Kur bija Latvijas kopsummai līdzīgākie un kur — atšķirīgākie Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi


Iedomājos aplēst, kuŗos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iznākumi, konkrēti, kandidātu sarakstu balsu sadalījums Eiroparlamenta vēlēšanās bija vislīdzīgāks visas Latvijas balsu sadalījumam un kuŗos — visatšķirīgāks. Līdzīguma mēram izmantoju noviržu summu:

D=0,5Σ|Ii-Li|, kur D — noviržu summa, Ii — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars iecirknī, Li — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars valstī kopumā.

Kur vēlēšanu iznākumi pilnīgi sakristu, noviržu summa būtu nulle, kur pilnīgi atšķirtos — 100%. Atgādinu, ka Latvijas caurmērs bija:

  • “Vienotība” — 26,4%;
  • “Saskaņa” — 17,6%;
  • Nācionālā apvienība — 16,5%;
  • “Attīstībai”/”Par” — 12,5%;
  • Krievu savienība — 6,3% utt.

Vienkāršāk tikt galā ar iecirkņiem, kas vismazāk līdzinās Latvijas kopsummai. Lūk, pirmais desmits:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Lielākie saraksti (%)
1062. Kaira, Aiģipte 81,7 AP 50, ZZS 25, A 25
398. Biķernieki, Daugavpils nov. 74,2 LKS 65, S 33
640. Lauderi, Zilupes nov. 73,7 S 68, LKS 27
1057. Astana, Kazachija 73,6 V 100
639. Istra, Ludzas nov. 71,9 S 56, LKS 40
400. Kumbuļi, Daugavpils nov. 70,8 S 50, LKS 42
416. Skrudaliena, Daugavpils nov. 70,8 S 71, LKS 23
630. Aizsili, Zilupes nov. 70,4 S 63, LKS 31
418. Tabore, Daugavpils nov. 69,1 S 62, LKS 31
533. Kalnieši, Krāslavas nov. 69 S 81, LKS 11

Kā redzams, atšķirīgākie vēlēšanu iznākumi ir divēji — vai nu sīki ārzemju iecirkņi (Kairā bija 4 balsis, Astanā 7), vai visvairāk pārkrievotas vietas. Zīmīgi ir Kalnieši, kur 2011. gada tautskaitē latvieši nomināli bija 32%, baltkrievi 34%, krievi vien 3. vietā ar tikai 20%, vēl 7% poļu — taču pēc mājas valodas 7% latviešu un 92% krievu.

Vislīdzīgākie summāriem vēlēšanu iznākumiem ir šādi iecirkņi:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Balsstiesīgi Aktīvitāte (%)
205. Lielupes pamatskola, Jūŗmala 4,6 2991 41,1
233. 8. vidusskola, Liepāja 4,9 2727 35,2
132. 2. slimnīca, Rīga 5,0 2380 42,3
683. Jaunogres vidusskola, Ogre 5,2 3452 38,3
960. Kalngale, Carnikavas nov. 5,3 1786 38,9
798. Ulbroka, Stopiņu nov. 5,5 4280 40,1
111. LSPA, Rīga 5,9 2222 41,7
799. Upeslejas, Stopiņu nov. 6,0 2461 37,4
147. Čiekurkalna J. Poruka vidusskola, Rīga 6,1 2355 41,4
375. Liepa, Priekuļu nov. 6,1 1966 26,4

Zīmīgi, ka balsojumā līdzīgākie iecirkņi nebūt nav līdzīgi Latvijas caurmēram vēlētāju sastāva ziņā. Izņemot pēdējo, tie ir pilsētnieciskāki, bagātāki un augstāku vēlētāju aktīvitāti. Tāpat visos ir lielāks vēlētāju skaits par Latvijas caurmēru. Domājams, arī vecumsastāvs vairumā minēto iecirkņu ir jaunāks. Kā tā? Tāpēc, ka ne pilsētnieciskums, ne turība, ne vecums nav galvenais piederības rādītājs, kas noteic balsojumu. Galvenais ir kultūretniskā piederība, kuŗas precīzākais rādītājs, kā minēts iepriekš, ir mājas valoda. Attiecīgi līdzīgākie Latvijas caurmēram ir nevis latviski, ne pārkrievoti, bet — Latvijas caurmēra līmenī iekrievoti iecirkņi. Te arī atbilde, kāpēc Liepa spējusi līdzināties pilsētnieciskākiem un turīgākiem iecirkņiem: jo Lodes drenu rūpnīca Liepas pagastā ir kārtējā Latvijas pārkrievošanas epizode, kuŗas durtā brūce tagad palēnām aizvelkas.

Vēl redzams, ka tuvinātai Latvijas balsojuma noskaidrošanai agrāk par balsu saskaitīšanu nebūtu vajadzējis plašu aptauju, bet pieticis nostāties pie Lielupes pamatskolas un aptaujāt tur balsojušos vēlētājus. Tiesa, ir problēma — priekš vēlēšanām nevarēja zināt, ka jāstāv tieši pie Lielupes pamatskolas. Taču to var risināt, izmantojot iepriekšējo vai dažu iepriekšējo vēlēšanu datus un palielinot iecirkņu izlasi līdz, teiksim, trim. Neesmu pārbaudījis, tak man ir stipras aizdomas, ka tādējādi iegūtie skaitļi varētu būt tuvāki īstajiem vēlēšanu iznākumiem nekā savulaik veiktās aptaujas.

140 vārdu: “Ikea” un zviedriskums


“Ikea” ar gudru ziņu pie ēstuves labierīcībām nolikusi solus un pie sienām reklāmrakstus vēlamā tēla un noskaņas radīšanai. Un, kas to būtu domājis, kad runa par vēlamo tēlu peļņas nolūkā, vēstījums nav, cik ļoti “dažādība bagātina”, bet tradicijas un zviedriskums:

Vēl zviedriskāk nemēdz būt. .. Amatnieki joprojām grebj koka zirgus — tāpat kā to darījuši jau vairāk nekā 400 gadus. Mūziķi regulāri sapulcējas, lai uz tradicionāliem instrumentiem spēlētu zviedru folkmūziku. .. Šķiet, ka Dalarna savu nākotni būvē, cienot un godājot pagātnes tradīcijas.

Diemžēl dzīve no vēstījuma atšķiŗas, turklāt arvien vairāk. Pirmkārt, Zviedrijā ir nomaļākas un attiecīgi zviedriskākas lēnes par Dalarnu, īpaši Gotlandes sala. Otrkārt, tai pašā Dalarnā sveštautiešu īpatsvars pat pēc nepilnīgās Zviedrijas statistikas, kas uzskaita tikai divu pirmo paaudžu iebraucējus, bet nākamo paaudžu imigrantus ar burvju mājienu ieskaita zviedros, 2003.—2018. gadā audzis no 13,2% līdz 22,3%, tas ir, vairāk nekā pusprocentu gadā. Salīdzinājumam jāatgādina, ka Latvijas pārkrievošana 1959.—1989. gadā, kas, tā turpinoties, būtu iznīcinājusi latviešu tautu, pamattautas īpatsvaru nospieda no 62,0% līdz 52,1%, tas ir, ⅓% gadā. Šobrīd Dalarna un Zviedrija tiek kolonizēta straujāk nekā Latvija krievu okupācijas laikā.

%d bloggers like this: