140 vārdu: divi dolāri


Kad “Jāņa sētas” karšu apgāds bija Stabenes galā un es tajā strādāju, Ādmiņu stūrī bija krogus “Divi dolāri”. Pieņemu, kad to atklāja, nosaukums rādīja, par cik var pusdienas paēst, un varbūt tieši tāds tika izraudzīts. Taču manā laikā paēst tur bija dārgāk un ilgāk nekā Policijā vai Gāzē (attiecīgo iestāžu ēdnīcas tai apkaimē), tāpēc “Divus dolārus” apmeklējām reti. Nosaukums drīzāk piešķīra krogus tēlam viegli padibenīgi bandītisku pieskaņu, kas, jāatzīst, bija samērā piemērota Stabenei, vismaz tās galam. Senākās takas mēdzu vismaz reizi gadā izmīt, un vēl šogad “Divi dolāri” joprojām bija savā vietā un, kā tagad apskatījos, pat ar savu sejgrāmatiņu.

Iepriekš minēto atcerējos, ieraudzījis mājās tādu zīmējumu:

Atcerējos, bet četrgadniecei vaicāju ko citu:

— Kas tas ir?

— Kases aparāts vidū un nauda pie tā.

— Kuŗš tevi iemācīja dolāru zīmes zīmēt?

— Pati.

🤔 Kur bērns jau rāvis, ka tā ir īstenas naudas zīme?

%d bloggers like this: