140 vārdu: 2021. gada riteņbraukšanas sezona — 1000 km


29. aprīlī pārripināju pāri 1000 km šosezon. Tas, ka būs jūtami mazāk nekā pērn, bija skaidrs jau gada sākumā, kad sākās kārtīga ziema. Un iepriekšējā gada 1000 km brīdī šogad nebiju ticis pat līdz 200. Toties kājām tika 13 km dienā pa lauku.

Rekordi, protams, tīkama lieta, tomēr svarīgāk, lai pati braukšana sagādātu prieku. Un braucu tā, lai sagādātu. Gan fizisku, gan acīm, gan dzimtās pilsētas un tās apkaimes novadpētniecisku. Ziemas laikā iecienīts maršruts bija Mazā Juglas iela un Zēlustes muiža, tagad, vasaras laikā — apkārt Juglas ezeram. Protams, esmu braucis vēl visur kur citur. Šai laikā bijis arī dārgākais riteņa remonts mūžā: sasniedzu 200 €.

Simboliskam pirmā tūkstoša attēlam ņemšu Abrenes ielu. Rīgas Abrenes iela plaši zināma pilsētas autobusu autoostas dēļ, bet šoreiz par citu ielu Pierīgā. Iegriezos, gaŗām braukdams, lai uzmestu aci, kā dzīvo cilvēki Abrenes ielā. Labi dzīvo:

Aprīlis: sērga ceļas spārnos, veselības polītikas noteicēji mīkstina ierobežojumus


Aprīlis Ķīnas vīrusa epidēmijā viesis pagalam netīkamu pavērsienu. Ir tā, ka vīruss dara tikai to un tik, ko un cik tam ļauj. Un Latvijas veselības polītikas noteicēji, mīkstinādami ierobežojumus, ļāvuši vīrusam izlauzties no lejupejas gaiteņa, kur tas tika turēts kopš janvāŗa virsotnes, un atsākt augšupeju. Protams, ierobežojumi bija daudz par vāju un tik nīkulīgi, ka trīs mēnešos spēja saslimstību mazināt vien divkārt. Pienācīgi stingri rīkojoties, to var izdarīt nedēļā un izskaust sērgu īsā laikā, minimizējot cilvēku bojāeju un saimniecības zaudējumus un nenonākot līdz ierobežojumu apnikšanai.

Uzzinot 13. aprīļa skaitļus, kļuva skaidrs, ka nav labi. Kārtīgi veselības polītikas noteicēji būtu tūlīt pat, pēcpusdienā, vakarā, vēlākais, 14. aprīlī labojuši aplamo rīcību un sērgas celšanos spārnos izbeiguši, tikko sākušos. Bet nē. Sekoja bezdarbība un pēc tam — jauna ierobežojumu mīkstināšana. Sērgas augšupejas apstākļos!

Iznākumā saslimstība (nedēļas caurmērs) augusi vairāk nekā pusotru reizi no 400 dienā 6. aprīlī līdz 616 šobrīd un ir augstākajā līmenī kopš 5. marta. Jā, bija lieldienu brīvdienu bedre, tomēr pieaugums ir reāls, bīstams un ar paredzami postošām sekām. Šobrīd saslimstība jau ir pusotru reizi, par ~200 saslimušiem augstāka nekā tad, ja būtu turēta lejupejas gaitenī. Un nieka 24 dienās veikts gandrīz pusceļš no aprīļa sākuma bedres atpakaļ līdz janvāŗa sākuma virsotnei.

Vai maijā masu potēšana varētu aplamas polītikas izraisīto 3. vilni izbeigt un pavērst epidēmiju nulles virzienā? Ceru. Tomēr nerēķinos un nepaļaujos. Noticēšu, kad notiks. Jo potēšana palīdz, tomēr nav efektīvākais līdzeklis pret Ķīnas vīrusu.

Šobrīd vēl var pagūt, pienācīgi rīkojoties, līdz vasaras saulgriežiem izskaust sērgu no Latvijas un svinēt jāņus ar nulli saslimušiem dienā. Tomēr visas zīmes rāda, ka veselības polītikas noteicēji izvēlēsies to nedarīt un, turpinot uzturēt epidēmiju, lems nāvei jaunus simtus cilvēku, kuŗi būtu varējuši dzīvot vēl gadiem un gadu desmitiem. Ir līdzeklis, kā piespiest lēmējus darīt, kas jādara, bet par to atsevišķā rakstā.

%d bloggers like this: