVS ar pārējām krievu puduŗa partijām arī pozitīva korrelācija, un puduris turpina paplašināties.
- Nākamā korrelācija ir “Stabilitātei” ar Centra partiju: 0,7854. Centra partijai ar pārējām krievu puduŗa partijām arī pozitīva korrelācija, un puduris paplašinās vēl vairāk.
- Arī sestā augstākā korrelācija ir krievu pudurim: LPV ar “Jaunlatviešiem” 0,7850. “Jaunlatviešiem” ar pārējām krievu puduŗa partijām arī pozitīva korrelācija, tādējādi pudurī ietilpst jau septiņi kandidātu saraksti no sešpadsmit, kas vispār startēja.
- Tikai septītā solī notiek kaut kas ārpus krievu partijām: “Latvijas attīstībai” ar “Tautu. Zemi. Valstiskumu” 0,7244. Jāatzīst, negaidīju, ka visciešākā latviešu partiju saistība būs Ijabam ar Kiršteinu. Tak vēlētāji tā balsojuši.
- Astotais solis gan nepārsteidz: “Progresīviem” ar “Par” 0,7122.
- Tālāk “Vienotībai” ar “Latvijas attīstībai” 0,7114. Pārbaudām vēl “Vienotības” un TZV korrelāciju — arī pozitīva. Tādējādi “Vienotība” piebiedrojas pudurim (vai pārņem to).
- Pēc tam Nācionālai apvienībai ar Apvienoto sarakstu 0,6834.
- Tad ir 0,6173 abām lielākajām partijām — “Vienotībai” un Nācionālai apvienībai. Jāpārbauda vēl visas korrelācijas starp pārējiem abu pušu spēkiem — Apvienoto sarakstu vienā pusē un “Latvijas attīstībai” un TZV otrā. Viss pozitīvs! Tātad abi puduŗi saplūst, un, liekot vērā, kādas partijas ar kādu balsu īpatsvaru nu ir kopā, kļūst skaidrs, ka Eiroparlamenta vēlēšanās bijis viens liels latviešu partiju puduris atšķirībā no 2022. gada Saeimas vēlēšanām, kur nošķīrās konservātīvās lauku un līberālās pilsētas partijas.
- Tālāk ir 0,3784 “Vienotībai” ar “Progresīviem”. Bet! P+P pudurītim ar citām latviešu puduŗa partijām ir arī negātīva korrelācija, tādējādi P+P paliek nepieskaitāmi latviešu partiju pamatpudurim.
- Pēc tam augstākā ir divu nepievienojušos korrelācija: 0,3292 ZZS ar JKP. Nu visi kandidātu saraksti ietilpst kādā lielākā vai mazākā pudurī, un atliek pārbaudīt, vai tomēr neviens no tiem nesaplūdīs ar citu.
- Nākamā augstākā korrelācija ir 0,3034 zaļzemniekiem ar TZV. Taču JKP ir negātīva korrelācija ar Nācionālo apvienību un Apvienoto sarakstu, tāpēc ZZS+JKP paliek atsevišķi.
- Tālāk ir 0,2068 JKP ar “Par”, toties citas abu mazo puduŗu korrelācijas ir negātīvas, un tie paliek šķirti viens no otra.
- Tad ir 0,1948 zaļzemniekiem ar “Jaunlatviešiem”. Taču kopumā no krievu partijām ZZS+JKP ir vēl tālāk nekā no latviešu.
Tas arī viss. Iznākumā esam noskaidrojuši, ka šogad Eiroparlamenta vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:
- latviešu puduris — JV+NA+LA+AS+TZV ar 66,0% balsu;
- krievu puduris — Sa+LPV+SV+JL+St+CP+TVS ar 22,3% balsu;
- P+P puduris ar 7,9% balsu. Ideoloģiski varētu dēvēt par galēji kreiso latviešu puduri; ģeografiski — izmantojot folklorizējušos teicienu, par Rīgas centra sojas lates dzērāju puduri (starp citu, teiciens arī šogad balstās patiesos vēlēšanu iznākumos — bet par tiem citā ierakstā);
- visbeidzot, latviešu lauku sīkpartiju puduris — ZZS+JKP ar 3,8% balsu, kas pat abas kopā nejaudā pārvarēt 5%.
Mans zelts ir mana tauta 