140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — sezonas rekords


Ir pamats iemalkot kādu mēriņu

Šodien pārripināju pāri 4540 km, kas bija līdzšinējais, 2016. gadā sasniegts sezonas rekords. Bez mocībām. Nekādu dižu braucienu pēc 4000 km nav bijis, nav arī nevienas riteņbraukšanas fotografijas. Labāk pastāstīšu, kā es iepriekšējā nedēļā netiku līdz rekordam. Nedēļu sākot, izskatījās, ka ceturtdien aizmīšos. Pirmdien bija slapjš, tas mazināja nobraukto attālumu, taču tik un tā ceturtdienas mērķis palika visnotaļ sasniedzams. Otrdien braukšana bija gana laba, un ceturtdienas izredzes tuvinājās. Trešdien bija tīkami silts, tak atkal slapjš, un kļuva skaidrs, ka iecere jāatliek uz piektdienu. Ceturtdien, braucot uz darbu, piepeši sajutu, ka priekšējam ritenim ne no šā, ne no tā bremzes vienā pusē sāk berzties gar aploci. Apstājos izpētīt. Tūlīt ar vieglu izbrīnu ieraudzīju, ka pirmoreiz mūžā — pārlūzusi dakša, precīzāk, atlūzis viens tās zars. Ar to arī ieceres bija vējā, padarīšana jāatliek uz šonedēļu, un tikām jāiztiek ar kājām un sabiedrisko satiksmi.

%d bloggers like this: