Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās 2017. gadā


Biju kaut kad 2016. gadā rakstījis par populārākajiem vīriešu un sieviešu vārdiem pašvaldību griezumā. Tagad, pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu, atradu, ka stāstam ir turpinājums — populārākie vārdi 2017. gada sākumā. Un ne tikai: ir vēl turpinājums atpakaļ — populārākie vārdi 2011. gada tautskaites brīdī. Un tas ļauj ne tikai vienkārši vērot, kur kuŗi personvārdi biežāki, bet arī skatīties pārmaiņas laikā.

Bet vispirms 2017. gada aina. Vīriešiem vienkārši — latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru:

Sievietēm sarežģītāk — vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna; tad krieviskā Jeļena un Tatjana:

Salīdzinot ar 2011. gadu, vīriešiem notikusi tikai sīka maiņa: Liepājā Aleksandra vietā Jānis, bet Jūŗmalā otrādi. Sievietēm atkal sarežģītāk. Maiņās iesaistīts padsmit vārdu, turklāt skaidrs, ka maiņa Rīgā būtu svarīgāka par maiņu Alsungā. Turklāt statistiķi reizēm vienā pašvaldībā minējuši divus vai pat trīs populārākos vārdus. Pieņemot tomēr katru pašvaldību par vienu vienību, vairāku vārdu neto maiņa lielāka par vienu vienību:

  • Līga +3 1/2;
  • Inese +3 1/6;
  • Valentīna +2;
  • ..
  • Tatjana -2;
  • Ilze -2 1/3;
  • Anna -10.

Tātad Annas, kaut joprojām visbiežāk sastopamas, tomēr zaudē pozicijas. Papētot sīkāk, zaudējušas Līgām (6 pašvaldības), Valentīnām (3,5) un Inesēm (3 1/3).

Advertisements

Teika un Teikas apkaime


Kāda atšķirība starp Teiku un Teikas apkaimi? Pavisam vienkārši: Teika ir Rīgas pilsētas daļa jeb rajons. Teikas apkaime ir Purvciems un Čiekurkalns.

Starp citu, arī Latvijas laikā Teiku un citus rajonus sauca par rajoniem. Lūk, 1936. gada Rīgas statistiskās gadagrāmatas karte, kur norādīts, pa kādām ielām rajonu robežas:

Ja kādu rajonu robežas interesē pavisam smalki, te var tās uzzināt zemesgabalu līmenī.

Informātīva informācija


Kaut kad internetos izlasīju, ka dažs mēdzot domu uzsvērt, apvienojot vārdkopā vienas saknes īpašības vārdu un lietvārdu, piemēram, ‘stulbais stulbenis’. Būdams laukos, negaidīti kaut ko līdzīgu izlasīju rajona avīzē. Te gan cēlonis šķiet nekritiski kancelejiska izteiksme, turklāt vismaz dubulta — pirmkārt, Mešķis teicis, otrkārt, Pole uzrakstījusi. Un varbūt vēl kāds trešais pārskatījis pirms iespiešanas.

Loģikas uzdevums — cik cilvēku apprecējās un kuŗš ar kuŗu


Nedēļas nogalē laukos paguvu arī uzmest aci radu pasūtinātās “Privātās Dzīves” gadumijas numuram. Nebiju gaidījis, ka gada kāzu rakstā būs loģikas (vai varbūt atjautības?) uzdevums, ko atļaujos tagad pāradresēt. Tātad — cik cilvēku apprecējās un kuŗš ar kuŗu:

img_20170122_0944241

Piespēle Tiesībsargam


Kā jau teicu, nedēļas nogalē laukos iepazinos ar jaunākiem rajona avīzes numuriem. Diemžēl gadījās arī darvas karote — Tiesībsarga biroja reklāma:

img_20170121_2157501

Kur darvas karote? Saucienā: “Padod pasu!” Vai tiešām Tiesībsarga birojā neviens no reklāmas gatavošanā iesaistītajiem nezina, ka latviešu valodā ir lietvārds ‘piespēle’ un darbības vārds ‘piespēlēt’?

Populārākie vīriešu un sieviešu vārdi pašvaldībās


Centrālā statistikas pārvalde šodien publicējusi populārākos vīriešu un sieviešu vārdus pašvaldību griezumā un karšu veidā. Atļaujos pārspiest:

popularakie_personvardi_m_2016_web[1]

popularakie_personvardi_f_2016_web[1]

Ko var redzēt? Vīriešiem aina vienkāršāka: latviskais Jānis pret krievisko Aleksandru. Vienkāršoju, protams. Man pašam bija tēvocis Aleksandrs. Dzimis Baigā gadā un par Aleksandru nosaukts, lai varētu svinēt 18.novembri. Sievietēm sarežģītāk: vairāki latviešu vārdi, no kuŗiem visbiežāk Anna; tad katoliskā Valentīna;  tad krieviskās Jeļena un Tatjana.

Un vēl. Būtu jauki redzēt populārāko personvārdu tabulas tautību griezumā, citādi, sametot vienā katlā, sanāk ne šis, ne tas.

Tādas “Islāma valsts” nemaz nav, Vinston!


Ir tāds latīņu teiciens:

Caesar non supra grammaticos; valdnieks nav pārāks par valodniekiem.

Radies gan ne antīkā pasaulē, bet priekš gandrīz apaļiem 600 gadiem, 1414.g. Konstances koncilā. Tur Svētās Romas imperijas ķeizars Sigismunds bija izteicies kļūdainā latīņu valodā, un koncila dalībnieki viņam laipni norādīja, ka pat visaugstākam valdniekam nav ļauts kropļot valodu. Bet tie bija tumsonīgi laiki. 20.gs. bijis gana daudz progresīvu kustību un valdnieku, kas spējuši iesaistīt valodu kopīgā darbā valsts un idejas labā. 1949.g. pat izdota rokasgrāmata “1984”.

Un arī šai gadsimtā “1984” nestāv noputējusi kaktā. Pietika kaut kādai “Islāma valstij” sarīkot terrora aktus Parīzē, lai progresīvāko polītiķu, drošībnieku un žurnālistu priekšpulks attaptos, ka nedrīkst taču pieļaut diženā islāma vārda saistīšanu ar ko negātīvu — citādi joprojām patumšai tautai nāks nepareizas domas prātā. Lai novērstu iespējamus domziegumus, 16.novembrī tika izdots rīkojums turpmāk “Islāma valsti” saukt nekā neizsakošā nelatviskā burtu ķeburā par “Daīš” (ja latviskāk) vai “Daesh” (ja angliskāk). Un visi nozvērināti, par terrorismu runājot, neminēt i- un m- vārda, citādi būs jāapmeklē 101.istaba.

Bet kāpēc tieši “Daīš”? Valodnieki smejas, jo tas taču ir arabu saīsinājums no “Irākas un Sīrijas/Levantes islāma valsts”. Bet valodnieki ir muļķi, jo nesaprot, ka progresīvo valodas inženieŗu mērķis ir, lai latvieša auss blakus vārdam ‘terrors’ vairs neizdzirdētu vārdu ‘islāms’ un tauta beidzot apjēgtu, ka musulmaņu terroram nav nekāda sakara ar islāmu.

Vēl valodnieki norāda, ka “Daīš” pats par sevi jau ir novecojis apzīmējums, jo kopš pērnās vasaras terroristu grupējuma nosaukumā atmesta ģeografiskā piesaiste un to sauc vienkārši “Islāma valsts”. Muļķa valodnieki atkal un joprojām! Iepriekšējā rindkopā minētais cēlais mērķis taču ir nesalīdzināmi pārāks par sīkumainu atbilstību dzīves īstenībai.

Tāpēc lai liekam jaunāko jaunrunas darinājumu goda vietā blakus iepriekšējiem sasniegumiem:

  • bēgļi — izmantojams, runājot par migrantiem un it īpaši nelegāliem imigrantiem, lai iežēlinātu pilsoņus;
  • klimata pārmaiņas — izmantojams kļūdainās ‘globālās sasilšanas‘ vietā, lai izvairītos no neērtās patiesības, ka Zeme jau 17 gadi kā nesilst, un ļautu saistīt ar jebkādiem laikapstākļiem;
  • nacisti — izmantojams, runājot par Nācionālsociālistisko vācu strādnieku partiju, lai pilsoņi aizmirstu, ka tā bija sociālistiska.
%d bloggers like this: