Logaritmiskā vēsture


Kāda “Logaritmiskās vēstures” raksta illūstrācija

Lasot @akmens čivinājumus, uzgāju emuārus ar neparastu nosaukumu: “Logaritmiskā vēsture”. Nosaukums piesaistīja. Palasīju. Patērētā laika nenožēloju — saturs arī interesants un ne gluži seno laiku vēsturē mācīts. Kļuva mazliet interesanti, ko tur turpmāk rakstīs: šobrīd tikts līdz mūsu ēras 575.—654. gadam. Interesants un, manuprāt, arī trāpīgs pats rakstu veidošanas princips. Labi, neturēšu sveci zem pūra, lūdzu, lasiet paši.

Tūkstoš ierakstu


Kā nospiedu pogu ievietot velosezonas noslēguma rakstu, tālrunī nopūta ne vienu, bet divas reizes. Viegli izbrīnīts, skatījos, kas par lietu. Izrādās, iepriekšējais bijis tūkstošais emuāru ieraksts. Lai nu tā būtu, nepārbaudīšu. Un kaut kā pēdējā laikā pasaule sadevusies vismaz divās rokās, abās labējās, lai dotu padomu, kā rakstīt. Iesaku arī ikvienam citam, kam nagi niez rakstīt:

  • Toms Kreicbergs atgādina, ka brīvā tirgū kungs un ķēniņš ir patērētājs — un emuāri nav nekāds izņēmums. Mazliet saistītās ziņās varu atklāt, ka viņa tikšanās ar NA valdi bija pēdējais piliens, lai es pārietu uz “Indexo” pensiju plānu;
  • Kurts Šlichters pamāca, kas jādara, lai kļūtu par konservātīvu publicistu.

Attiecībā uz šiem emuāriem tūkstoš ierakstu statistika ir 371 tk skatījumu un 1226 atsauksmes. Skatījumu skaits pa gadiem bijis tāds (sāku rakstīt 2011. gada septembrī):

Pieci visbiežākie vārdu salikumi, no kā tikts pie emuāriem, ir:

  1. mans zelts ir mana tauta;
  2. ritvars blogspot;
  3. vīna un gaismas ieleja [laba bija vieta — R.E.];
  4. ritvars eglājs;
  5. tautības latvijā.

Pieci visvairāk lasītie raksti ir:

  1. Latvijas maukas, to izvietojums un dzimtā valoda 1897.g.;
  2. Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2015.gadā;
  3. Cik latvisks kuŗš Rīgas rajons ir;
  4. Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2013.g.;
  5. Kur un cik lielā mērā ir Latgale.

Paldies par lasīšanu. Rakstīšu arī turpmāk.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2017. gada mēnešu pirmie teikumi


Decembris klāt — tātad gadumija nāk. Īstais brīdis apkopot, kā pa gadu bijis. Viena lieta, ko emuārists var darīt, ir — viegli pablenzt nabā un apkopot katra mēneša pirmā ieraksta pirmos teikumus. Var redzēt gan gada aktuālitātes, gan emuārista rakstīšanas jomas un veidu. Iesaku ikvienam, kuŗš no sevis kauč reizi mēnesī izspiedis kādas rindiņas, šādi paraudzīties uz sevi no malas. Man šogad bijis tā:

Janvāris Latvisku jauno gadu!
Februāris Uzmanību piesaistīja aktuālas lietas pieteikums:
Marts Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku.
Aprīlis Sieva izlasīja Artura Heilija “Viesnīcu”, ko biju nesen nopircis, un atzina par gana labu, lai lasītu vēl citas Heilija grāmatas.
Maijs Kā allaž iepriekšējā mēneša beigās saņēmu nākamo divu mēnešu “Auto Bild Latvija”.
Jūnijs Pēc divām balsošanas dienām Rīgas domes balsotāju skaits kļuvis gana liels, ka nejaušas svārstības atkāpjas un sāk iezīmēties sakarības.
Jūlijs Pastkastītē bija iemests jaunais “Jysk” katalogs ar galveno 1. lappuses pievilināšanas uzrakstu:
Augusts Vakar un aizvakar Igaunijā viesojās Apvienoto Amerikas Valstu viceprezidents Maikls Penss.
Septembris Kā katrreiz arī šogad pirmais, kas liecināja par 1. septembri, bija saposti bērni ielās.
Oktobris Pēc konstatēšanas, ka “Domuzīmes” vasaras numurs iebraucis kreisā grāvī, rudens numuru pirku un lasīju ar klusām bažām: ja vasaras signāls atkārtosies, tas būs apstiprinājums, ka žēl, bet “Domuzīme” jāatmet.
Novembris Esmu izlasījis Nikolaja Kalniņa “Ciemu uz riteņiem” un nu varu dalīties iespaidos.
Decembris Rakstu rakstu par migrāciju saistībā ar Latvijas saimniecību un dēmografiskām izredzēm, tomēr jāpārtrauc.

Spriežot pēc šīs izlases, polītika, cilvēkģeografija, lasīšana. Nav pārāk tālu no īstenības.

Pazudušas mantas tiešām var atrast ar “Facebook” palīdzību


Līdz šim visai kūtri sejgrāmatā dalījos ar sludinājumiem par pazudušām un atrastām mantām, jo biju aplēsis, ka no tā kādai jēgai būt ir visai zema varbūtība. Līdz šim. Bet ne turpmāk. Jo nule “Facebook” tika ieraudzīta vēsts par atrastu mantu, kas bija pazudusi mūsu ģimenei. Tāpēc piedodiet, sejgrāmatas draugi, ja turpmāk dalīšos visādos sludinājumos.

Mani emuāri ginaikoloģijas klīnikā


Negaidīti, sīkums, bet patīkami. Jūtos pagodināts, ka esmu uzrakstījis ko tādu, ko atzinusi par gana labu un piemērotu izplatīt Matules un Melkas ginaikoloģijas privātklīnika.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 4 Comments »

Atjauninātas emuāru saites


Gada (arī mēneša, nedēļas) sākumā ieraudzīju emuāru gada balvu sarakstu un atcerējos, ka būtu labi atjaunināt savu emuāru saišu sarakstu (skatīt labo lapas sleju). Nu tas darīts. Dažiem mainīta adrese, izmesti panīkuši un tādi, kas sveši kļuvuši. Pieliku, kas iekrituši acīs pēdējā gada laikā. Palieku viegli neapmierināts ar varen plašu polītikas sadaļu — kā to varētu tematiski dalīt sīkāk? Ne visi, kas sarakstā, man patīk vai viedoklis sakrīt. Ne visus lasu — ir tādi, kam uzmetu aci, vien atjauninādams sarakstu. Tomēr domāju, ka plašāks saraksts un attiecīgi izvēle ir laba lieta. Ņemiet par labu, un lai noder iedvesmai. Ja kāds var ieteikt cienīgus savus (vai citu) emuārus, labprāt uzklausīšu.

2016. gada mēnešu pirmie teikumi


Decembris klāt — tātad gadumija nāk. Īstais brīdis apkopot, kā pa gadu bijis. Viena lieta, ko emuārists var darīt, ir — viegli pablenzt nabā un apkopot katra mēneša pirmā ieraksta pirmos teikumus. Var redzēt gan gada aktuālitātes, gan emuārista rakstīšanas jomas un veidu. Iesaku ikvienam, kuŗš no sevis kauč reizi mēnesī izspiedis kādas rindiņas, šādi paraudzīties uz sevi no malas. Man šogad bijis tā:

Janvāris No augšējā stāva var redzēt visu ko — mežu vienā malā un jumtus otrā.
Februāris Iepriekšējā raksta iespaidā parakājos datormapēs un atradu laikam savu pirmo pašvaldību dzīves līmeņa kartējumu — vēl priekš novadu reformas.
Marts Kā gadījās, kā ne, manās rokās nākusi Ata Skalberga grāmata “Kapteiņa gars”.
Aprīlis Šovakar bija iecerēts paņemt piecgadnieku no bērnudārza un doties mājās, pa ceļam iegriežoties pie kurpnieka.
Maijs Septiņgadnieks ļoti gribēja tikt malkas šķūnī.
Jūnijs Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka valdība 31.maijā apstiprinājusi tautību klasifikātoru un tā noteikumus.
Jūlijs Vēl viena grāmata, ko sieva paņēma bibliotēkā, bet negribēja lasīt, taupīdama sava laika.
Augusts Manās rokās bija nākušas Emīla Mača strēlnieka gaitu atmiņas, beidzot esmu tās izlasījis un varu dalīties iespaidos.
Septembris Izlasīju “Rīgas Apriņķa Avīzē” interviju ar Olaines novadveci, kur tiek pieminēta Rīgas domes cīņa par iedzīvotāju piesaistīšanu, un iedomājos papētīt, kā Rīgas domes kampaņas ietekmējušas galvaspilsētas iedzīvotāju skaitu un sastāvu.
Oktobris Nezināju, ka sauklis “Čemodāns — stacija — Krievija” īstenots dzīvē:
Novembris Ievērojot ilggadējus laikapstākļus, savas riteņbraukšanas iespējas un īpatnības, kopš vasaras tēmēju, ka, beidzot oktobri, varētu būt 4000km šosezon noripinājis.
Decembris Nezinu, vai ir vēl kāda cita valsts, no kuŗas šogad tik liela iedzīvotāju daļa būtu nelegāli devusies pāri Vidusjūŗai uz Eiropu, cik no Gambijas.

Tā arī bijis. Cilvēkģeografija, grāmatas, bērnkopība. Nekas, nākamais (un vēl divi pēc tam) būs vēlēšanu gads, būs citādi.

%d bloggers like this: