Samīļo ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture


Ingmārs Čaklais lasa tēva dzeju

Šovakar dziesmu vakars pie Imanta Parādnieka Raunas ielā bija par Māri Čaklo. Daudz cilvēku (Imants teica, pieteikušies 230), un galdi bagātīgi kā nekad. Bija gan labi pazīstamas dziesmas, gan nedzirdētas. Bija arī Māŗa Čaklā dēls Ingmārs, kuŗš lasīja tēva dzeju. Visvairāk manis saausīja šis dzejolis, kuŗā negaidīti izdzirdēju saausinātājvārdu:

Viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Pirkstu matemātiku neiemācīt,
trīsu algebru nenorakstīsi.

Samīļo, samīļo ģeogrāfiju,
kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.

Starp gudrības blīvo tumsu,
starp cerīgo nezināšanu

viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Jā, samīļojiet ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »
%d bloggers like this: