Jaunākie Rīgas reitingi


TV3 ziņu foto

Šodien, nē, nu jau vakar klajā laisti jaunākie “Norstat” Rīgas domes vēlēšanu reitingi, un var apskatīt, kas tajos redzams, un salīdzināt ar iepriekšējiem, par ko nesen rakstīju. Tiesa, cik var saprast, aptauja beigusies 19. maijā, tā ka arī šie nav pavisam svaigi. Vispirms vēlreiz atkārtošu attēlā redzamos skaitļus:

S+GKR 41,16; LRA+LA 9,93; NA 9,28; JKP 8,89; V 8,24; ZZS 6,22; KPV 1,45; nezina 10,65; nav saprotams, kur palikuši 4,18.

No skaitļiem izriet, ka KPV un citi, TV3 neminēti saraksti aptaujā ir zem 5% izvēli atklājušo. S+GKR un pārējo virs 5% aptaujā tikušo reitinga attiecība ir 41,2 pret 42,6. Salīdzinot: maija sākuma aptaujā attiecība bija 40,5 S+GKR pret 39,7 pārējiem, savukārt aprīļa beigās 39,2 S+GKR un 41,2 pārējiem. Tā ka paliek spēkā iepriekšējais secinājums: Ušakova izredzes kopš marta beigām svārstās uz vairākuma zaudēšanas robežas. Intereses pēc var aprēķināt mandātu sadalījumu ar aptaujas skaitļiem:

S+GKR 30; LRA+LA 7; NA 7; JKP 6; V 6, ZZS 4.

Tiesa, kā jau teicu, aptauja laikam beigusies 19. maijā, kad desmitiem tūkstošu vēlētāju bumba vēl parasti stāv kalna galā. Būtu jauki redzēt kādus maija beigu skaitļus, bet pagaidām atliek atkārtoties — galīgo iznākumu noteiks:

  • ko izlems neizlēmušie — vai balsot un, ja balsot, tad par ko;
  • vēlētāju aktīvitāte un dažādu elektorāta grupu aktīvitātes atšķirības;
  • tā kā Rīgā dominē etnisks balsojums — kāda daļa latviešu nobalsos par “Saskaņu”+GKR;
  • kuŗi saraksti nepārvarēs 5% un cik vēlētāju par tiem būs balsojis.
Advertisements

Rīgas reitingi, un kas tajos redzams


Uzmanību piesaistīja raksts “Partiju reitingi Rīgā: Ušakova izredzes saglabāt mēra amatu strauji rūk”. Vispirms ar virsrakstu, bet pēc izlasīšanas arī ar tabulu:

Parēķināju un nu varu dalīties vērtējumā, cik virsrakstam taisnība un ko skaitļos var ieraudzīt un secināt jebkuŗš lasītājs.

1. Muļķīgi norādīt divas zīmes aiz kommata (tātad 1/10000), ja aptaujāts pustūkstotis, tātad mazākais iespējamais solis ir aptuveni 1/500 jeb 0,2%. Senāku aptauju skaitļi mudina domāt, ka tajās aptaujāts vairāk (piemēram, marta beigu aptaujā “Vienotības” un LRA+LA reitinga starpība ir 0,06%), tomēr ne tik, lai attaisnotu divas zīmes aiz kommata.

2. Turklāt aptaujas kļūdas robežas daudzkārt lielākas par 0,01%. Tas ir tāpat kā iespieddarbos prasīt papīra izmēru nevis 210×297 mm ±2 mm, bet 2×3 mm ±297 mm.

3. Pēdējā un daļēji priekšpēdējā aptauja notikusi, kad jau bija zināmi Rīgas kandidātu saraksti. Nav skaidrs, vai aptaujā izmantoti tieši tie.

4. Apgalvojums “Ušakova izredzes strauji rūk” rakstā pamatots, salīdzinot februāŗa sākuma un maija sākuma reitingu: 46,2% pret 40,5%. Bet! Ja salīdzina jaunāku attīstību, kopš aprīļa sākuma reitings audzis no 34,3% līdz 40,5%. Un, ja salīdzina visjaunāko attīstību — pēdējās divas aptaujas, tad reitings palicis nemainīgs 40±1% robežās. Katrā ziņā neredzu pamata apgalvot, ka reitings vienkāršā tagadnē rūk, turklāt strauji. Uzskatāmības labad S+GKR reitings grafikā:

5. Ivaram Ījabam taisnība, ka neizlēmušu latviešu vairāk nekā krievu, jo krievu partiju pudurī “Saskaņa” izteikta līdere, bet latviešu pudurī ir izvēle starp vairākām tuva reitinga partijām.

6. Reitingu pārrēķināšana pret aptaujātiem, kas atklājuši savu izvēli, tāpēc var mākslīgi mazliet paaugstināt “Saskaņas” reitingu, tomēr šādi iegūtiem skaitļiem ir priekšrocības, ka reitingi vairs nav atkarīgi no neizlēmušo skaita un tā pārmaiņām un ka skaitļu summa ir 100% līdzīgi kā vēlēšanās (ar mazu piebildi, ka 5% barjera ir >5% sarakstu balsu summas, jo to rēķina to derīgām vēlēšanu aploksnēm, nevis derīgām vēlēšanu zīmēm). Pārrēķinātie reitingi izskatās tā:

Saraksts 6.-18.febr. 20.febr.-4.marts 6.-13.marts 22.-28.marts 6.-17.aprīlis 18.-30.aprīlis 1.-14.maijs
S+GKR 60,8% 53,9% 54,2% 47,3% 48,6% 46,7% 47,8%
NA 12,0% 15,8% 11,1% 14,7% 10,9% 12,7% 11,4%
V 5,0% 7,9% 5,6% 9,3% 8,5% 9,6% 9,9%
JKP 6,2% 3,9% 9,7% 7,4% 6,4% 6,7% 9,5%
LRA+LA 6,3% 6,6% 11,1% 9,4% 11,0% 13,1% 9,2%
ZZS 3,9% 5,3% 5,6% 6,5% 9,3% 7,0% 6,9%
KPV 3,9% 3,9% 0,0% 1,9% 1,0% 2,5% 2,9%
Cits 1,9% 2,6% 2,8% 3,5% 4,3% 1,7% 2,6%

7. Kopš marta sākuma 5% pastāvīgi pārvar seši saraksti: S+GKR, NA, V, JKP, LRA+LA, ZZS. Pirmā vietā (kopš marta beigām maķenīt zem 50%) turas “Saskaņa”+GKR. No pārējiem sarakstiem augstākais reitings parasti Nācionālai apvienībai. Zem 5% pastāvīgi palikusi KPV un aptaujā vārdā nesaukti saraksti (Rīgas domes vēlēšanās vēl startē “No sirds Latvijai”, LSDSP, Eiroskeptiķu rīcības partija un “Par neatkarīgu Latviju”).

8. Uzskatāmības labad var attēlot grafikā, kā nu izskatās “Saskaņas”+GKR un pārējo sarakstu reitings, kuŗi aptaujās tiek pāri 5%:

Redzams, ka abas puses kopš marta beigām turas līdzīgā līmenī.

9. Tātad “Norstat” reitingi rāda, ka Ušakova izredzes nevis “strauji rūk”, bet kopš marta beigām svārstās uz vairākuma zaudēšanas robežas. Galīgo iznākumu noteiks:

  • ko izlems neizlēmušie — vai balsot un, ja balsot, tad par ko;
  • vēlētāju aktīvitāte un dažādu elektorāta grupu aktīvitātes atšķirības;
  • tā kā Rīgā dominē etnisks balsojums — kāda daļa latviešu nobalsos par “Saskaņu”+GKR;
  • kuŗi saraksti nepārvarēs 5% un cik vēlētāju par tiem būs balsojis.

“Kantar” aptauja par Sorosu un Ušakovu, Kučinski un Trampu


Beidzot mani internetos uzgāja kāda polītiska aptauja. “Kantar” firmas, ja precīzāk. Aizpildīju ar lielāku patiku nekā par mantām un reklāmām. Bija jūtams, ka aptauja starptautiska. Laikam tāpēc polītiķu izlase un secība, par kuŗiem izteikties, bija tāda, ka lika pasmaidīt — tāpat partiju izlase, par ko balsot. Un vēl tas ZZS īpatsvars polītiķos un partijās…

  

Trampa gaitu sākot — kā pazīt viltusziņas amerikāņu aptaujās


Šodien Apvienoto Amerikas valstu prezidenta amatā stājas Donalds Tramps. Ceremonija tūlīt septiņos vakarā pēc Latvijas laika, ja pareizi saprotu. Donalda bērnība beidzas, bet mums — no viņa augļiem mums to būs pazīt. Saistībā ar varas maiņu parādījušās aptaujas, ka Tramps pilnvaru sākumbrīdī esot vissliktāk ieredzētais prezidents pēdējos gadudesmitos. Aptaujas latviski padaudzinājuši LSM, LETA/”Delfi”, “Diena” u.c.

Bet vai tiešām tā ir? Iedomāsimies, ka tiek aptaujāti rīdzinieki, par ko balsos Rīgas domes vēlēšanās — neatkarīgi no balsstiesībām, ieskaitot nepilsoņus. Skaidrs, ka tāds triks ar aptaujāto sastāvu rādītu milzīgu “Saskaņas”/Ušakova pārsvaru, kas nebūt neatbilstu balsstiesīgo rīdzinieku domām.

Un kā ar amerikāņu aptaujām? Par laimi, amerikāņu polītikas aptaujās ievāc datus par aptaujāto polītisko piederību: kuŗai partijai tie sevi pieskaita — dēmokratiem, republikāņiem, citai vai neatkarīgi. Gelapa kantorim pat viegli atrodama vesela sērija kopš 2004. gada:

amerikanu-politiska-orientacija

Ko redzam? Pirmkārt, 2016. gadā dēmokratu un republikāņu skaita starpības caurmērs bijis 2…3% jeb, kā to mēdz rakstīt, D+2…3. Otrkārt, piederību nenoliedzami ietekmē vēlēšanas un to iznākums. Ja skatās, sākot no pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas novembŗa sākumā, caurmērs bijis D+1. Treškārt, svarīgs ne tikai caurmērs, bet arī virzība. Un virzība, sākot no tās pašas pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, bijusi no D+4 līdz R+3 šīgada sākumā.

Tagad uzmetam aci pilniem aptauju skaitļiem: ABC/WP un CNN/ORC. Tās veiktas šīgada sākumā. Kāda bijusi izlase: D+2…3; D+1; R+3? Ne tuvu, D+8 abās! Un kas to būtu domājis, ka Ušakovs tik labi Tramps tik slikti ieredzēts. Nav, protams, runa, ka Tramps būtu tik labi ieredzēts kā Reigans 1984. gada vēlēšanās, bet pat 5% izlases novirze līdzvērtīga apgalvojumam, it kā Klintone būtu uzvarējusi vēlēšanās Mičiganā, Pensilvānijā, Viskonsinā, Floridā, Arizonā un Ziemeļkarolīnā.

Un šīs nav divas vienīgās vai pirmās tādas aptaujas. Tā pati ABC pusmēnesi priekš vēlēšanām ar D+9 izlasi izspieda 12% Klintones pārsvaru pār Trampu. LETA, LSM, “Delfi” ticīgi to atkārtoja. Turklāt tieši šo, 611 vēlētāju aptauju, nevis tai pašā laikā publicēto NBC/SurveyMonkey 32 225 vēlētāju (D+2,5) megaaptauju, kas deva Klintonei 5% pārsvaru (vismaz es nevaru piecās minūtēs atrast līdzvērtīgas ziņas latviski par to). Vai arī tā pati CNN 10. oktobrī braši vēstīja, ka 57% prezidenta debašu skatītāju uzvaru piešķīruši Klintonei — izlase, kur 58% bijuši Klintones piekritēji. Varam trīsreiz minēt, kuŗš būtu uzvarējis debatēs, ja izlasē 58% būtu bijuši Trampa atbalstītāji.

Apkopojot: amerikāņu polītikas aptaujām nevar un nedrīkst akli uzticēties. Lai ņemtu par pilnu, jāpārbauda, cik atbilstīga vēlētāju kopumam bijusi izlase — arī aptaujāto polītiskās piederības ziņā. Diemžēl nevar uzticēties arī latviešu plašsaziņas līdzekļu vēstīm par amerikāņu aptaujām. Jāpārbauda pašam.

Cenas Abrenes sakņu tirgū un vēlētāju aptaujas


Nule notikušās Spānijas parlamenta vēlēšanās bija aizliegts publicēt vēlētāju aptaujas piecas dienas līdz vēlēšanām. Un ko darīja cilvēki? Publicēja cenas un preces daudzumu Andoras (katalāņu valstiņa Pireneju kalnos starp Spāniju un Franciju) sakņu tirgū:

Kārtējais piemērs, cik šāds valsts noteikts aizliegums muļķīgs mūsdienu satīklotā pasaulē. Kanadas valdība turpretī jau priekš dažiem gadiem ievēroja, ka ir 21.gadsimts, un 2014.gadā atcēla aizliegumu publicēt vēlēšanu iznākumus, kamēr vēl kādā valsts daļā notiek vēlēšanas. (Kanada stiepjas pāri vairākām laika zonām, un laika starpība starp Klusā okeana un Atlantijas piekrasti ir četras stundas.) Pie mums gan nekad nav bijis aizliegts publicēt Saeimas vēlēšanu iznākumus Austrālijā pirms iecirkņu slēgšanas Latvijā vai, dies pas, Latvijas iecirkņu iznākumus pirms Sietlas iecirkņa slēgšanas.

Tomēr dažs aizliegums nav svešs arī Latvijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12.panta ceturtā daļa noteic:

(4) Vēlēšanu dienā likumā noteiktajā vēlēšanu norises laikā elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

Proti, aizliegts ziņot, kā vēlētāji teikuši, par ko balsojuši. Turklāt tipiski valsts noteikumu atpalicībai no dzīves — elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos liegts, bet internetos ne. Protams, šādu aptauju dati atšķiŗas no vēlēšanu iznākumiem, bet vai tāpēc jāliedz plašsaziņas līdzekļiem vēstīt ziņas, par ko droši iepriekš zināms, ka tās ir neprecīzas un maldinošas?

Jo īpaši tāpēc, ka to iedarbības virziens nav noteicams. Ja vēlēšanu pusdienlaikā tiek ziņots, ka par V partiju balso vairāk nekā par S partiju, kā tas ietekmēs V un S atbalstītāju rīcību? Vai tas iedvesmos kūtrākus V atbalstītājus mesties uzvaras gājienā uz iecirkņiem un demorālizēs S piekritējus, ka tie neredzēs jēgas līst ārā no migas? Vai varbūt gluži pretēji — iedvesmos S atbalstītājus rauties ārā un glābt, kas vēl glābjams, un ieaijās V piekritējus, ka viss padarīts jau bez viņiem? Tas nav noteicams.

Vēl trakāk ir Eiroparlamenta vēlēšanās, kur ES likuma 10.panta 2.punkts pavēl:

2. Dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji ir pēdējie, kam jābalso 1.punktā minētajā periodā.

Te vairs nav runa par četrām stundām kā Kanadā, bet dienām, jo pēdējos iecirkņus slēdz svētdienas vakarā, bet Latvijā vēlēšanas notiek sestdien un Lielbritanijā un Nīderlandē vispār ceturtdien! Turklāt — jo trakāk — Eiroparlaments nule šo izmantojis par ieganstu, lai pieprasītu vienādot balsošanas dienu un pulksteņlaiku visās ES valstīs, nerēķinoties ar valstu paražām un laika zonām.

Katrā ziņā cilvēku izdoti likumi neatceļ dabas un cilvēku dabas likumus, tāpēc visai iespējams, ka arī Latvijā redzēsim kaut ko līdzīgu šim:

Cik precīzi 2014.g. aptaujas spēja paredzēt Saeimas vēlēšanu iznākumu?


Cik precīzi aptaujas spēja paredzēt nule notikušo Saeimas vēlēšanu iznākumu? Labi, ka internetos saglabājusies kā pēdējā “Latvijas faktu”, tā pēdējā SKDS aptauja. Ņemam skaitļus, pārrēķinām partiju procentus, atmetot neizlēmušos un tos, kas drosmīgi atzinās, ka balsot neies, un salīdzinām ar Saeimas balsu procentiem:

2014 S aptauju precīzitāte

Pēc skata: drīzāk jā, nekā nē. Nopietnākā kļūda: aptaujās NA un NSL bija aptuveni vienādā līmenī (NSL pat drīzāk vairāk), bet vēlēšanās NA dabūja divkārt un vēl vairāk par NSL. Aptaujās uzpūstas sīkpartijas, bet tas izprotams, jo vēlēšanas ir nopietnāka lieta par aptaujām un vēlētāji tāpēc atbildīgāk nekā aptaujās izraugās, par ko balsot. Tāpat aptaujas latviešu partijām solīja mazāk un Kremļa galam vairāk, nekā notika īstenībā. Tam cēlonis ir plašāks piedāvājums latviešu galā, attiecīgi vairāk neizlēmušo starp latviešiem — bet te neizlēmušie tika dalīti visām partijām proporcionāli, arī “Saskaņai”. Mērāmos lielumos abu kantoŗu noviržu summa no faktiskiem iznākumiem aptuveni vienāda: “Latvijas faktiem” 13,4%, SKDS 12,8%. Vājāk nekā 2011.g., tuvāk nekā šogad “Latvijas fakti” Eiroparlamentā. Bet vispār Satversmes tiesa atzinusi par pieļaujamu 18% novirzi no proporcionālitātes.

Cik precīzi priekšvēlēšanu aptaujas rādīja gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumus?


Cik lielā mērā priekšvēlēšanu aptaujas rāda, kādi būs vēlēšanu iznākumi? Ne mazākās līdzības vai precīzi? Pēc vēlēšanām to var pārbaudīt. Diemžēl manā rīcībā ir viena vienīga “Latvijas faktu” aptauja, kur vēlētāji aptaujāti 10.—18.maijā. Kad atmesti tie, kas teicās nebalsot vai nezinot, par ko balsot, salīdzinājums ar faktiskiem vēlēšanu iznākumiem ir tāds:

2014 EP aptaujas precīzitāte

Aizšauts gaŗām vai visiem sarakstiem. Izsakot mērāmā veidā, novirze ir 32,9%. Tas ir daudz vai maz? Salīdzinot var minēt, ka Latvijas vēlēšanu sistēma rada līdz 18% (labi, varbūt kādreiz gadīsies līdz 20%) lielu novirzi no proporcionālitātes un Satversmes tiesa atzinusi to par pieļaujamu. Bet te ir trešdaļa! Tagad, pēc kaujas, protams, var gudri skaidrot, kāpēc aptauja tik ļoti atšķīrusies no īstenības, taču pēc kaujas tas ir liekulīgi — prognozēt vajadzēja priekš vēlēšanām. Tad jau drīzāk jāvaicā, kāda jēga no tādām aptaujām. Taisnības labad jāpiebilst, ka vairākas iepriekšējās vēlēšanas gan pēdējās aptaujas prognozēja to iznākumus itin precīzi.

%d bloggers like this: