Mūsu algas un ietaupījumi vakar zaudēja 1/6 vērtības


Šķiet, vai ikviens pamanījis, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas rublis zaudējis pusi vērtības:

RUB-USD

Īpaši strauji rublis krita novembrī un decembrī. Nebija retums dienas, kad kritums sasniedza pat vairākus procentus dienā. Varēja no malas noskatīties, kā Putina polītika ved valsti un valūtu uz izgāztuvi, žēlot krievus un cerēt, ka varbūt beidzot taču viņiem atvērsies acis par Putina režīmu.

Vakar notika vēl viens valūtas kritiens, turklāt par veselu 1/6 dienā:

EUR-CHF

Tikai šoreiz krievu vietā esam mēs, un tā ir Latvijā ieviestā valūta, kas dienas laikā zaudēja 1/6 vērtības. Priekšvēsture tāda, ka pašā Eiropas Savienības vidū ir pagalam neeiropeisks melnais caurums, kas nekādi negrib brīvprātīgi iestāties Savienībā, bet palikt neatkarīga valsts — Šveice. Tai ir sava nauda: franks. Kad 2008.g. sākās saimniecības krize, tirgus reaģēja uz ES un Šveices saimniecības polītikas atšķirībām: valūta, kam pamatā aplama un kaitīga polītika, trīs gadu laikā zaudēja 1/3 vērtības attiecībā pret pareizākas polītikas iemiesojumu:

EUR-CHF 10g

Priekšniecība abās pusēs izdomāja, ka nelāgi izskatās un pavalstniekiem var visādas kaitīgas domas iešauties prātā. Tāpēc 2011.g. septembrī Šveices Nācionālā banka paziņoja, ka turpmāk uzturēs fiksētu kursu: 1,20 franku par eiru. Un tā arī palika līdz šim gadam. Taču cilvēku izdoti likumi nespēj atcelt dabas un tirgus likumus, un vakar vadzis lūza.

Cēlonis vakardienas eiras kritumam ir tas pats, kas rublim — valūtas izmantošana polītiski ideoloģiskiem mērķiem un režīma stutēšanai, aplama un kaitīga, sociālistiska polītika, kas ved saimniecību un valūtu uz izgāztuvi. Atšķirība tik tāda, ka Putins turp traucas ātrvilcienā. Un vēl atšķirība, ka eiropistu rīcībā daudz lielāki krājumi, ko tērēt un šķērdēt, un bāzt ciet caurumus, pirms sistēma sabrūk. Bet galapunkts viens.

Bet ko darīt vienkāršam pilsonim? Neņemt krēditus Šveices frankos. Ietaupījumus gan samainīt frankos un glabāt burciņā — būs ienesīgāk nekā eirās kontā vai depozitā. Jo neviena banka Latvijā nepieņem noguldījumus frankos, bet tuvākās UBS un “Credit Suisse” filiāles Varšavā un Stokholmā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

Spilgts citāts — saimnieka apsveikums izkastrētam runcim


Šodienas “Latvijas Avīzē” trāpīgas Gunāra Ziemeļa (Jugla) pārdomas:

Manuprāt, Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barozu un Eiropas Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja apsveikumi Latvijai ar eiro ieviešanu ir nedaudz ciniski un liekulīgi, jo par kopējās valūtas ieviešanu netika prasītas tautas vairākuma domas. Protams, bija zināms, ka vairākums ir pret. Tāpēc Barozu un Rompeja apsveikumus gribētu pielīdzināt ar saimnieka apsveikumiem runcim, kurš nupat ticis izkastrēts.

Euro


Šobrīd Nācionālā apvienība spriež, vai Latvijai atteikties no nācionālās valūtas, un arī es vēlos izteikties.

Vispirms par ES valūtas nosaukumu. Vislabākais un latviešu valodai piemērotākais, kā pamatojis, piemēram, valodnieks Aldis Lauzis, būtu eira. Vienkārši un lokāmi. Visplašāk lietots — eiro. Bet ieviešanas likumā — euro. Kaut kā neatceros, ka krievu okupācijas laikā latvieši būtu spiesti teikt “divdesmit viens rubļ”. Šai ziņā vissavienības iestādes un savienotās republikas valdība nolēmusi latviešu valodu kropļot vēl nežēlīgāk nekā iepriekšējā savienībā.

Otrs — eiras būtība. Tā nav saimnieciska, bet gan polītiska: ES projekta daļa, līdzeklis ES supervalsts izveidošanai un nācionālu valstu iznīcināšanai. Savulaik izveidota tiktāl, cik tālaika eiropistu elite uzdrošinājās iet pret savu tautu domām (visās tautas nobalsošanās, kuŗas eiropisti bijuši spiesti pieļaut, pilsoņi balsojuši par savas valūtas saglabāšanu), nezaudēdama varas. Apzināti atstāta nepilnīgi izveidota, lai tad, kad uznāktu kāda krize (kā tagad), Savienība varētu sagrābt jaunas pilnvaras — saimniecības glābšanai un tikai pašu pilsoņu labā, protams.

Trešais — kāpēc latviešus dzen tai pievienoties? Oficiālā propaganda visnotaļ paredzami visnotaļ drīz reducējusies līdz tai pašai bliešanai pa jūtām kā 2003.g. — nebūsim ES, būsim Krievijā, nebūs euro, būs rublis. Toreiz tas iedarbojās: latvieši tieši tālab nobalsoja par ES, bet krievi tieši tālab — pret. Arī tagad “Saskaņas centrs” uzmeties par kvēliem lata aizstāvjiem.

Vai tiešām nav citas iespējas? Ja tev ir bail, ļoti bail, ka tevi varētu nošaut, tad drošākais veids, kā to novērst, ir — pārgriezt sev rīkli. Būsi beigts, būs 100% garantija, ka nenošaus, un arī baiļu vairs nebūs. Būsi dzīvs, vienmēr būs varbūtība, ka tevi nošaus. Un tomēr lielum liels vairums cilvēku izvēlas dzīvot. Te ir tas pats attiecībā uz valsti. Tieši tāpēc SC aizstāv latu.

Bet kāpēc latviešu polītiķi tik naski griezt savai valstij rīkli? Vai tiešām, ja Latvija 2014.g. neieviesīs euro, 2015.g. mūs atkal okupēs Krievija? Vai tiešām, saglabājot savu naudu, Latvijas Republika nesagaidīs otra sava gadsimta sākamies? It kā nē. Diemžēl, raugoties saknē jeb radikāli (no latīņu ‘radix’ — sakne), pārāk daudz vartuŗu ir ļumīgas ļenganas ļerpatas. Euro ieviešanas pamatā ir neticība savai tautai, savai valstij un savai tautsaimniecībai.

Varētu iebilstot atgādināt to anekdoti, kur ezītis sēdēja uz celma un meditēja: “Es esmu dižens, es esmu varens, es esmu stiprs. Es esmu dižens, es esmu varens, es esmu stiprs…” Gaŗām gāja lācis un aizspēra ezīti pa gaisu. Ezītis atguvās, attecēja atpakaļ, uzrāpās uz celma un atkal ņēmās meditēt: “Es esmu dižens, es esmu varens, es esmu stiprs… bet viegls. Es esmu dižens, es esmu varens, es esmu stiprs… bet viegls…” Proti, pat ticot Latvijas stiprumam, Krievija tik un tā būs stiprāka, tāpēc, lai novērstu nonākšanu tās ietekmē, Latvijai jāizkūst Eiropas Savienībā.

Aplam. Pirmkārt, Kipra rāda, ka eira nepasargā no tikšanas Krievijas ietekmē — pat bez simtiem tūkstošiem civīlokupantu. Otrkārt, Kremļa lupatu imperija lemta sabrukt, turklāt vismaz trīs cēloņu dēļ. Pirmais cēlonis — polītika. Autoritārisma iekārta ir neefektīvāka par dēmokratiju. Ja taisnība ir priekšniekam, lēmumi nonāk pretrunā ar patiesām vajadzībām. Otrais — saimniecība. Komandsaimniecība un valsts jaukšanās uzņēmējdarbībā sakausē valsts varu un oikonomiku koruptīvā vienībā, nokauj uzņēmību un sadala resursus neefektīvāk par brīvu tirgu. Ja panākumi saimniekošanā atkarīgi no sakariem valdošās aprindās, nevis no tā, vai tu spēj citiem cilvēkiem piedāvāt ko lētu, labu un derīgu, valsts tiek noplicināta un slīgst atpalicībā. Pasaules naftas un gāzes revolūcijas dēļ Kremlim zudīs energoresursu eksporta ieņēmumi un kaimiņvalstu šantāžas iespējas. Abu cēloņu dēļ Putina režīms arvien vairāk turas uz saviem dienestniekiem un padibenēm. Tik — cik ilgi vairs? Trešais cēlonis — dēmografija: krievi zaudē foiderāciju. Nekrievu tautas atgūst savas zemes. Krievu dzimstība Krievijā zemāka nekā latviešu dzimstība Latvijā. Mūža ilgums Krievijā 4 gadi zemāks nekā Latvijā. Turpinoties kā līdz šim, gadsimta vidū tādas Krievijas Foiderācijas kā pašlaik vairs nebūs. Laiks darbojas latviešu labā, un cīņā par Latviju uzvarēsim mēs, ja vien ievērosim divus nosacījumus — nekādas robežas vaļā jauniem migrantu plūdiem un nekādas pilsonības dāļāšanas.

Labi, atgriežamies Eiropā. Arī no saimniecības viedokļa ciešāka saistīšanās ES ir aplama, jo ES pamatā ir sociālisms — dzīvot uz citu cilvēku rēķina. Kad aptrūkstas, skatīties, ko vēl var aplaupīt. Atņemt igauņiem un iedot grieķiem. Atmetīs Latvija savu valūtu — varēs atņemt arī latviešiem. Bet citu cilvēku nauda reiz beidzas. Un tad ir pagalam nepatīkami. Latvijai ir priekšrocība, ka tā ir maza: aplama saimniecības polītika sevi visai ātri noved līdz kliņķim — nekādu septiņu trekno gadu nebija, atšāvās pa pieciem. SPRS un ES turpretī rāda, ka liela apmēra sistēmā aplamības un nelietības var darīt gadu desmitiem, līdz nāk pelnīts sods.

Ja tomēr veselais saprāts un pašnoteikšanās zaudēs un Latvija atteiksies no savas naudas — ko tad? Pasaules gala nebūs. Jūgs būs maigāks nekā SPRS. Kad eurozona sabruks, vēlreiz ieviest latu būs vieglāk. Tik jājautā, cik ļaunuma tikām būs nodarīts. Racionāli cilvēki, lai minimizētu savus zaudējumus, 2013.g. laikā klusām savus iekrājumus pārliks kādā Šveices bankā Šveices frankos vai kādā citā kārtīgas valsts kārtīgā naudiņā.

Fū, esmu runājis. Latam būt, euro pūt.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »

Vilks rāvis tos grieķus


Andris Vilks. Foto: Latvijas radio

Andris Vilks. Foto: Latvijas radio

Esmu jau iepriekš rakstījis, ka eira ir caurcaurēm polītisks projekts, kur saimniecības un finanču apsvērumi netiek likti vērā, tāpēc eiru stutēs līdz pēdējam. Protams, reiz tas pēdējais pienāks un būs nepatīkamāks nekā tad, ja būtu ļauts pienākt agrāk, bet, kā jau teicu, to attālinās, cik varēs.

Tāpēc tādi pačalojumi kā šodien “LA” par guldeņmarku ir un paliks tikai pačalojumi, jo eiropistiem palaist kādu valsti brīvībā no Zonas būtu tas pats, kas Gorbačovam atzīt Lietuvas neatkarību. Tomēr cilvēka dabas likumi, kā jau dabas likumi, ir pārāki par cilvēku izdotiem likumiem, un pamazām to sāk apjaust arī polītiskā elite. Arī Latvijā. Šorīt Latvijas radio bija intervija ar finanču ministru Andri Vilku. Noklausīšanās un uzmanības pievēršanas vērta intervija. Svarīgākais varētu būt šis Vilka teiktais:

Nav ko lolot ilūziju, ka Grieķiju var noturēt eiro zonā. Es domāju, jāatrod pēc iespējas ātrāk veids, kā viņu izlikt pēc iespējas nesāpīgāk ārā no eiro zonas. .. Jo ātrāk, jo labāk. .. Mēs esam izgājuši — Latvija, Baltijas valstis izgāja no PSRS rubļa zonas, mēs to zinām, mēs varam palīdzēt.

Kāpēc tas ir svarīgi? Jo Vilks smagi noziedzas pret ES, turklāt pat dubultā. Pirmkārt, vēršas pret vissvētāko — eirozonas neaizskaŗamību. Otrkārt, pielīdzina Eiropas Savienību SPRS. Un Vilks nav nekāds savdabis vācu finanču zinātnieks.

Īstenībā ir arī treškārt. Citātus neminēšu, klausieties paši, bet vairākkārt intervijā Vilks attiecībā uz krizes cēloņiem piemin mentālitāti. Un tas noziegums pret politkorektumu un multikultūrālismu — atzīt, ka cilvēks pieder tautai un tautai ir sava mentālitāte.

Tomēr, pateicis A, Vilks vēl nespēj pateikt B. Intervijas beigās, jautāts, kā tad paliek ar lata atmešanu, Vilks braši tur eiropistu līniju, ka eira jāievieš pēc pusotra gada:

Tur nav variantu. Vai eirozona būs mazāka vai lielāka, mūsu pamats ir, kā es minēju, šīs te Beniluksa valstis, Vācija, Skandināvija. Mums nav citas izejas, mums ir jābūt zem šī te vairoga.

Jāatzīst, Skandināvijas pieminēšana mani maķenīt samulsināja. Jo nevienā Skandināvijas valstī eiras nav — katrai ir sava krona. Pat, ja pieņem, ka Vilks patiesībā domājis Ziemeļvalstis, arī tad vienīgi somi šobrīd atteikušies no savas naudas, toties zviedri un dāņi nobalsojuši saglabāt patstāvību šai jomā, bet norvēģi, fēri un īslandieši vispār iztiek bez tādas ES. Jā, Skandināvija (un Ziemeļvalstis) ir labs pamats un piemērs, kam sekot ES lietās.

Eirozona


Sociālismam ir viens trūkums — citu cilvēku nauda reiz beidzas. "Economic Freedom" attēlsKā esot teikusi Dzelzs lēdija, sociālismam ir viens trūkums — citu cilvēku nauda reiz beidzas. Un to, kas notiek, kad tā beidzas, nu redzam Grieķijā un citur Eiropā. Šķistu, risinājums ir vienkāršs — dzīvot no savas naudas un pēc savām iespējām. Daļa no tā būtu arī dzīvošana ar savu naudu: Latvijā ar latiem, Grieķijā ar drachmām utt. Galu galā pēdējā laikā arvien skaļākas kļūst runas par Grieķijas izstāšanos (vai izmešanu) no eirozonas.

Bet tā nenotiks. Vismaz drīzumā ne. Jo eira nav nevainīga finanču mērvienība, kā pēda ir attāluma mērvienība, bet gan augstāks simbols, kas iemieso ES projekta būtību kopš pirmsākumiem: vēlēšanos nesaraujami sakalt Eiropas tautas arvien ciešākā polītiskā savienībā.

Kādas valsts izstāšanās (vai izmešana) no eirozonas būtu pārāk liela ES projekta sakāve, lai to varētu atļauties. Atļaut Grieķijai dzīvot ar savu naudu ir līdzvērtīgi kā SPRS atļaut Lietuvas neatkarību. Tāpēc tiek darīts un tiks darīts viss, lai Grieķiju (un visas citas zemes) paturētu eirozonā — saimniecības apsvērumiem uzspļaujot.

Tomēr tirgus un cilvēka dabas likumi ir pārāki par cilvēku izdotiem likumiem; citu cilvēku nauda reiz beigsies. Tāpēc runa nav, kāds saimniecības chaoss sāksies, kad Grieķija būs spiesta pamest eirozonu — saimniecības chaoss turpināsies, līdz Grieķija būs spiesta pamest eirozonu. Un tāpēc SPRS nebūs pēdējā savienība, kas sabruks.

%d bloggers like this: