Cik ir 62% no 62 cilvēkiem


Nedēļas nogalē biju laukos un kā ierasts uzmetu aci rajona avīzei. Kādā numurā bija natūrālizācijas slavinājums. Ar mazu statisticiņu, kas redzama attēlā. Tā kā 62 ir gana mazs skaits, iedomājos parēķināt, cik tad tie procenti ir veselos cilvēkos. Un tūlīt apmulsu: 62% no 62 ir 38,44, kas galīgi nav tuvu veselam skaitlim. Tāpēc rēķināju pretējā virzienā: cik procentu no 62 ir 38 un 39. Dabūju 38/62=61,3% un 39/62=62,9%. Hmm, noapaļojot līdz veselam procentam, kā darīts rakstā, 38 ir 61% un 39 ir 63%. Bet tāda cilvēku skaita, kas būtu 62% no 62, vispār nav! Gudris joprojām netiku, bet pārējā rakstītā ticamību statisticiņa pamaitāja.

Advertisements

Viltusziņas: līdz gadsimta beigām jūŗas līmenis celšoties par 1,4 metriem


Biju laukos, palasīju rajona avīzi, izlasīju drausmu ziņu:

Tu padomā tik, 140 centimetri 83 gados, 16,9 milimetri gadā. Salīdzinot ar 30 centimetriem 1000 gados jeb 0,3 milimetriem gadā. Ātruma pieaugums >50 reižu! Lūk, kā grafikā:

Muļķības, protams. Jūŗas līmenis cēlies kopš ledus laikmeta beigām, un pēc Eirazijas un Ziemeļamerikas ledāja vairoga izkušanas līmeņa maiņa tapusi rāmāka:

Jaunākais jūŗas līmeņa posms notiek kopš mazā ledus laikmeta beigām, celšanās ātrums ir 2…3 milimetri gadā, un nekas neliecina, ka tieši tagad būtu kaut kāds lūzumpunkts kataklizmiskām pārmaiņām:

Informātīva informācija


Kaut kad internetos izlasīju, ka dažs mēdzot domu uzsvērt, apvienojot vārdkopā vienas saknes īpašības vārdu un lietvārdu, piemēram, ‘stulbais stulbenis’. Būdams laukos, negaidīti kaut ko līdzīgu izlasīju rajona avīzē. Te gan cēlonis šķiet nekritiski kancelejiska izteiksme, turklāt vismaz dubulta — pirmkārt, Mešķis teicis, otrkārt, Pole uzrakstījusi. Un varbūt vēl kāds trešais pārskatījis pirms iespiešanas.

Piespēle Tiesībsargam


Kā jau teicu, nedēļas nogalē laukos iepazinos ar jaunākiem rajona avīzes numuriem. Diemžēl gadījās arī darvas karote — Tiesībsarga biroja reklāma:

img_20170121_2157501

Kur darvas karote? Saucienā: “Padod pasu!” Vai tiešām Tiesībsarga birojā neviens no reklāmas gatavošanā iesaistītajiem nezina, ka latviešu valodā ir lietvārds ‘piespēle’ un darbības vārds ‘piespēlēt’?

Muldavas iela


Nedēļas nogalē laukos iepazinos ar jaunākiem rajona avīzes numuriem. Bija vērts; lūk, ziņas no Muldavas ielas:

img_20170121_1916131

Dobeles rajona avīze “Zemgale”: labi dzīvojam


img_20160910_0816522Bijām nedēļas nogalē laukos, un kā parasti lasīju rajona avīzi. Jā, bija ātrās palīdzības un policijas ziņas, žēlabvēstules, taču kopiespaids izteikti iedvesmojošs un pozitīvs. Divos vārdos: labi dzīvojam! Tikai atsevišķas lietas pāris nedēļās:

  • Dobelē atklāts “Bosch” autoserviss un savs motormūzejs (jaunceltni Jāņa Čakstes ielā 4 biju ievērojis jau iepriekš — iespaidīgi);
  • dzejas dienās kā parasti divas lappuses pilnas ar vietējās literātu apvienības “Spārni” autoru darbiem;
  • Dobeles novada pirmklasnieki jau trešo gadu mācības sāk visi kopā Kārļa Ulmaņa “Pikšās”;
  • Zemessardzes 51.kājnieku bataljons Dobelē saņēmis dāvanā nakts redzamības ierīces;
  • ko vienas dienas ekskursijā var apskatīt kaimiņos Mažeiķu rajonā;
  • lasītāju uzmanība pievērsta Tēva dienai;
  • Tērvetes dabas parkā sveikts šīgada 100000. apmeklētājs;
  • Dobelē koncertē “Dzelzs vilks” un leišu etnogrupa “Marga muzika”;
  • lasītāju pateicība laipnam šoferim, un Dobeles autobusu parks skaidro, ka viņš gan strādā tik no 1.aprīļa, tak ir liela pieredze ar cilvēkiem — bijis autovadīšanas instruktors;
  • lielisks Tērvetes novada domes apsveikums 1.septembrī. Gan tāpēc, ka izraudzīts Andrievs Niedra, gan tāpēc, ka vēstījumā uzsvērts — galvenais nav zināšanas, galvenais ir griba.

Paldies! Un, jā, labi dzīvojam.

“Miskastes zālienā”


Kad esmu laukos, mēdzu palasīt vietējo rajona avīzi. Laika gaitā esmu ievērojis, ka ziņās par sliktiem darbiem aplam bieži min Dobeles Bērzes ielas rajonu un Gardeni. Lūk, piemēram, kādā aprīļa avīzes numurā visas pašvaldības policijas ziņas par mēslošanu ir tādas:

IMG_20160430_200838[1]

Un tagad, mīlīši, varat trīsreiz minēt:

  • vai šais vietās krievu laikā mita okupācijas armija, un tās sauca “Dobele-1” un “Dobele-2”;
  • vai šais vietās joprojām mīt liela daļa toreizējo iemītnieku un viņu pēcteču;
  • kuŗu valodu šais vietās dzird daudz biežāk nekā rajonā caurmērā?
%d bloggers like this: