Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:
Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un LPV vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. Apvienotā saraksta svītrojumu daudzums mudina domāt, vai precīzāks nosaukums nebūtu Atvienotais saraksts (no vēlētājiem vai savstarpēji). Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska labā slava.
Salīdzinot ar iepriekšējām, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, būtisku maiņu neredz.
Mans zelts ir mana tauta 
Komentēt