Rīgas austrumu tankugrāvis


Pērn lieliskā vesture.dodies.lv ielika ne tikai Latvijas 1944. gada aerofotoattēlus, bet arī 1947. gada diuspiecnieci (1:25000 mēroga topografisko karti). Aizraujoši! Rāda brīvvalsts Latviju drupās, tomēr vēl savā vietā — nenolīdzinātu no zemes virsas kā turpmākos gadu desmitos. Un vēl visādi atklājumi!

Viena no lietām, ko ieraudzīju: nepārtraukts grāvis gar Rīgas austrumu malu no Juglas ezera krasta Juglā līdz Katlakalna ielas tiltam pār Ogres dzelzceļu (bija reiz tāds tilts, pēc 2. pasaules kaŗa nav atjaunots, ziemeļpuses trasē tagad Jāņavārtu iela, dienvidpusē pa virsu sacelts Ķengaraga masīvs), ko esmu iezīmējis zili:

Viss izskatās pēc tā, ka tas bijis tankugrāvis. Vācu rakts Rīgas aizsardzībai. Austrumu — jo izskatās, ka arī Pārdaugavā rietumos (un varbūt dienvidos) varētu būt bijis tankugrāvis. Novietojumā sakrīt ar kaut vai Šmerļa ceļvedī attēloto tankugrāvi:

Tā kā vajadzības pēc tankugrāvja pret austrumiem vairs nebija, kartēs un aerofotoattēlos var sekot, kā to aizbeŗ. Līdz 1963. gada kartei tankugrāvis zudis Juglā un Dārzciemā. Līdz 60.—70. gadu mijas aerofotoattēlam un ~1980. gada 1:10000 topografiskai kartei pa virsu uzcelta Biķernieku sporta baze un sākta Šķirotavas rūpniecības rajona būve.

Līdz neatkarības atjaunošanai pa virsu uzcēla medicīnas skolas kopmītnes pie Gaiļezera, rūpniecības rajonu un Sergeja Eizenšteina ielu aiz Biķernieku meža, garāžas Ķegumielas galā, trešā Purvciema galu pie Augusta Deglava ielas, Pļavniekus un galīgi Šķirotavas rūpniecības rajonu. No tankugrāvja bija palikuši  tikai daži fragmenti, kas redzami Saldusielas SIA “Saknes” 1993. gada kartē un ko esmu iezīmējis sarkani:

No šiem fragmentiem dabā atceros divus: no Dzelzavas ielas uz garāžām iezīmēja koku rinda, un tas šķita piederīgs Purvciema grāvju sistēmai; Lielvārdes ielas galā bija seklāks, toties ar ūdeni un šķita izgāztuves apvedgrāvis.

Pēc neatkarības atgūšanas otro fragmentu no ziemeļiem aizbēra 90. gados, izbūvējot “Latvenergo” territoriju. Starp 2005. un 2009. gadu ar būvgružu kalniem aizbēra pirmo no ziemeļiem. To, kas dienvidos gar izgāztuvi, aizbēra 2015.—2016. gadā, pārveidojot izgāztuvi par Dreiliņkalnu un izbūvējot bērnu pilsētiņu. Tādējādi pēdējais tankugrāvja gabals, kas palicis, ir no Dzelzavas ielas gar Rīgas industriālo parku līdz garāžām pie izgāztuves. LIDAR reljefa modelī:

Tagad, kā izskatās dabā. Palikušā tankugrāvja gals pie Dzelzavas ielas:

Tālāk grāvis visai aizaudzis:

Otrs palikušā grāvja gals pie izgāztuves garāžu masīva:

Vēl par citām bijušām vietām. Blakus būvgružu kalniem Ulbrokas ielā 33 atrodams gružiem piegāzts grāvja gabaliņš, tak tas nav tankugrāvis, bet 1993. gada kartē sarkani neiezīmētais posms, kas perpendikulāri Sergeja Eizenšteina ielai:

Mežciemā pie medicīnas skolas kopmītnēm Gaiļezera malā mikroreljefs un koku izvietojums vienā vietā mudina domāt par kādreizēju grāvi:

Atpakaļ Purvciemā — bijušā tankugrāvja vietā gar bijušo izgāztuvi tagad bērnu pilsētiņas žogs:

Ūdensbedri pamanījāt? Tā ir ne tikai tankugrāvja punkts, bet arī pēdējā Purvciema purva atlieka:

Bet pēdējam dzīvam Purvciema purvam vieta citā rakstā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: