Ielu stāsti: Ķeguma iela


Izdomāju, ka varētu uzrakstīt par atsevišķām ielām, kas interesantas ar savu neparastumu. Pirmā lai iet Ķeguma iela. Tā ir neparasta ar Rīgas nomales vēstures liecībām un to, ka īstenībā divreiz gaŗāka, nekā izskatās. “Jāņa sētas” karšu pārlūka meklētājā, ierakstot nosaukumu, var iegūt zili atzīmēti ielu. Šo attēlu esmu papildinājis ar sarkani iezīmētu vēsturisko trasi:

No vēstures var ielikt 1944. aerofotoattēlu:

Kā arī 1939. gada zemesgabalu sarakstu:

Ķeguma iela sākas Teikas pilsētbūvnieciskā plāna radītā starveida krustojumā ar Lielvārdes ielu. Attēlā var redzēt Ķeguma ielas staru pa kreisi, Stūrīša ielas staru vidū un Ausmas ielas staru pa labi:

Atšķirībā no vairuma ielu mazāko numuru posms nav senākā ielas daļa. 1916. gada kartē var redzēt, ka priekš Teikas izbūves sākumposma līdz Biķernieku ielai vispār nebija, iela sākās no Biķernieku ielas un pa mežmalu gar Hausmaņa purvu veda līdz Rumpmuižas (tagad Augusta Deglava) ielai:

Turklāt senāko daļu nemaz nesauca Ķeguma iela, bet Mazā Biķernieku iela, un arī Teikas izbūves laikā kādu laiku pastāvēja abi nosaukumi, kā tas redzams 1934. gada kartē:

Abas ielas apvienoja vienā Ķeguma ielā kaut kad 30. gadu beigās. Teikas izbūves laikam varam pateikties, ka atšķirībā no vairuma ielu Ķeguma ielā ir dažs labs arķitektūras piemineklis. Tiesa, Teikā tas nav nekāds retums. Lūk, arī arķitektūras piemineklis — Ķeguma iela 2, jauka 1938. gada mazdzīvokļu māja:

Turpat blakus cūciņas Pepas ģimenes limuzīns:

Krustojumā ar Remīnes ielu reiz bija autobusa galapunkts:

Jā, tiešām. Lūk, piemēram, 1937. gada autobusu maršrutu schēma:

Oficiāli ne Ķeguma iela, bet Remīnes iela 16, tomēr viena no iezīmīgākām Ķegumielas mājām, jo redzama ielas asī pat no Biķernieku ielas:

Īpaši acīs dūrās, kad arī fasāde bija rozā. Priekš piebraucamo ceļu noasfaltēja (kaut kad starp 2005. un 2011. gadu), pie mājas bija Latvijas laika betona flīžu ietve ar metalla plāksni par uzņēmumu (tikpat iespaidīga, cik Kārlis Nevermans pie Nazendas nama) Majoros. Tagad skaistums zudis un diez vai saglabāts pagalmā piemiņai.

Ķeguma iela 10 (ziemā mēdz būt skaisti izgaismota). Uz fasādes goda vietā gadskaitlis “1938” un iniciāļi K.S. Jā, īpašnieks bija Kārlis Skuja (skatīt zemesgabalu sarkasu iepriekš):

1930. gadā celtā mazdzīvokļu māja Ķeguma ielā 14 ir otrs arķitektūras piemineklis:

Žogs un priekšdārzs turpat blakus Ķeguma ielā 16:

Ķeguma ielā 13 ir lielākā Teikas ziemassvētku egle. Tāpēc likšu ziemas, ne šībrīža attēlu:

Ķeguma iela 22:

Ķeguma un Bajāru ielas stūŗamāja ar uzmanību piesaistošu aizmūrētu durvjaili:

Viegli kauns, bet neatceros, kad Ķeguma ielu noasfaltēja. Ja pareizi atceros, 2005. gadā vēl bija izdangāta grants, bet 2011. gadā jau asfalts. Atceros gan, kā savulaik nogāzē no 7. trolejbusa galapunkta no dangas dangā tecēja lietus un sniega kušanas ūdeņi:

Bet arī pašlaik pavasaŗos ir brīdis, kad pa Ķeguma ielu labāk nebraukt ar riteni vai bērnu ratiņiem, jo iela sastāv no gluma ledus ar caurkusušām peļķēm. Atgriežoties pie 7. trolejbusa galapunkta, to atklāja 1958. gadā, bet 7. numuru ieguva 1961. gadā. Līdz pagaŗināšanai uz Mežciemu (ja pareizi atceros, 1983. gadā) te bija arī 14. trolejbusa galapunkts. Bērnībā domāju, ka ‘Ķeguma iela’ un ‘galapunkts’ ir sinonīmi. Slēdza 2011. gadā. Īsi priekš slēgšanas izskatījās tā (Jāņa Vilniņa attēls):

Tagad trolejbusu vietā stāv vieglie automobiļi. Ieskatieties, nojumi vienā vietā balsta divi tuvu novietoti stabi. Tas ir resnuma mērītājs. Ja varat izspraukties cauri, neesat resns:

Turpmāko Ķegumielas posmu apdziedājis Aleksandrs Čaks “Mūžības skartajos”, konkrēti, dziedājumā “Vēlais viesis”. Ja kāds zina daiļliterātūras (arī prozas) darbu, kur vēl labāk apdziedāta Teika, sakiet. Lūk, skats 7. trolejbusa galapunkta vietā:

Un viņš redz — kur kādreiz bija lauki,
Kur kā zēns viņš skraidījis un kāvies,
Tagad mājas, miglains spožums rūtīs.
Bet pa labi, jūt ar visu stāvu,
Tālāk Mazā Biķernieku ielā,
Timmu mājas, vecā tēva celtas..

Ķeguma iela 33:

Ķeguma iela 56 ir vienīgā privātmāja, kas palikusi pāŗa numuru pusē starp Biķernieku un Ieriķu ielu pēc tam, kad 80. gadu otrā pusē posmu aizbūvēja piecstāvenēm:

Ieriķu iela 73 īstenībā ir Ķegumielas māja ar fasādi pret Ķeguma ielu un iebrauktuvi no Ķeguma ielas. Un ar vēsturi, kas pieder Ķegumielai. Bija veca, izbalojuša pelēcīga divstāvu kocene ar augļudārzu pret Ieriķu ielu. 80. gadu vidū, kā jau teicu, apkaimi sāka aizbūvēt piecstāvenēm, un arī šīs ēkas iemītniekus izlika. Bet ēka vēl kādu laiku palika. Jo tajā izmitināja celtniekus. Tomēr pienāca laiks būvēt arī šai vietā. Ēku nojauca, izraka būvbedri. Tad SPRS sabruka un celtniecība pajuka. 90. gadu sākumā būvbedri aizbēra. Šī gadsimta sākumā uzcēla tagadējo tīri mīlīgo biroju ēku. Tajā, starp citu, tagad mitinās VEF. Kas tas tāds? Nezināt tādu elektrotechnikas fabriku, vai? Vidzemes elektrotechnikas fabrika, varat paši pārbaudīt un iepirkt tajā datorlietas:

Starp Ieriķu un Stirnu ielu Ķegumielai ir pārrāvums, kuŗā iebūvēts 11. trolejbusa galapunkts:

Aiz Stirnu ielas Ķegumiela atsākas jau Purvciemā:

Piecstāveņu ielenkumā Ķeguma iela 43A:

Ķeguma iela 62 un 64 priecīgās krāsās:

Pie tuvākās ēkas priekš gadiem desmit bija jauks koka stabs ar koka pūci pa virsu. Savukārt iepriekšējā zemesgabalā Ķeguma ielā 60, kur tagad piecstāvene, reiz bija pirmais dižākais Ķegumielas uzņēmums — ziepju vārītava, kas atzīmēta arī, piemēram, 1908. gada kartē:

“Rīgas gaismas” novietne Ķeguma ielā 66:

Krievu laikā te bija okupācijas armijas daļa ar sargtorņiem pa perimetru, VDK autobaze, turklāt ar tādu retumu kā pie vārtiem ceļazīme “netaurēt”, pie tam ne uz balta, bet dzeltena fona.

Pretējā ielas pusē “Mūžības skarto” “vēlā viesa” Jēkaba Timmas gājiena galapunkts — Timmu mājvieta Ķeguma ielā 45. Čaks raksta:

..Tālāk Mazā Biķernieku ielā,
Timmu mājas, vecā tēva celtas,
Pāri pļavai, retos kokos tītas,
Vēl tāpat kā agrāk ceļa malā,
Brūnu miesu, saulē nodegušu,
Maziem, sīkiem, asarainiem logiem,
Lupstājiem un smilgām pakšos. Jūt viņš,
Velts nav bijis viņa tālais gājums..

Jau viņš pāri jaunai Stirnas ielai,
Garām mājām, kas vēl vāri garo,
Jauniem kokiem, žogu cietsirdībai.
Un tad klāt viņš Timmu māju vārtiem,
Kurus nebija tik sen tas skāris;
Siltas tirpas pārņem viņa roku.

Pirms turpinu par Timmu mājām, pievēršu uzmanību vārdiem: “Jaunai Stirnas ielai.” Apbrīnojama topografiska precīzitāte! Jo Čaka laikos bija jaunā un vecā Stirnu iela. Vecā, cara laika iela ar līkumu pieslēdzās Mazajai Biķernieku ielai pie ziepju vārītavas, kā redzams iepriekš ieliktā 1908. gada kartes fragmentā. Savukārt Latvijas laikā izbūvēja Stirnu ielas caurlauzumu līdz Biķernieku ielas caurlauzumam. Esmu pārliecināts, pirms rakstīt, Čaks pats izstaigāja “Vēlā viesa” ceļu. Abas Stirnu ielas trases attēlotas 1939. gada kartē:

Labi, atpakaļ uz Timmu mājām. Kur varētu būt piemiņas plāksne pirmam kritušam Rīgas strēlniekam, stāv elektrības kaste ar mainīgiem uzrakstiem (šobrīd ir cits):

Kad par to uzrakstīju 2019. gada veļu laikā, atsauksmēs tiku pagodināts ar Timmu māju iemītnieces atmiņām:

Interesanti atrast kaut minimālu informāciju par bērnības vietām. Dzīvoju Ķeguma ielā 45a no dzimšanas 1972. gadā līdz mājas nojaukšanai 1984. gadā, kad tajā vietā uzcēla attēlā redzamo piecstāveni. Ļoti cerēju ieraudzīt bērnības mājas foto, žēl ka nekur nav. Tajā laikā Timmu vārds saistībā ar māju izskanēja no vecākās paaudzes puses, taču kas īsti bijuši šie cilvēki un ka viņu starpā bijuši latviešu strēlnieki, nekas minēts netika.

Jāatzīst, esmu pats vairākkārt gājis gaŗām tai vietai, kad piecstāvenes vietā vēl bija vēsturiskā māja. Tomēr tolaik un tādā vecumā uzmanības nepievērsu, tādējādi atmiņā nav palicis nekas, kā bija “pirms tam”.

Timmu kaimiņos Ķeguma ielā 47 šķūnis izskatās no cara laika:

70.—80. gadu mijā, ceļot Purvciemu, izbūvēja Lielvārdes un tagadējās Gunāra Astras ielas lielceļu. Tas pārrāva Ķeguma ielu, šķērsodams augstākā līmenī bez savienojuma. Gadiem ilgi pie Lielvārdes ielas stāvēja smilšains strupceļš, līdz noasfaltēja un savienoja, kā ir tagad:

Pie Ķeguma un Lielvārdes ielas krustojuma iznāk Biķernieku meža rietumu daļas grāvju sistēmas gals. Šobrīd sauss:

Priekš Purvciema izbūves te tas savienojās ar Hausmaņa purva grāvjiem, bet tagad caurulē izmet līkumu pa Purvciemu, tad dodas atpakaļ Biķernieku mežā pa slimnīcu stigas apakšu (tās, ko šoziem izgaismoja) un ietek Šmerļupītē.

Krustojums ar Lielvārdes ielu no tālākās Ķeguma ielas puses izskatās tā (Ķegumielas trase attēla vidū starp pirmo un otro koku no kreisās):

Tālāk Ķegumiela izskatās šādi:

Blakus paralēli iet Lielvārdes iela. Starp abām ielām bijušās purvmalas ieplaka, kur vecām ābelēm pāri pāraugušas jaunākas maikstis:

Meža pusē Purvciema bērnu ziemas slidinātava:

Šo Ķeguma ielas posmu, precīzāk, to, ka mežmalas celiņš patiesībā ir iela, Ķeguma ielas turpinājums, atklāju, kad gāju līdzi bērnības drauga ģimenei (ja nemaldos, 1984. gadā) lasīt Ķegumielas galā pīlādžus. Šķita brīnumaini, ka te vēl palikušas dažas vecās mājas. Piemēram, Ķeguma iela 57, kas tagad pārdēvēta par Lielvārdes ielu 72 un kam šķūnis izskatās pēc cara laikiem:

Vēl kāds Ķeguma ielas skats, kur tā vairāk pa mežu iet:

Tuvojoties Dzelzavas ielai, Biķernieku mežs aiziet sānis, un spraugu līdz tam aizpilda vieta, kur krievu laikā bija ierīkoti mazdārziņi, bet starp 2005. un 2008. gadu tie noplēsti un redzamas dažas iepriekš dārziņu aizsegtas cienīgas privātmājas. Pirmai paveicies, ka nesenajā Ķegumielas adrešu iznīcināšanas kampaņā bija jāmaina tik iela, bet ne numurs — no Ķeguma ielas 76 tā kļuva Lielvārdes iela 76:

Šādi izskatās Ķeguma ielas savienošanās ar Lielvārdes ielu — vispirms skatā uz ielas galu, tad uz ielas sākumu:

Nu esam nonākuši pie Dzelzavas ielas. Skatā no brauktuves malas var redzēt sadalošā joslā palikušu koku rindu un Ķegumielas turpinājumu aiz Dzelzavas ielas:

Ielas vidū senāk bija vēl otra koku rinda un vecais asfalts pa vidu, tak to iznīcināja, labiekārtojot Dzelzavas ielu. No sadalošās joslas jau var labāk saskatīt pēdējo Ķegumielas posmu:

Pēdējā Ķeguma ielas posma sākums aiz Dzelzavas ielas:

Pēdējais Ķegumielas posms atpakaļskatā uz ielas sākumu:

Kā pa miglu atceros no iepriekš minētā gājiena pīlādžos, ka šeit ZA (pāŗa numuru) pusē bija koka žogi gar ielu un aiz tiem vecas mājas, bet DR pusē brikšņainas dārziņu paliekas, kur varēja ne tikai pīlādžus lasīt, bet lieliski dauzīties. Tagad no kartēm zinu, ka pāŗa numuru pusē bija Leimaņu vecsaimniecība, ko pēc iekļaušanas Rīgā nosauca par Ķeguma ielu 82:

Cik var spriest pēc gūgles kartēm, pēdējās Leimaņu paliekas bija līdz pat 2011. gadam, kad to vietā uzcēla “Stokker” veikalu. Šobrīd par mājvietu liecina daži veci lielāki koki un daži augļukoki un krūmi:

Lūk, arī sašķaidītiem stikliem pilns ielas gals. Priekšā 80. gadu vidū uzcelts garāžu masīvs, aiz tā Rīgas industriālā parka ēkas:

Tas arī viss. Aiz garāžu masīva šī gadsimta sākumā vēl bija dažas Ķegumielas pazīmes, bet tās zudušas 2005.—2009. gadā, izbūvējot Rīgas industriālo parku.

Nobeigumā uzdevums. Vai var noteikt vietu, kur uzņemts šis fotoattēls? Varētu būt autobusa galapunkts Teikā. Acīmredzot atslēga būtu saprast, kas tā par māju fonā. It kā viena iespēja būtu Ķeguma un Remīnes ielas krustojums, bet nemanu tur tādas mājas. Autobuss ir braucis ne tikai pa rakstā minēto maršrutu, bet arī no Teikas laukuma pa Laimdotas ielu līdz Biķernieku ielai, kur tam bijis galapunts Laimdotas un Biķernieku ielas krustojumā. Bet arī tur tādas mājas neredzu. Tā kā ātrumā neatrodu, lūdzu palīdzību.

3 Atbildes to “Ielu stāsti: Ķeguma iela”

  1. Vilnis Says:

    Dzīvojo tur kopš 1974 gada pie 11 tr.galapunkta Stirnu ielā,jāpajautā māsai,viņa par mani vecāka vairāk zinās.

  2. Krist2ps Says:

    Kādu laiku atpakaļ mitinājos tur, tajā piecstāvenē, 45 numurā. Jā, par Ķeguma ielu vēsturiski ir daudz vairāk faktu, nekā var sākumā šķist. Atceros reiz, kad kāds man prasīja, kur tāds 57 (laikam) numurs, nemācēju pateikt, taču ar laiku sapratu, ka tā iela vēl paralēli Lielvārdes ielai gar mežu turpinās un tur tālākās privātmājas atrodas vēl Ķeguma ielā. Dīvaini, protams. Rīgā dēļ kaut kā tāda der vien ielu reformu sen uztaisīt, savādāk reāls apjukums, kur konkrētā adrese pat atrodas.

  3. Baiba Bicēna Says:

    Ķeguma ielas galu ļoti labi pazīstu. 🙂 Viena no nākamajām dīvainajām ielām varētu būt Strautu – Stīgu iela. Man arī patīk tās senās kartes pētīt, un redzu, ka tā senāk gājusi no Dārzciema pāri Hausmaņa purvam līdz Biķernieku ielai. Krustojusies ar Ķeguma ielu.


Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: