140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — sezonas rekords


Ir pamats iemalkot kādu mēriņu

Šodien pārripināju pāri 4540 km, kas bija līdzšinējais, 2016. gadā sasniegts sezonas rekords. Bez mocībām. Nekādu dižu braucienu pēc 4000 km nav bijis, nav arī nevienas riteņbraukšanas fotografijas. Labāk pastāstīšu, kā es iepriekšējā nedēļā netiku līdz rekordam. Nedēļu sākot, izskatījās, ka ceturtdien aizmīšos. Pirmdien bija slapjš, tas mazināja nobraukto attālumu, taču tik un tā ceturtdienas mērķis palika visnotaļ sasniedzams. Otrdien braukšana bija gana laba, un ceturtdienas izredzes tuvinājās. Trešdien bija tīkami silts, tak atkal slapjš, un kļuva skaidrs, ka iecere jāatliek uz piektdienu. Ceturtdien, braucot uz darbu, piepeši sajutu, ka priekšējam ritenim ne no šā, ne no tā bremzes vienā pusē sāk berzties gar aploci. Apstājos izpētīt. Tūlīt ar vieglu izbrīnu ieraudzīju, ka pirmoreiz mūžā — pārlūzusi dakša, precīzāk, atlūzis viens tās zars. Ar to arī ieceres bija vējā, padarīšana jāatliek uz šonedēļu, un tikām jāiztiek ar kājām un sabiedrisko satiksmi.

Spilgts citāts Lāčplēša svētkos: mūsu zemei jābūt tīrai


Niklāva Strunkes attēls

Mēs tagad zinām, ko varam un spējam. Mūsu zemei jābūt tīrai no vāciem, bet no krievu suselniekiem ar. Un tāpēc, ejot mājās, mēs ņemsim līdz savas šautenes.

/Aleksandrs Grīns. Dvēseļu putenis./

140 vārdu: divi dolāri


Kad “Jāņa sētas” karšu apgāds bija Stabenes galā un es tajā strādāju, Ādmiņu stūrī bija krogus “Divi dolāri”. Pieņemu, kad to atklāja, nosaukums rādīja, par cik var pusdienas paēst, un varbūt tieši tāds tika izraudzīts. Taču manā laikā paēst tur bija dārgāk un ilgāk nekā Policijā vai Gāzē (attiecīgo iestāžu ēdnīcas tai apkaimē), tāpēc “Divus dolārus” apmeklējām reti. Nosaukums drīzāk piešķīra krogus tēlam viegli padibenīgi bandītisku pieskaņu, kas, jāatzīst, bija samērā piemērota Stabenei, vismaz tās galam. Senākās takas mēdzu vismaz reizi gadā izmīt, un vēl šogad “Divi dolāri” joprojām bija savā vietā un, kā tagad apskatījos, pat ar savu sejgrāmatiņu.

Iepriekš minēto atcerējos, ieraudzījis mājās tādu zīmējumu:

Atcerējos, bet četrgadniecei vaicāju ko citu:

— Kas tas ir?

— Kases aparāts vidū un nauda pie tā.

— Kuŗš tevi iemācīja dolāru zīmes zīmēt?

— Pati.

🤔 Kur bērns jau rāvis, ka tā ir īstenas naudas zīme?

Par vienu betona konstrukciju Pārdaugavā mazāk


Atceros, kaut kad, apbraukādams Daugavgrīvu, blakus Latvijas jūŗas spēku mītnei Birzes ielā (precīzāk, pamestā territorijā tai sētaspusē) ieraudzīju tādu betona konstrukciju un nobrīnījos, kā blakus Latvijas armijas daļai kas tāds var būt:

Imanta Vīksnes attēls. Man atmiņā palicis noplukušāks veidols

Tā tas bija. Bet, izrādās, nesen “Valsts nekustamie īpašumi” publicēja paziņojumu:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) paziņo, ka līdz 2019.gada 30.oktobrim tiek plānots atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 103 2098) no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem (turpmāk – Konstrukcija).

Aicinām Konstrukcijas īpašnieku līdz šī gada 20.oktobrim saviem spēkiem un līdzekļiem demontēt un izvest to no nekustamā īpašuma Flotes ielā 2, Rīgā, iepriekš piesakoties VNĪ pa informatīvo tālr. 80002000. Gadījumā, ja līdz šī gada 20.oktobrim Konstrukciju tās īpašnieks nebūs demontējis un izvedis, VNĪ to pārvietos uzglabāšanai uz citu īpašumu un Konstrukcijas īpašnieks līdz šī gada 30.novembrim varēs to saņemt, iepriekš piesakoties VNĪ, pretējā gadījumā pēc šī gada 30.novembra Konstrukcija tiks nodota iznīcināšanai.

Taču, kā sejgrāmatā vēstīts, noticis vēl citādāk:

Paldies! Kā sejgrāmatas ziņas atsauksmēs vēlēts:

Cerams, ka novāks arī betona konstrukciju Uzvaras parkā.

Riteņa mazgāšana automazgātavā


Braucu šovakar mājās pa Krasta ielas teorētisko veloceliņu (praktisko ietvi) un priekšā ieraudzīju miglas mākoni. Kad piebraucu tuvāk, kļuva skaidrs, ka tā ir pašapkalpošanās automazgātava. Tika darbināti visi četri nodalījumi, taču divos no tiem man par pārsteigumu mazgāja — riteni. Kamēr attapos nofotografēt (skatīt attēlu), viens riteņmazgātājs jau bija darbu beidzis, un no viņa attēlā ir tikai vairs pakaļējais ritenis kreisā malā.

Bet labi, mīļie kolēģi riteņbraucēji, lūdzu, atbildiet — kāda jēga mazgāt riteni automazgātavā? Kādi labumi, kādi trūkumi? Kādas viltības, no kā jāuzmanās? Cik maksā, vai vērts? Ko vēl būtu labi zināt? Nekad tā neesmu darījis, bet, ja reiz šovakar puse mazgātāju bija riteņbraucēji, tad varbūt tas kaut ko nozīmē, un es labprāt noskaidrotu sīkāk.

%d bloggers like this: