Dobeles ainiņas


Sakrājušies daži Dobeles attēli. Ne tūrisma braucienā iepazīt pilsētu, bet ar ģimeni darīšanās. Dobeli esmu apmeklējis kādu gadsimta ceturksni, un šai laikā Dobele no padomiska, pārkrievota, kolonistu un okupantu pilna rajona centra kļuvusi viesim tīkama, latviska mazpilsēta. (Kuldīgu gan nepārspēt.) Apskatījos iedzīvotāju statistiku, un tā teic to pašu:

1989. 2016.
Iedzīvotāju skaits 15023 9487
Latvieši 55,0% 77,7%
Krievi 29,1% 12,7%
Baltkrievi 4,8% 3,3%
Leiši 1,7% 2,3%
Ukraiņi 5,8% 1,5%
Poļi 1,4% 1,3%
Čigāni 0,3% 0,6%
Citi 1,9% 0,6%

Protams, līdz 1935.gada 90,5% latviešu vēl ceļš ejams (tolaik vēl bija 3,1% vācu un 2,9% žīdu), taču lielākā daļa noieta. Reku iedzīvotāju sastāvs uzskatāmāk:

dobele

Bet tagad fragmentāras šīgada ainas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Skola, ko neizvēlēties — Dobeles 1.vidusskola


Biju laukos un palasīju vietējo rajona avīzi. Diemžēl Dobeles 1.vidusskolas direktore Ģertrūde Zabašta parūpējās par darvas karoti. Ar savu ideoloģiju intervijā:

IMG_20151121_183634[1]

Atteicieties no profesionālās augstprātības, Roteremas Dobeles meitenes! Atteicieties no sava kaktiņa un sava stūrīša godā turēšanas! Atteicieties no aizvērtības, meitenes, atverieties! Imigrācija ir nenovēršama! Kāda vēl cieņa pret sievietēm, kāda dzīve bez vardarbības? Darbs savas eksistences nodrošināšanai?? Jums šie izaicinājumi jāpieņem! Problēmas jārisina ar pašu darbības priekšzīmīgu paraugu, meitenes, ar zīmju un žestu valodu! Jums tas būs jāspēj, kā Roteremas meitenes spēja!

%d bloggers like this: