Latvija Teikā


Neesmu redzējis neviena darinājumu, tāpēc uztaisīju pats. Izejamu vai ar riteni izbraucamu Latvijas kontūru Teikā. Diemžēl ielu tīkls visai neparocīgs. Tomēr uztaisīju. Ņemiet par labu. Ja kādam izdosies vēl labāk, priecāšos. Taisot ievēroju divas lietas: pirmkārt, lai būtu gan pa apbūvi, gan pa mežu; otrkārt, apbūvē lai būtu pa ielām, nevis pa ietvi starp mājām, bet mežā — pa “Jāņa sētas” kartē iezīmētiem ceļiem. Lūdzu, iznākums:

Rīga simboliski iekritusi Teikas vidusskolā. Līnijmēris teic, ka maršruts 7¾ km. Priecīgus neatkarības atjaunošanas svētkus!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Purvciema sala, no kurienes Purvciems cēlies


Priekš pusotra gada rakstīju, kā Ķengarags vārdu dabūjis. Bet nu par Teikas apkaimi, konkrētāk, Purvciemu. Apkaimi, jo apkaime nav tas pats, kas pilsētas daļa. Par Purvciema vārdu it kā skaidrs: purva ciems, ciems purvā. Kas par purvu, arī it kā skaidrs: Hausmaņa. Vismaz man skaidrs kopš Rīgas enciklopaidijas iznākšanas krievu laika beigās (šis un nākamais attēls pārspiests no manas fakultātes pdfa par Rīgas kalnu un leju veidošanos):

Bet kāpēc tur purvs? Rīgas enciklopaidijā arī tas ieraugāms — jo tur reiz, priekš 10 tk gadu bija plats Daugavas deltas zars:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Spilgts citāts: Sanita Osipova — kā uzzināt, ka cilvēks epidēmijā neapdraud apkārtējos


Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova “RīgaTV 24” raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”:

“Ir jau divi ceļi, kā mēs uzzinām, ka tas cilvēks neapdraud apkārtējos. Viens ceļš ir tas, ka viņš ir vakcinēts, otrs — tas, ka viņam ir svaigs tests, kurš apliecina, ka viņš nav slims.”

Pirmkārt, potēts cilvēks nevis neapdraud apkārtējos, bet apdraud mazāk. Potētu grūtāk aplipināt, tomēr var. Un gan es, gan AAV Slimību profilakses un kontroles centrs laikam esam palaiduši gaŗām svaigāko Osipovas k-dzes izpīpētījumu, ka potētie saslimuši neaplipina citus.

Otrkārt, nav jābūt epidēmiologam un pat Satversmes tiesas vadītājam, lai saprastu, ka, ļaujot potētiem cilvēkiem epidēmijas laikā čupoties, tiek iedarbināta turboselekcija tādiem sērgas paveidiem, kas būs visizturīgākie pret potēm.

Treškārt, svaigs tests (ne 72 h, bet tiešām svaigs), pieņemsim, nozīmē, ka pēc testēšanas cilvēks nav inficējies. Taču var būt, ka cilvēks jau ir inficēts, bet testa brīdī vīruss vēl nav paguvis savairoties ķermeņa vietā, no kurienes ņem analizes. Tāpat var gadīties, ka vīruss tur ir, bet vienkārši nav trāpījies savāktā analižu paraugā.

Tekošā runā, pārliecinātā balsī un vienkāršā tagadnē teiktais, ka “neapdraud”, ir vēl viens Osipovas k-dzes zinātniskuma, objektīvitātes un kompetences rādījums.

Purvciema jūgendstils un mēslubedres


Braukājos pa dzimto pilsētu un ieraudzīju tādu māju:

Attēlā neizskatās tik iespaidīgi, cik dzīvē. Tomēr uzklikšķiniet, palieliniet, un redzēsit, ka nav vienkārši divstāvu būcenis, bet pierādījums, ka jūgendstils atrodams ne vien Alberta ielā, bet arī Purvciemā. Attēlā adresi nevar lāga izlasīt, bet tā ir Stopiņu iela 10. Tātad Stopiņu iela ir “vecā” iela, proti, kas bijusi priekš tagadējā Purvciema uzcelšanas. Jā, 1916. gada kartē var redzēt, ka iela bijusi gatava jau cara laikā (izņemot pašu galu pie Dārzciema ielas, kas bija izplānots Latvijas laikā, tak izbūvēts pēc 2. pasaules kaŗa 50. gados līdz ar maģistrālā grāvja aizbēršanu un privātmāju apbūvi):

1909. gada zemesgabalu plānā Stopiņu iela 10 jau iezīmēta kā 71. grupas 128. grunts:

Šaurais zemesgabals ar tiem pašiem piederības skaitļiem palicis arī mūsdienu kadastrā:

Otrkārt, vērīgāks lasītājs varētu iebilst: kāds tas Purvciems, ja Purvciema robeža ir Augusta Deglava iela un Stopiņu iela ir dienvidos no tās, Dārzciema pusē! Vēl vērīgāks lasītājs var atbildēt, ka Purvciema robeža tais laikos un vēl ilgi pēc tam nebija pa Augusta Deglava, bet pa Pildas ielu, kā tas redzams, piemēram, 1937. gada kartē:

Treškārt, mēslubedres. Rajonam aiz dzelzceļa gar Augusta Deglava (Rumpmuižas) ielu ir sena izgāztuves vēsture. Krievu laikā ap 1980. gadu kartes fragmentā 11 (!) vietās izgāztuves uzraksts, turklāt abās ielas pusēs:

Bet runa nav tikai par tagad sakopto Dreiliņkalnu. Stopiņu iela 10 ir tai rajonā, kur aiz dzelzceļa ap Vietalvas ielu bija mēslubedres. Purvciema mēslubedres. Uz kuŗām veda izsūkto pilsētas atejas bedŗu saturu. Rīgas namsaimnieku biedrība 1938. gadā ziņoja:

Periodikā saglabājies 11.09.1934. “Rīta” ziņojums par traģisku nelaimes gadījumu:

Pēc namsaimnieku un nomaļnieku lūgumiem mēslubedres beidza izmantot:

Jā, Purvciems nav tikai pārkrievots guļamrajons. Var izstāstīt, piemēram, par salu, no kurienes Purvciems cēlies, vai par Rīgas austrumu prettanku grāvi (tur gan ne tikai Purvciems, bet arī).

140 vārdu: tāds ar tādu sasatika — partiju kopsaraksti pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanās, ievērojot vēlēšanu apgabalu mērogu, ir plašākas iespējas iesniegt kandidātu sarakstu nekā Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās. Viena atšķirība: partijām nevajag ne lielāku biedru skaitu, ne ilgāku pastāvēšanas laiku. Otra atšķirība: kopīgu sarakstu var iesniegt divas vai vairāk partijas, nebūdamas reģistrētā partiju apvienībā. Attiecībā uz to lielākoties izšķirīgi ir vietēji apstākļi, tomēr valsts mērogā iezīmējas sakarības, kuŗi polītiskie spēki ir ja ne gluži sabiedrotie, tad vismaz apsveŗami sadarbības partneŗi.

Kā ir šogad? Pavisam iesniegti 30 kopīgi saraksti, to skaitā 7 trīspartiju saraksti un Rēzeknē līdzīgi kā 2013. gadā — piecpartiju saraksts. Labi, vispirms saskaitām, cik reižu kuŗa partija ar kuŗu bijusi kopīgā sarakstā. Tad, lai atklātu nopietnākas sadarbības tīklu, atmetam kopā būšanas, kas gadījušās tik vienreiz. Atlikums izskatās tā:

Kur pārējās partijas? Tām nav bijis pietiekami daudz (vismaz 2) vienādu kopīgu sarakstu, lai parādītos attēlā. Vēl var salīdzināt ar 2017. gadu:

Kam visvairāk: partiju kandidātu sarakstu skaits pašvaldībās


Pašvaldību vēlēšanas īstenībā nav vienas pa visu valsti, bet 41 vienlaicīgas vēlēšanas mazākos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc tajās startē visvairāk dažādu polītisku spēku. Saeimas vēlēšanās parasti ir padsmit sarakstu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās, ja esmu pareizi saskaitījis, piedalās 42 partijas (un to apvienības, bet vienkāršojot teikšu ‘partijas’), ieskaitot apvienotos vairākpartiju sarakstos. 15 no tām ir vietējas partijas (ar vietvārdu nosaukumā), kam saistības dēļ ar noteiktu territoriju būtu gandrīz neiespējami Saeimas vēlēšanās pārvarēt Latvijas mēroga 5% barjeru. Ir partijas, kas atturējušās startēt Saeimā, tomēr nolēmušas cīnīties atsevišķās pašvaldībās. Kā parasti ir dažas jaunas partijas. 17 partijas iesniegušas kandidātu sarakstu tikai vienā pašvaldībā. Bet kam visvairāk sarakstu?

Skaitot, cik reižu organizācijas vārds minēts kandidātu saraksta nosaukumā (tātad vairākpartiju sarakstu ieskaitot visām to veidojošām partijām), iznākums tāds:

Attēlā iekļauti visi polītiskie spēki ar vismaz desmit kandidātu sarakstiem, pēc tam jau sākas vietējās partijas: Vidzemes un Latgales partijai pa astoņi. Tāpat kā 2017. gadā pirmā vietā Nācionālā apvienība. ZZS un tajā ietilpstošās partijas piedalās vēl vairāk pašvaldībās, taču daudzviet ir gan Zemnieku savienības, gan Zaļās partijas saraksts. Un tas var liecināt kā par spēku (visiem gribētājiem nepietiek vietas vienā sarakstā), tā par nesaskaņām un savstarpēju sāncensību. Līdzīgi, tik ar mazākiem skaitļiem, izskatās “Attīstībai/Par!”, kas apvienības veidā nekur nav startējusi. “Vienotība” papildus attēlā redzamam divās vietās piedalās bez vārda ‘jaunā’.

Pagaidām viss, turpinājumā — partiju tuvība.

Kandidātu sarakstu un kandidātu skaits pašvaldību vēlēšanās


6. aprīlī beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana, 7. aprīlī reģistrēti pēdējie iesniegtie saraksti. Nu var redzēt, kas un cik startē jauno pašvaldību vēlēšanās. Pavisam reģistrēti 324 saraksti ar 5595 kandidātiem (kandidātu skaits pēc kandidēšanas tiesību pārbaudes var mazliet sarukt). Ar 2017. gada 599 sarakstiem un 8945 kandidātiem gluži salīdzināt nevar, jo pašvaldību kļuvis trīsreiz mazāk (42 pret 119) un Rīgas domi šogad nevēlē. Kaut cik gan var salīdzināt sarakstu skaita caurmēru. Polītiskā loģika prasa, ka lielākās pašvaldībās būtu jābūt vairāk sarakstu. Tā arī ir: 2017. gadā caurmērs bija 5,0 sarakstu pašvaldībā, šogad 7,9. Bet labi, caurmērs — caurmērs, tomēr stāvoklis dažādās pašvaldībās visai atšķiŗas (izmantota data.gov.lv pamatne):

Vairāk Pierīgā un lielākās pašvaldībās, mazāk — mazākās pašvaldībās. Vienā galā Ropaži ar 14 un Jūŗmala ar 13, pretējā — Valkas un Ventspils novads ar 3.

Varētu iebilst, ka daudzviet startē apvienoti vairākpartiju saraksti, Rēzeknē pat piecpartiju saraksts, līdzīgi kā bija 2013. gadā. Jā, tomēr kandidātu saraksti ir tas, ko iecirknī saņems balsotāji, un tas, kam dalīs vietas.

Kandidātu skaita īpatnības aptuveni līdzinās sarakstiem. Vienā galā Ogre ar 243, Ropaži ar 238 un Jēkabpils ar 227, pretējā — Valka ar 46, Līvāni ar 53 un Ventspils novads ar 54. Caurmērā 136 pašvaldībā.

Tomēr ir atšķirība, vai tie 136 sacenšas tikt 13 vai 23 vietās. Tāpēc korektāk skatīties konkursu tikšanai domē, ko iegūst, izdalot kandidātu skaitu ar ievēlējamo deputātu skaitu. Protams, arī šis rādītājs aptuveni līdzinās sarakstu daudzumam. Ja visos sarakstos kandidātu būtu tik, cik ievēlējamo deputātu, konkurss sakristu ar sarakstu skaitu pašvaldībā. Tomēr pašvaldību vēlēšanu likums ļauj gan iesniegt nepilnu sarakstu, gan pieteikt sarakstā līdz 3 kandidātiem vairāk par ievēlējamo domnieku skaitu. Valstī kopumā konkurss ir 8,2 kandidāti uz deputāta vietu, kas līdzīgi kā sarakstu skaitam ir vairāk nekā 2017. gada 5,5. Lielākais un mazākais konkurss šais pašvaldībās:

Pilna aina kartē:

Kad taisīju šo, lielākā pārkrāsošanas atšķirība no sarakstu skaita bija Māŗupē, kas nobrauca uz leju pat par divām kategorijām. Apskatījos novadu — tiešām, pilns nepilnu sarakstu. Pieteikt var 22 kandidātus, bet ir saraksti ar 3, 4, 7 un 8.

Labi, šobrīd viss, turpinājumā par dažādu partiju sarakstu skaitu un partiju tuvību.

Kā apbraukt sastrēgumu Biķernieku ielas galā pie apvedceļa


Kad ar automobili brauc ārā no Rīgas pa Biķernieku ielu, ielas galā pie apvedceļa mēdz būt sastrēgums. Ja jāgriež pa kreisi, uz Brīvības gatves (Vidzemes šosejas) pusi, tad bezcerīgi, jo tai pusē visu aizsprosto Juglas upes. (Perspektīvē iecerēts gājēju un riteņbraucēju tiltiņš pie Mašēnu ezera, bet automobiļiem tas nelīdzēs, savukārt riteņbraucējiem arī tagad sastrēguma nav.)

Bet, ja vajag pa labi, uz Augusta Deglava ielas (Lubānas šosejas) pusi? Nesen tieši tā gadījās. Nezināju, vai var apbraukt, tāpēc izstāvēju pusstundu. Taču tagad lieldienu brīvdienās izbraukāju ar riteni to vietu un nu zinu atbildi: pirms Mazās Juglas tilta var griezt nost. Gūgles karšu ielas skatā pagrieziena vieta izskatās tā (šobrīd dzīvē aiz pagrieziena vēl ir “30” ātruma ierobežojuma zīme):

“Jāņa sētas” kartē tas izskatās tā:

Melns — iecerētais ceļš, sarkans — sastrēgums, zaļš — apbraucamais ceļš, raustīts gaiši zaļš — cits, sliktāka seguma apbraucamais ceļš.

Kartes turpinājums tāds:

Iziet laukā Līčos un tālāk pa Lubānas šoseju. Nezinu, kā tur ar sastrēgumiem pie apvedceļa, bet, ja Biķernieku ielas gals būtu ciet un vajadzētu pa apvedceļu vismaz līdz Lubānas šosejai, apbrauktu, kā nule aprakstīts.

Dezinformācija un gāzgaismošana par potēšanu


20. martā Slimību profilakses un kontroles centrs pačivināja ziņu par potēšanu, uz ko tobrīd maigi atsaucos:

Jo tā nav, kā rakstīja SPKC un ielika vārdus mutē Saulītei-Vanagai. Pirmkārt, tie ir meli. Potēšana nav efektīvākais veids, kā visiem kopā uzveikt sērgu. Savā atsauksmē minēju dažus piemērus.

Otrkārt, tā ir dezinformācija. SPKC nav mietpilsonis, kas varbūt nesaprot un nezina slimības dabas un pasaules piemēru, ka to var izskaust dažās nedēļās bez potēšanas, savukārt pat ar vislabāko potēšanu (Izraēla) Ķīnas vīrusu nevar uzveikt arī dažos mēnešos.

Treškārt, tā ir gāzgaismošana. Šis vārds varētu būt mazāk pazīstams, tāpēc paskaidrošu, kas tas ir. Cēlies no lugas “Gāzes gaisma”. Mērķauditorijas spiešana apšaubīt savu atmiņu, uztveri vai spriešanu. Šai reizē: pirmkārt, cenšanās, lai aizmirstam, ka ir efektīvāki cīņas veidi pret Ķīnas vīrusu; otrkārt, Latvijas veselības polītikas noteicēju atmazgāšana, ka tie efektīvākus veidus atteikušies izmantot un tā vietā lēmuši, lai labāk iet bojā turpat 2000 cilvēku, kas būtu varējuši dzīvot gadiem un gadu desmitiem.

29. martā klajā nāca “Aizliegtā paņēmiena” televīzijas raidījums, par ko traci sacēla dažādi pašpasludināti patiesības cīnītāji. Nepievērsīšos raidījumam, ko neesmu noskatījies, toties pievēršu uzmanību, ka neviens (cik esmu meklējis, tiešām neviens) no patiesības cīnītājiem nebija cīnījies par patiesību SPKC meluziņas lietā. Tas nepārsteidz, jo, redzot, kas tās par aprindām, cīņa acīmredzami nav par patiesību, bet par sev vēlamo vēstījumu.

Valdis Zatlers Veselības ministrijas klipā: “Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Tas atkal tika apliecināts jau pēc trim dienām 1. aprīlī, kad Veselības ministrija sāka potēšanas kampaņu ar iežēlinošu klipu. Tajā vispirms sirsnīgas mūzikas pavadībā sūkstās, ka nevar iet uz randiņiem, teātri, kori, koncertiem, satikt tēvu un vecvecākus, savas daiļrades skatītājus un klausītājus, ka nevar brīvi pārvietoties, filmēt filmas utt. Ierunātāji teic, ka grib, lai dzīvo viņu draugi, tauta, kultūras sarīkojumu apmeklētāji un paši. Piemin, ka sportiskāki un jaunāki draugi un kolēģi pēc izslimošanas nav īsti atkopušies. Un tad Valdis Zatlers atbild, ko darīt:

“Es vakcinējos, jo tas ir vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu.”

Vē! Tas pats, kas SPKC čivinājumā, tik rūpnieciskā mērogā. Pirmkārt, tiek noklusēts, ka visas pieminētās labās, parastās, normālās lietas zudušas un šobrīd nav, jo Latvijas veselības polītikas noteicēji atkal un atkal izlēmuši uzturēt Latvijā epidēmiju, nevis izskaust sērgu un atjaunot normālu dzīvi, ko var paveikt dažās nedēļās. Varat trīsreiz minēt, vai raksta sākumā pieminētā Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā var apmeklēt teātŗa izrādes, koncertus, satikt radus un draugus utt. Un varat vienreiz izdomāt, kāpēc.

Pareizi — jo, otrkārt, Zatlers savā lomā melo. Jo potēšanās nav vienīgais veids, kā atgūt kontroli pār savu ikdienu. Protams, palīdz, taču ne vienīgais un, kā sākumā teicu, arī ne efektīvākais. Taivanā, Jaunzēlandē, Austrālijā to sapratuši un jau sen atguvuši (Taivanā nemaz nav zaudējuši) kontroli pār savu ikdienu. Savukārt pie mums Zatleram iedots melot, lai gāzgaismotu klipa skatītājus un glābtu veselības polītikas noteicējus no atbildības par atteikšanos pienācīgi cīnīties pret sērgu un simtiem (nu jau tūlīt tūkstošu) cilvēku lemšanu nāvei.

Un, treškārt, patiesības cīnītāji atkal klusē. Kas to būtu domājis.

%d bloggers like this: