Gaŗkalne—Silakrogs

“Rīgas mežu” karšu pārlūkā iezīmētais pastaigu maršruts iekārdināja to pārbaudīt:

Tā kā maršruts līnijveida, ne apļveida, negribēju mērot to pašu ceļu atpakaļ un izlēmu, ka došos tālāk uz priekšu līdz Silakrogam:

Biju rēķinājis, ka vajadzēs kādu stundu, lai tiktu līdz Gaŗkalnei, bet tiku maķenīt ātrāk. Taka sākas atpūtas kompleksā “Niki”, un, lai ceļotājs nemulstu ceļmalas krogū, izliktas brūnas norādes:

Krogum sētā takas sākums — tilts pār Krievupi:

Pati Krievupe:

Takas malās ik pa laikam stendi, lielākoties ar Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem, kas rada noskaņu un labiekārtotības iespaidu:

Fonā, tālumā un dibenplānā pirmais ezers, “Jāņa sētas” karšu apgāda saukts par Dūņezeru, Ģeotelpiskās informācijas aģentūras — par Lēpīti.

Lielā takas daļā to norobežo Zaķumuižas ūdensgūtnes žogs:

Sikspārņu stends un otrs ezers, dažādos avotos saukts par Sēres, Serģa un Peldezeru:

Kaut teicu, ka taka labiekārtota, tas attiecas tikai uz gājējiem. Riteņbraucējs smiltīs stieg un ik pa laikam spiests stumties. Aiz otrā ezera zūd arī gājēju labierīcības. Zaķumuižas sūkņu stacijas ceļa asfalts tiek gaidīts kā atpestīšana, un tāds tas ir. Maršruts ved slīpi gaŗām sūkņu stacijai, tāpēc nepiebraucu apskatīties, kā izskatās galvenā iebrauktuve. Pa sānu vārtiem mīlīgs iekoptas sētas skats, vien pašā tālumā tik tikko vīd ūdenstvertnes valnis. Mazliet samulsināja uzraksts, ka privātīpašums — jo vai tad nav pašvaldības īpašums:

Pēc sūkņu stacijas sākas kaut kāds brīnums: smilšu ceļš, kuŗā nestieg. Braucu pa noblietētām smiltīm, vēroju ceļu, nesaprotu, kā tā, un esmu gatavs, ka kuŗu katru brīdi brīnums beigsies. Bet nebeidzas. Līdz pat trešam ezeram. Par tā nosaukumu atkal netieku gudris — runa par asarām (ja Asaru) vai asaŗiem (ja Asaŗu):

Trešais ezers.

Aiz Silzemnieku māju laukiem sākās grūtākais posms — sasodīts, kā lai pa tādu ceļu pabrauc:

Stumies un tagad kā atpestīšanu gaidi Rotkaļus, aiz kuŗiem kartē iezīmēts grants ceļš. Šoreiz atpestīšana nenāca, smiltīs vien parādījās grants piejaukums. Mazliet atpūtas deva piestāšana uz Tumšupes tilta:

Un uz Lielās Juglas, kas bija pārbrienama līdz viduklim:

Beidzamās atpestīšanas gaidas bija Silakrogs. Un tiešām — prieks, kur tu rodies — beidzot atpakaļ civīlizācijā:

Izmetu līkumu iepazīties, kā šī krievu kaŗabaze izskatās. Pēc skata bijušais kontrolpunkts, pamesta kafejnīca “Sils”:

Vietējo klubiņš ar vietējo karogu:

Aizaugusi ieeja pazemē:

Aizaugusi Nācionālās bibliotēkas krātuve:

Beidzot ezers ar skaidru nosaukumu — Silezers:

Ārā no Silakroga, pie izejas uz Zaķumuižas ceļa — uguns novērošanas tornis:

Ieskaitot ceļu no Rīgas un atpakaļ, 64 km. Vairs pa tādām smiltīm negribu dzīties. Ar ģimeni vērts iet tik Jāņa Jaunsudrabiņa posmu līdz otram ezeram un atpakaļ.