Spilgts citāts: Sanita Osipova — kā uzzināt, ka cilvēks epidēmijā neapdraud apkārtējos


Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova “RīgaTV 24” raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”:

“Ir jau divi ceļi, kā mēs uzzinām, ka tas cilvēks neapdraud apkārtējos. Viens ceļš ir tas, ka viņš ir vakcinēts, otrs — tas, ka viņam ir svaigs tests, kurš apliecina, ka viņš nav slims.”

Pirmkārt, potēts cilvēks nevis neapdraud apkārtējos, bet apdraud mazāk. Potētu grūtāk aplipināt, tomēr var. Un gan es, gan AAV Slimību profilakses un kontroles centrs laikam esam palaiduši gaŗām svaigāko Osipovas k-dzes izpīpētījumu, ka potētie saslimuši neaplipina citus.

Otrkārt, nav jābūt epidēmiologam un pat Satversmes tiesas vadītājam, lai saprastu, ka, ļaujot potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties, tiek iedarbināta turboselekcija tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm.

Treškārt, svaigs tests (ne 72 h, bet tiešām svaigs), pieņemsim, nozīmē, ka pēc testēšanas cilvēks nav inficējies. Taču var būt, ka cilvēks jau ir inficēts, bet testa brīdī vīruss vēl nav paguvis savairoties ķermeņa vietā, no kurienes ņem analizes. Tāpat var gadīties, ka vīruss tur ir, bet vienkārši nav trāpījies savāktā analižu paraugā.

Tekošā runā, pārliecinātā balsī un vienkāršā tagadnē teiktais, ka “neapdraud”, ir vēl viens Osipovas k-dzes zinātniskuma, objektīvitātes un kompetences rādījums.

Purvciema jūgendstils un mēslubedres


Braukājos pa dzimto pilsētu un ieraudzīju tādu māju:

Attēlā neizskatās tik iespaidīgi, cik dzīvē. Tomēr uzklikšķiniet, palieliniet, un redzēsit, ka nav vienkārši divstāvu būcenis, bet pierādījums, ka jūgendstils atrodams ne vien Alberta ielā, bet arī Purvciemā. Attēlā adresi nevar lāga izlasīt, bet tā ir Stopiņu iela 10. Tātad Stopiņu iela ir “vecā” iela, proti, kas bijusi priekš tagadējā Purvciema uzcelšanas. Jā, 1916. gada kartē var redzēt, ka iela bijusi gatava jau cara laikā (izņemot pašu galu pie Dārzciema ielas, kas bija izplānots Latvijas laikā, tak izbūvēts pēc 2. pasaules kaŗa 50. gados līdz ar maģistrālā grāvja aizbēršanu un privātmāju apbūvi):

1909. gada zemesgabalu plānā Stopiņu iela 10 jau iezīmēta kā 71. grupas 128. grunts:

Šaurais zemesgabals ar tiem pašiem piederības skaitļiem palicis arī mūsdienu kadastrā:

Otrkārt, vērīgāks lasītājs varētu iebilst: kāds tas Purvciems, ja Purvciema robeža ir Augusta Deglava iela un Stopiņu iela ir dienvidos no tās, Dārzciema pusē! Vēl vērīgāks lasītājs var atbildēt, ka Purvciema robeža tais laikos un vēl ilgi pēc tam nebija pa Augusta Deglava, bet pa Pildas ielu, kā tas redzams, piemēram, 1937. gada kartē:

Treškārt, mēslubedres. Rajonam aiz dzelzceļa gar Augusta Deglava (Rumpmuižas) ielu ir sena izgāztuves vēsture. Krievu laikā ap 1980. gadu kartes fragmentā 11 (!) vietās izgāztuves uzraksts, turklāt abās ielas pusēs:

Bet runa nav tikai par tagad sakopto Dreiliņkalnu. Stopiņu iela 10 ir tai rajonā, kur aiz dzelzceļa ap Vietalvas ielu bija mēslubedres. Purvciema mēslubedres. Uz kuŗām veda izsūkto pilsētas atejas bedŗu saturu. Rīgas namsaimnieku biedrība 1938. gadā ziņoja:

Periodikā saglabājies 11.09.1934. “Rīta” ziņojums par traģisku nelaimes gadījumu:

Pēc namsaimnieku un nomaļnieku lūgumiem mēslubedres beidza izmantot:

Jā, Purvciems nav tikai pārkrievots guļamrajons. Var izstāstīt, piemēram, par salu, no kurienes Purvciems cēlies, vai par Rīgas austrumu prettanku grāvi (tur gan ne tikai Purvciems, bet arī).

%d bloggers like this: