Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2021. gadā


Pērnā gada iedzīvotāju statistikas publicēšana 1. jūnijā ierosinājusi darīt, ko trīs gadi biju pārtraucis — aplēst latviešu dēmografijas mača rezultātu. Jo dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis absolūtām dēmografisko rādītāju vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Pēdējoreiz skaitļus lēsu par 2018. gadu:

Nākamais, 2019. gads ir iezīmīgs, ka bijis pēdējais priekš Ķīnas vīrusa. Tam skaitļi bijuši šādi:

2019. Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 11,9 13,1 2,6 5,1 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Sveštautieši 6,3 16,7 11,3 11,8
Starpība 5,6 3,6 -8,7 6,7
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -1,2 -2,5
Sveštautieši -10,4 -0,5
Starpība 9,2 -2,0
KOPĀ
Latvieši -3,7
Sveštautieši -10,9
Starpība 7,2

Attēla veidā tas izskatās tā:

Lielākā atšķirība no 2018. gada: samazinājās latviešu izbraukšana (no 7538 līdz 6073), tas mazināja sveštautiešu iebraukšanas radīto kaitējumu un uzlaboja rezultātu dēmografijas mačā kopumā.

2020. gadā sākās Ķīnas vīruss. Skaidrs, tas cēla mirstību. Šī raksta tvērumā varētu gaidīt, ka mirstība vairāk kāps sveštautiešiem, jo, pirmkārt, iebraucēji svešā zemē ir agresīvāki arī pret sevi un, otrkārt, Krievija, lai kaitētu Rietumiem, izvērsa propagandu, ka sērga neesot bīstama. Tāpat, lai mazinātu Ķīnas vīrusa izplatīšanos, tika ieviesti ceļošanas ierobežojumi, kas mazināja migrāciju. Šī raksta tvērumā varētu gaidīt, ka izpaudīsies māju efekts — ka cilvēks grūtā brīdī tveŗas mājās. Attiecīgi latvieši relātīvi mazāk izbrauktu un vairāk atgrieztos tēvijā, tāpat sveštautieši relātīvi vairāk izbrauktu, lai atgrieztos savā tēvijā, un mazāk brauktu uz Latviju. Bet vai tā bija? Lūk, dēmografisko procesu skaitļi tabulā:

2020. Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 11,3 13,4 2,4 4,0 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Sveštautieši 5,8 17,9 8,4 10,0
Starpība 5,5 4,5 -6,0 6,0
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -2,1 -1,6
Sveštautieši -12,1 -1,6
Starpība 10,0 0,0
KOPĀ
Latvieši -3,7
Sveštautieši -13,7
Starpība 10,0

Mirstība tiešām augusi. Bet latviešiem par 0,3‰, toties sveštautiešiem 1,2‰. Jā, kā jau rakstīju, dzīve “krievu pasaulē” (kaut tikai prātā) tiešām apdraud dzīvību.

Migrācija. Latviešu iebraukšana palikusi gandrīz tāda pati (-0,2‰), sveštautiešu jūtami sarukusi: -2,9‰. Izbraukšana latviešiem samazinājusies par 1,1‰, sveštautiešiem par 1,8‰. Ā, beidzot kaut kur gaidītais nepiepildās? Lēnāk pār tiltu. Latviešu izbraukšana bija zemākā līmenī, tāpēc absolūtais maiņas līmenis var maldināt. Salīdzinot ne starpību, bet reizes, latviešu izbraukšanas intensitāte 2020. gadā bija 78% 2019. gada līmeņa, bet sveštautiešu — 85%. Pasakot to pašu citādi, 2019. gadā latviešu izbraukšanas intensitāte bija 2,3 reizes zemāka nekā sveštautiešu, bet 2020. gadā — 2,5. Māju efekts vērojams arī izbraukšanas maiņā, un migrācijas neto ietekme pirmoreiz kopš 2016. gada uzlabojās līdz neitrālai. Kā 2020. gada pavasarī lasīju čivinātavā intravertu karātavu humoru: ja vīruss negalētu cilvēkus un negandētu veselību, daudzējādi citādi ietekme nebūt nebūtu peļama.

Attēla veidā 2020. gada dēmografijas mača rezultāts izskatās tā:

Pērn Ķīnas vīrusa mirstība bija vēl lielāka, attiecīgi varētu gaidīt vēl izteiktāku ietekmi uz dēmografijas maču. Tāpat varētu gaidīt, ka 2020. gada precību kritums varētu atstāt iespaidu uz 2021. gada dzimstību. Savukārt migrācijas ierobežojumi tika vājināti un atcelti, tādējādi būtu gaidāma tās atjaunošanās 2019. gada virzienā. Gaidas — gaidas, bet faktiskie skaitļi bija tādi:

2021. Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 11,4 15,9 3,4 4,5 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Sveštautieši 5,4 22,3 12,2 10,8
Starpība 6,0 6,4 -8,8 6,3
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -4,5 -1,1
Sveštautieši -16,9 1,4
Starpība 12,4 -2,5
KOPĀ
Latvieši -5,6
Sveštautieši -15,5
Starpība 9,9

Dzimstība kritās tik sveštautiešiem, un laulībā dzimušo īpatsvars sasniedza 62,4%, kas ir augstākais līmenis kopš 1998. gada. Tā ka hipoteze par dzimstību jāatmet. Bet mirstība gan: mirušo skaits latviešiem +17,9% pret 2020. un +20,9% pret 2019. gadu, kamēr sveštautiešiem +22,5% pret 2020. un +29,9% pret 2019. Jeb, salīdzinot šī raksta tabulās minētos skaitļus, latviešiem +2,5‰ pret 2020. un sveštautiešiem +4,4‰.

Un migrācija? Iebraukšana atjaunojās. Sveštautiešiem straujāk. Ne tikai 2019. gada līmenī, bet vēl vairāk. Latvju zeme vaļā stāv. Par laimi, auga arī latviešu repatriācija. Kopumā iebraukšanas saldo latviešiem par sliktu noslīdēja līdz 2019. gada līmenim. Izbraukšana? Līdz ar vājākām robežām mazliet augusi kā latviešiem, tā sveštautiešiem. Migrācija kopumā pēc neitrāla līmeņa 2020. gadā atkal sākusi kaitēt. Laikam vienkāršākais, kā to apjēgt, ir salīdzināt migrācijas saldo: 2021. gadā latviešiem -1320, pārējiem +1034. Latvieši ārā, sveštautieši iekšā. Tas ir aplami, vajag otrādi! Un tas rāda, cik aplami priecāties, ka beidzot kopējais migrācijas saldo pietuvojies nullei kā nekad kopš atmodas. Jo pozitīvs migrācijas saldo būtu tāds pats ļaunums, kāds bija krievu laikos: arvien jauni migranti, Latvija arvien nelatviskāka un vājāka, latviešu tautas izredzes arvien drūmākas.

Attēla veidā 2021. gada dēmografijas mača rezultāts izskatās tā:

Līberāla polītika Ķīnas vīrusa jomā kompensējusi līberālu polītiku migrācijas jomā, un dēmografijas mača rezultāts palicis aptuveni tāds pats, kāds bija 2020. gadā.

Viena atbilde to “Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2021. gadā”

  1. Latvijas blogāres apskats #203 (17.06.-23.06.) | BALTAIS RUNCIS Says:

    […] Ritvars apkopojis datus par latviešu demogrāfiju aizvadītajā gadā. […]


Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: