Valodas Latvijā: kas palicis bez krievu un bez latviešu


2011.gada tautskaites iznākumi rāda, ka pārkrievošana neatkarīgā Latvijā gandrīz nobendējusi mazākas tautas — tām piederīgo ir 10,7% iedzīvotāju pēc tautības, bet tikai 0,7% pēc mājas valodas:

  • leišu — 0,12%;
  • poļu — 0,09%;
  • ukraiņu — 0,09%;
  • baltkrievu — 0,03%;
  • pārējo valodu — 0,37%.

Ievērības cienīgi, ka pārējās nezināmās mazāk izplatītās valodās runā vairāk nekā zināmās kopā. Diemžēl Centrālā statistikas pārvalde atšķirībā no 2000.gada tautskaites, kad tika publicētas ziņas par žīdu, čigānu, vācu, tatāru un igauņu valodu, pagaidām neatklāj, par ko runa. Domājams tomēr, ka pie savas valodas visai cieši turas čigāni, kuŗi 2000.gadā bija vienīgā tauta blakus latviešiem un krieviem ar savas dzimtās valodas īpatsvaru virs 1/2 (68,7%). Pieņēmumu apstiprina arī “pārējo valodu” runātāju izvietojums pagastos un pilsētās, kas visai labi saistās ar čigānu izvietojumu 2000.gadā. (Un atkal — Centrālā statistikas pārvalde diemžēl nav publicējusi čigānu izvietojumu pagastos un pilsētās 2011.gadā.) Katrā ziņā čigānu valodā Latvijā runā vairāk nekā baltkrievu.

Mazāk izplatīto valodu īpatsvars ir tik zems, ka nav vērts katrai valodai veidot atsevišķu karti, bet pietiek salikt vienā visas vietas (avots: nepublicēti 2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos), kur kāda valoda tikusi virs 1% (zemāki skaitļi jau kļūst stochastiski — atkarīgi no nejaušas pāris cilvēku dzīvesvietas):

Valodu karte 2011 — sīkākas valodas

Baltkrievu valodas atliekas palikušas tik divos pagastos: Piedrujā 3,05% un Indrā 1,69%. Tas arī viss, jo jau 3.vieta — Strazde ar 0,49% (2 cilvēki) — ir pilnīgs gadījums un nejaušība.

Ukraiņu valoda parādās atsevišķu saliņu veidā, no kuŗām lielākā daļa atrodama Ziemeļvidzemē. Tur arī augstākā — Ilzenes saliņa, kur 1,65% iedzīvotāju mājās runā ukrainiski.

Poļu valodas atliekas >1% apmērā dzirdamas četrās Ilūkstes apriņķa territoriālās vienībās:

  1. Medumu pagastā — 2,54%;
  2. Sventes pagastā — 1,56%;
  3. Ilūkstē — 1,39%;
  4. Salienas pagastā — 1,07%.

Leišu valoda ir visplašāk izplatītā no še apskatītām valodām un saklausāma Kursas Leišmalē. Tā ir vienīgā, kuŗā kaut kur runā >7% iedzīvotāju, un vienīgā, kam var izveidot pirmo desmit vietu sarakstu ar jēgpilnām vērtībām:

  1. Kalētu pagasts — 12,01%;
  2. Gramzdas pagasts — 10,53%;
  3. Rubas pagasts — 7,33%;
  4. Nīgrandes pagasts — 4,21%;
  5. Dunikas pagasts — 4,17%;
  6. Ukru pagasts — 3,73%;
  7. Vadakstes pagasts — 3,66%;
  8. Priekules pagasts — 3,24%;
  9. Zaņas pagasts — 2,98%;
  10. Priekule — 2,93%.

Pārējās mazāk izplatītās valodas sastopamas salveidā. Var apskatīt, kur tās pārsniedz 2% un kas kur varētu būt cēlonis:

  1. Alojas pagasts — 6,98% (2000.g. tautskaitē Alojā kopā ar tagadējo pagastu bija 1,60% čigānu);
  2. Vilpulkas pagasts — 5,94% (2000.g. te bija 1,29% čigānu un 1,16% sīkākām grupām (ne žīdu, čigānu, igauņu) piederīgo un nezināmo. Kas tie tādi, nezinu);
  3. Viļaka — 3,11% (2000.g. te bija 3,30% čigānu);
  4. Jērcēnu pagasts — 2,79% (2000.g. te bija 5,16% čigānu);
  5. Valdemārpils — 2,69% (2000.g. Valdemārpilī kopā ar tagadējo Ārlavas pagastu bija 1,11% čigānu);
  6. Tomes pagasts — 2,55% (2000.g. Ķegumā kopā ar tagadējo Tomes pagastu bija 1,17% čigānu);
  7. Viļķenes pagasts — 2,36% (2000.g. te bija 2,65% čigānu);
  8. Upmalas pagasts — 2,23% (2000.g. te bija 3,27% čigānu);
  9. Ipiķu pagasts — 2,11% (2000.g. te bija 3,54% sīkākām grupām (ne žīdu, čigānu, igauņu) piederīgo un nezināmo. Kas tie tādi, nezinu).

Kā redzams, “pārējās” valodas tiešām īstenībā nozīmē čigānu valodu, tik žēl, ka nav pieejami precīzi dati. Un vēl noskaidrojams, kas tur īsti Ipiķos—Vilpulkā dzīvo. Kāds var palīdzēt?

Fū, nu pagaidām varētu pārtraukt 2011.gada tautskaites iznākumu pētīšanu līdz brīdim, kad uzzināšu vēl kādus interesantus skaitļus, un pievērsties kam citam.

Advertisements

Trīs svarīgi jautājumi par pārtautošanu: kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai…


2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos ļauj atbildēt uz trīs svarīgiem jautājumiem par pārtautošanu:

  1. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu;
  2. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā;
  3. kādam jābūt latviešu īpatsvaram, lai apturētu pārkrievošanu.

Pirmais jautājums visvieglākais. Tautskaitē latviešu pēc tautības bija 62,3% un pēc valodas 62,1%. Tātad attiecībā uz latviešiem pārtautošanas plūsmas ir līdzsvarā: cik latviešu pārkrievojās, tik sveštautiešu latviskojās. Teorētiski iespējams samežģīt ainu, ka pilsētās un pagastos līdzsvars ir pavisam citāds nekā valsts mērogā, tak faktiski datu mākonis aptuveni turpat arī krusto nulles līniju (+100% — pārtautoti visi nelatvieši; -100% — pārtautoti visi latvieši):

Pārtautošana un latviešu īpatsvars

Tātad — lai pārtautošana nevis deldētu, bet vairotu latviešu skaitu, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 5/8.

Tiesa, tas tā tikai pagaidām. Jo, nemainot pašreizējo etnopolītiku, vispirms tiks pārkrievotas sīkākas tautas (jau šobrīd ne krievu, ne latviešu ir 10,7% iedzīvotāju pēc tautības un 0,7% pēc valodas) un tad pienāks latviešu kārta — jau šobrīd mājās krieviski runājošu latviešu ir trīsreiz vairāk nekā mājās latviski runājošu krievu, un 5/8 īpatsvarā latvieši vēl turas pa nullēm tikai tāpēc, ka dažas tautas (leiši, čigāni, igauņi) pāriet vairāk latviešos nekā krievos.

Otrs jautājums jau attēlots kartē, bet no tās nevar nojaust atbildi. Lai atklātu atbildi, sadalīju pagastus un pilsētas pēc latviešu īpatsvara 1% intervālos. Virs 96% visur latviskošanās bija pārsvarā pār pārkrievošanu, zem 56% visur pārsvarā bija pārkrievošana. Diezgan krasa pāreja no pārkrievošanas pārsvara uz latviskošanās pārsvaru notika latviešu īpatsvarā ap 72%:

Latviskosanas un parkrievosana

Tātad — lai pārtautošana darbotos vairāk latviešu nekā krievu labā, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 72%.

Visbeidzot — kādā latviešu īpatsvarā sāk pārtautoties krievi?

Salīdzinot pārkrievošanu stiprumu (+100% — pārkrievoti visi nekrievi; -100% — pārtautoti visi krievi) ar latviešu īpatsvaru, redzams, ka nulles līnija tiek šķērsota ap 80% latviešu īpatsvarā:

 Parkrievosana un latviesu ipatsvars

Sadalot pagastus un pilsētas pēc latviešu īpatsvara 1% intervālos, konstatējams, ka pāreja no pārkrievošanas uz atkrievošanos ir lēzenāka nekā starp pārkrievošanu un latviskošanos un notiek aptuveni 82% latviešu īpatsvarā.

Tātad — lai apturētu pārkrievošanu, latviešu īpatsvaram jābūt vismaz 82%.

Nobeigumā un apkopojot:

  1. pārtautošana (asimilācija) notiek vienmēr un visur, taču tās virzienu un stiprumu var ietekmēt ar etnopolītiku;
  2. līdzšinējās Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikas iznākums ir pārkrievošana;
  3. ja tas apmierina, etnopolītiku var nemainīt. Ja neapmierina, etnopolītika jāmaina latviskuma un sīkāku tautu nostiprināšanas virzienā — pirmkārt, ceļot latviešu īpatsvaru še minēto pārtautošanas lūzumpunktu virzienā, otrkārt, pazeminot lūzumpunktus latviešu īpatsvara virzienā.

Valodas Latvijā: krievi un krievu valoda


Grūti atsākt rakstīšanu pēc ilgāka pārtraukuma, tomēr jūtu mazliet pienākuma novest lietu līdz galam. Joprojām izmantoju nepublicētus 2011.g. tautskaites datus par iedzīvotāju sadalījumu pēc tautības un valodas pagastos un pilsētās.

Krievi ir vienīgie ieguvēji no pārtautošanas Latvijā: krievu pēc mājas valodas ir ievērojami vairāk nekā krievu pēc tautības (37,2% un 27,0%). Pārkrievošana gandrīz pilnīgi iznīcinājusi sīkākās tautas: tām piederīgo ir 10,7% iedzīvotāju pēc tautības, taču tikai 0,7% pēc valodas. Tāpēc nav vērts gatavot īpašu krievu valodā runājošo izvietojuma karti, pietiek ar latviski runājošo karti, tikai jāatņem no 1 latviešu valodas īpatsvars. Tomēr vērts gatavot citu karti — krievu valodas un tautības īpatsvara starpības:

Krievu valoda - tautība

Kā redzams, pietiek jau ar mazu daudzumu krievu, lai sāktos pārkrievošana. Labi redzami abi pārkrievošanas areāli — stiprāks dienvidaustrumos un vājāks Lielrīgā un Zemgalē. Vairākos pagastos krievu valodas un tautības īpatsvara starpība pārsniedz 50% — tas nozīmē, ka krievu mazākums pārkrievojis lielāko daļu latviešu, baltkrievu un poļu. Visdrausmākā pārkrievošana ir Robežnieku pagastā. Tur dzīvo 39,8% baltkrievu, 35,1% latviešu, 14,8% krievu un 5,5% poļu, bet pēc valodas — 94,3% krievu un 5,7% latviešu! Gandrīz 80% starpība krievu labā!! Rīgā, var pieminēt, ir 46,3% latviešu un 40,2% krievu pēc tautības un 43,4% latviešu un 55,8% krievu pēc valodas; 15,6% pārkrievošana.

Pretējā pusē man nezināmu cēloņu dēļ par kripatu stiprāka atkrievošanās ir Sēlijā, kur rekordists ir Rites pagasts ar 16,6% krievu un 6,4% krieviski runājošu. Tiesa, te jāliek vērā, ka latviskā vidē arī 3% atkrievošanās varbūt nozīmē, ka puse krievu pārgājuši latviešos. Tāpēc varētu būt vērts sagatavot vēl vienu karti — kāda neto daļa krievu atkrievojusies vai kāda neto daļa nekrievu pārkrievota. Robeža starp zaļu un sarkanu, protams, paliek nemainīga, taču toņi kļūst maķenīt citādi:

Pārkrievošana un atkrievošanās

Te nu redzams — latviskākos apvidos tiešām 3% atkrievošanās tiešām nozīmē, ka puse krievu pārgājuši latviešos. Tomēr šī karte drīzāk maldina, turklāt vismaz divēji. Pirmkārt, 50,8% atkrievojušos krievu Kazdangā nozīmē krievu sarukšanu no 1,9% līdz 1,0%, savukārt 50,8% pārkrievotu nekrievu Pildā nozīmē daudzkārt lielāku latviešu sarukšanu no 43,4% līdz 23,6%. Otrkārt, vienā pašā viegli sārtā (neto 18,3% pārkrievotu nekrievu) Jelgavas pikucītī ir bruto 8,4tk pārkrievotu nekrievu — daudz, daudz vairāk nekā 1,4tk atkrievojušos krievu visai zaļā Aizputes, Alsungas, Apes, Cesvaines, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Kandavas, Lubānas, Mazsalacas, Neretas, Pārgaujas, Rojas, Rugāju, Vecpiebalgas un Viesītes novadā kopā.

Pilnīgākai ainai vēl var pārkrievoto skaitu salīdzināt ar latviskojušos skaitu, lai redzētu, kur pārtautošana vairāk notiek krievu un kur latviešu labā. Un nobeigumā — krieviskākās un nekrieviskākās territoriālās vienības pēc mājas valodas.

Krieviskākās:

  1. Demenes pagasts — 98,2%;
  2. Vecsalienas pagasts — 97,2%;
  3. Istras pagasts — 96,7%;
  4. Skrudalienas pagasts — 96,5%;
  5. Biķernieku pagasts — 96,4%;
  6. Tabores pagasts —96,4%;
  7. Salienas pagasts — 95,9%;
  8. Laucesas pagasts — 95,0%;
  9. Robežnieku pagasts — 94,3%;
  10. Pasienes pagasts — 93,8%.

Krieviskākā pilsēta ir Zilupe ar 92,3% krievu mājas valodas.

Nekrieviskākās (atbild arī uz chrēstomatisko NSRD jautājumu: “Kur ir tāda pilsēta, kur nav neviena krieva?”):

  1. Snēpeles pagasts — 0;
  2. Īvandes pagasts — 0 (2.vietā, jo 0 no 361 iedzīvotāja, salīdzinot ar 744 Snēpelē);
  3. Sabile — 0,18% (nekrieviskākā pilsēta);
  4. Zlēku pagasts — 0,21%;
  5. Ainažu pagasts — 0,22%;
  6. Jaunlaicenes pagasts — 0,22%;
  7. Palsmanes pagasts — 0,23%;
  8. Ēdoles pagasts — 0,23%;
  9. Ilzenes pagasts — 0,28%;
  10. Matkules pagasts — 0,34%.

Valodas Latvijā: latvieši un latviešu valoda


Kā solīju, rakstu par latviešiem un latviešu valodu. Un būs visai gaŗi, jo daudz rakstāma. Vispirms — latviešu mājas valodas īpatsvara karte (avots: pagaidām vēl nepublicēti Centrālās statistikas pārvaldes apkopoti 2011.g. tautskaites dati par tautību un valodu pilsētās un pagastos) un salīdzinājumam vēlreiz latviešu tautības īpatsvars.

Valodu karte 2011 latvieši

Tautību karte 2011 latvieši

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Valodas Latvijā: izvietojums


Tagad vai varētu atkārtot visu, ko darīju ar tautības datiem, tikai ar valodu (pēc nepublicētiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotiem 2011.g. tautskaites datiem par tautību un valodu pilsētās un pagastos). Ja tā, jāsāk ar izvietojumu. Lūk, valodu karte — un vēlreiz tautu karte, lai var salīdzināt.

Valodu karte 2011 pagasti

Tautību karte 2011 pagasti

Latviskākās vietas kļuvušas latviskākas, nelatviskākās — nelatviskākas. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka etniski jaukts iedzīvotāju sastāvs ir tikai starpposms ceļā uz etniski viendabīgu sabiedrību. Latvijas apstākļos — uz atgriešanos latviskā Latvijā vai uz mazu Baltkrieviju. Un stūre ir mūsu rokās. Pagaidām Zemgales brūce un atsevišķie dūrieni citur aizvelkas paši, grūtības ir Rīgā un smags stāvoklis valsts dienvidaustrumos, kur sarkanie plankumi sāk atgādināt “Saskaņas centra” izplatību.

Baltkrievi un poļi (un citas sīkākas tautas) pilnībā pārkrievoti, leiši daļēji latviskojušies, taču arī saglabājuši savu valodu tādā līmenī kā neviena cita sīkāka tauta. Tāpēc atļāvos valodu kartē parādīt, kur leitiski runā >10%: Kalētu pagastā 12,0% un Gramzdas pagastā 10,5%.

Turpinājums sekos: latvieši un latviešu valoda.

140 vārdu: valoda un polītika


Iepriekšējā ierakstā ieskicējās tautības un valodas attiecības: tautība ir izcelsme, pāreja citā valodā rāda pārtautošanas virzienu un stiprumu, valoda ir esība. Tā nav tikai teorētizēšana. Ne tikai pats, bet arī dažs lasītājs pamanījis, cik ļoti 2012.gada valsts valodas nobalsošanas iznākumi sakrīt ar pilsoņu sastāvu pēc valodas. Pavisam korekti vajadzētu tautskaites datus par 18 gadu vecumu sasniegušu pilsoņu sadalījumu pēc valodas pilsētās un pagastos, bet tāpat redzams — kāda valoda, tā arī nobalsoja. No tā izriet secinājums, ko darīt, lai 1/4 pilsoņu (un droši var teikt, ka praktiski visi nepilsoņi) nealktu krievu valodu par valsts valodu Latvijā. Natūrālizācija? Tikai deldēs latviešu polītisko varu. Kosmētiskas kampaņas? Tikai notrieks valsts naudu. Jāmaina valodu samērs: veicinot latviešu atgriešanos savā tēvijā un nelatviešu — savā, no bērnudārza līdz augstskolai īstenojot principu “valsts skolā — valsts valodā” un visādi citādi. Likme ir Latvijas valsts būtība un latviešu tautas dzīvība.

Valodas Latvijā: pārtautošana


Viens no trīs procesiem, kas kādā vietā maina tautību sastāvu, līdzās dabiskai kustībai (dzimšana un miršana) un migrācijai (ieceļošana, izceļošana) ir pārtautošana jeb asimilācija — pāreja citā tautā. Pārtautošanas virziens un stiprums atkarīgs no vairākiem apstākļiem:

  • pirmkārt, no tautību samēra — mazākas tautas pāriet lielākās;
  • otrkārt, no atsevišķu tautību pievilcības un noturības;
  • treškārt, no etnopolītiskās vēstures.

Kā ir Latvijā? Diemžēl migrācijas uzskaite mūsdienās ir zemākā līmenī nekā priekš 90 gadiem, tāpēc pilnīgi precīzu ziņu par pārtautošanu nav. Labākais, kas ir — 2011.gada tautskaites dati par dažādu tautību mājās runāto valodu. Neiedziļinoties mazāk svarīgās lietās (piemēram, kāpēc tik daudz nezināmas valodas un ko ar to darīt), arī neapstrādātas tautību valodas ziņas rāda, kā ir ar pārtautošanu Latvijā. Cik kuŗai tautai piederīgo kuŗā valodā pārgājuši, var uzskatāmi attēlot, rādot plūsmas proporcionāli pārgājušo skaitam, bet tautu nosaukumus — proporcionāli piederīgo skaitam.

Tautu valodas plūsmas

Īsi secinājumi:

  1. kaut latviešu ir 2,3 reizes vairāk nekā krievu (62,3% un 27,0% iedzīvotāju), latvieši pāriet krievos daudz vairāk nekā krievi latviešos. Latviešu pēc valodas ir aptuveni tikpat, cik latviešu pēc tautības (62,1% un 62,3%), tikai tāpēc, ka dažas tautas (leiši, čigāni, igauņi) pāriet vairāk latviešos nekā krievos;
  2. Latvijā šobrīd pārtautošana ir pārkrievošana, krievu pēc valodas ir ievērojami vairāk nekā krievu pēc tautības (37,2% un 27,0%);
  3. pārkrievošana gandrīz pilnīgi iznīcinājusi sīkākās tautas — trešā izplatītākā mājas valoda ir leišu, nieka 0,12% (vēl varētu būt čigānu, tak pētītos datos tā diemžēl nav atsevišķi rādīta).

Pārtautošanas virzienu un stiprumu var ietekmēt ar valsts etnopolītiku. Pašreizējā pārkrievošana ir līdzšinējās Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikas iznākums. Ja tāda Latvijas valsts pamatu graušana apmierina, etnopolītiku var nemainīt. Ja neapmierina, tā jāmaina latviskuma un sīkāku tautu nostiprināšanas virzienā.

%d bloggers like this: