140 vārdu: astoņgadnieka nauda


Astoņgadnieks šovakar atnāca un izteica neparastu lūgumu: gribot otru maku, jo vienā vairs nevarot visu savu naudu salikt. Piedāvāju labāk samainīt iekrāto metalla naudu pret to, kas man kabatā, tas ir, aptuveni trīspadsmit eirām, desmitnieku ieskaitot. Piekrita, atnesa maku, izbēra no tā iepriekš sakrāto un nule skolas tirdziņā ietirgoto sīknaudu (esot labi gājis no rokas). Saskaitījām, samainījām, “Monopola” spēles treniņi nav bijuši velti. Tagad attēlā redzamā čupa man kabatu velk uz leju un gaida, kur es to iztērēšu.

Bet makā tiešām vieta atbrīvojās, un vajadzība pēc otra zuda. Tiesa, dēlam palika vēl lērums vieneiru un diveiru, un kopā ar papīra naudaszīmēm iekrājums jau pārsniedzis septiņdesmit eiru. To redzēdams, piedāvāju samainīt piecdesmitniekā, tak no tā atteicās. Lūdza divdesmitniekā, tak man tā nebija. Vienalga tīkami, ka iemācījies ne tikai tērēt, bet arī krāt. Īstenībā — ka spēj atlikt gandarījumu un domāt par rītdienu.

Četrgadnieces rotājumi


Aizbraucām uz laukiem, četrgadniece izgāja ārā un bez jelkāda mudinājuma izrotāja — kājslauķi.

Spilgts grafiks: ogļu ieguve


Labākai izpratnei par Eiropas iespaidu pasaules ogļu ieguvē un lietās, kas izriet no ogļu dedzināšanas (C + O2 → CO2 + Q), grafiks:

Tagad varam trīsreiz minēt, vai nākamos gadu desmitus CO2 saturs gaisā turpinās augt (līdz dinozauru laika līmeņiem gan netikdams) un vai kaut kāda rušināšanās Eiropā var to jūtami un paredzami ietekmēt.

140 vārdu: vecās Cielavu ielas atliekas


Rakstā par Cielavu ielu minēju, ka, iespējams, esmu LĢIA reljefa kartē ieraudzījis veco Cielavu ielu. Tā kādreiz bija tagadējos Pļavniekos, nosaukums piešķirts Ulmaņlaiku pirmā pusgadā.

Cielavu iela Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē

Pēdējā Latvijas laika zemesgabalu sarakstā iela ieskaitīta Purvciemā, ir pāris zemesgabalu īpašnieku, taču numurētu adrešu nav:

Krievu laikā līdz pat 80. gadiem un Pļavnieku izbūvei Cielavu iela palika pagalam nomale:

Tas, ko ieraudzīju reljefa kartē, bija šis:

Izskatās pēc ielas trases ar ceļmalas grāvīšiem, kam virsū uzcelta Pļavnieku ģimnāzija (aizvien neesmu pieradis pie aistētikas skolas vārda). Pārbaudīju topografija.lv vecās un mūsdienu kartes sakritību:

Jā, Pļavnieku ģimnāzija pa virsu. Tad jau var braukt un pārbaudīt dabā. Lūk, skats no skolas uz ielas ziemeļu fragmentu:

Jā, pliks, taisns ielas plakums, malās bērziem apauguši grāvīši. Tagad skats no skolas uz ielas dienvidu fragmentu:

Tas pats, skaidri redzams, bijusi iela. Ar to vecā Cielavu iela atrasta un dabā piesieta.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

140 vārdu: saspiestas dabasgāzes (CNG) uzpildes stacija Lubānas ielā


Izlasīju “Dienas Biznesā”, ka “Virši” Lubānas ielā ceļ saspiestas dabasgāzes (angļu saīsinājumā — CNG) uzpildes staciju:

..šobrīd norisinās DUS būvniecība Lubānas ielā, Rīgā .. līdz gada beigām arī Rīgā tiek plānotas divas CNG stacijas – pa vienai katrā Daugavas pusē.

Izlēmu uzspēlēt ar sevi, vai spēšu ar vienu minējumu uzminēt uzpildes stacijas adresi. Izteicu sev minējumu (atvainojos, ka šo nevar neatkarīgi pārbaudīt — jums atliek ticēt man uz vārdiņa) un devos ar riteni izbraukt Lubānas ielu, sākot no paša sākuma, kur tā atzarojas no Maskavas ielas pie Fridriķa ielas tramvaju depo. Līdz Lomonosova ielai — nav. Līdz dzelzceļam — nav. Līdz Slāvu aplim — nav, pie apļa tikai “Neste”. Līdz Ilūkstes ielai — nav. Līdz Katlakalna ielai — nav, pie krustojuma vien “Kapļi”. Līdz kapiem — nav. Pretī Mstislava Keldiša ielas krustojumam — ir! Jā, Lubānas ielā 100/102, tieši tā, kā biju iedomājies. Kāpēc tā biju iedomājies? Tāpēc ka tur jau savulaik bija “Latvijas gāzes” uzpildes stacija — līdz 2010. gadam, kad “Latvijas gāze” to slēdza. Spriežot pēc būvdarbiem, uzpildes stacija tiešām drīz būs:

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

140 vārdu: kā Ķengarags vārdu dabūjis


Kā radies Ķengaraga vārds? Latvieša auss sadzird salikteni un saliktenī ragu, bet kas tas par ragu? Sev atbildi guvu priekš dažiem gadiem, lasīdams lielisko “Rīgu zviedru laika kartēs un plānos”. Proti, Daugavas rags. Precīzāk, zemesrags, kas veidojās, Daugavai pie tagadējā Dienvidu tilta no vienas gultnes pārejot iekšējā deltā ar attekām un salām: Vīberta, Putnu, Grāpju, Lībiešu, Koju, Zvirgzdu. Kopš Krasta ielas maģistrāles izbūves 70. gados vairums atteku aizbērtas un no salām palikušas vien Zaķusala un Lucavsala ar Kazas sēkli. Bet zviedru laikos zīmēja tā:

Ķengarags 1656. gada krievu veikta Rīgas aplenkuma plānā. Foto no “Rīgas zviedru laika kartēs un plānos”

Rags pie Baltijas linu manufaktūras, aiz kā sākās Vīberta sala, bija redzams arī Latvijas laikā, piemēram, Pēteŗa Mantinieka kartografijas institūta 1939. gada kartē:

Rags topografiskās kartēs saskatāms vēl ap 1960. gadu:

Bet nu Ķengarags pilnībā pārgājis rajona nosaukumā, un zemesraga vairs nav — ja vien par tādu neuzskata garāžu koloniju Daugavas krasta un Dienvidu tilta austrumu stūrī.

Kur bija Latvijas kopsummai līdzīgākie un kur — atšķirīgākie Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi


Iedomājos aplēst, kuŗos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iznākumi, konkrēti, kandidātu sarakstu balsu sadalījums Eiroparlamenta vēlēšanās bija vislīdzīgāks visas Latvijas balsu sadalījumam un kuŗos — visatšķirīgāks. Līdzīguma mēram izmantoju noviržu summu:

D=0,5Σ|Ii-Li|, kur D — noviržu summa, Ii — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars iecirknī, Li — i-tā kandidātu saraksta balsu īpatsvars valstī kopumā.

Kur vēlēšanu iznākumi pilnīgi sakristu, noviržu summa būtu nulle, kur pilnīgi atšķirtos — 100%. Atgādinu, ka Latvijas caurmērs bija:

  • “Vienotība” — 26,4%;
  • “Saskaņa” — 17,6%;
  • Nācionālā apvienība — 16,5%;
  • “Attīstībai”/”Par” — 12,5%;
  • Krievu savienība — 6,3% utt.

Vienkāršāk tikt galā ar iecirkņiem, kas vismazāk līdzinās Latvijas kopsummai. Lūk, pirmais desmits:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Lielākie saraksti (%)
1062. Kaira, Aiģipte 81,7 AP 50, ZZS 25, A 25
398. Biķernieki, Daugavpils nov. 74,2 LKS 65, S 33
640. Lauderi, Zilupes nov. 73,7 S 68, LKS 27
1057. Astana, Kazachija 73,6 V 100
639. Istra, Ludzas nov. 71,9 S 56, LKS 40
400. Kumbuļi, Daugavpils nov. 70,8 S 50, LKS 42
416. Skrudaliena, Daugavpils nov. 70,8 S 71, LKS 23
630. Aizsili, Zilupes nov. 70,4 S 63, LKS 31
418. Tabore, Daugavpils nov. 69,1 S 62, LKS 31
533. Kalnieši, Krāslavas nov. 69 S 81, LKS 11

Kā redzams, atšķirīgākie vēlēšanu iznākumi ir divēji — vai nu sīki ārzemju iecirkņi (Kairā bija 4 balsis, Astanā 7), vai visvairāk pārkrievotas vietas. Zīmīgi ir Kalnieši, kur 2011. gada tautskaitē latvieši nomināli bija 32%, baltkrievi 34%, krievi vien 3. vietā ar tikai 20%, vēl 7% poļu — taču pēc mājas valodas 7% latviešu un 92% krievu.

Vislīdzīgākie summāriem vēlēšanu iznākumiem ir šādi iecirkņi:

Iecirkņa numurs Vieta Noviržu summa (%) Balsstiesīgi Aktīvitāte (%)
205. Lielupes pamatskola, Jūŗmala 4,6 2991 41,1
233. 8. vidusskola, Liepāja 4,9 2727 35,2
132. 2. slimnīca, Rīga 5,0 2380 42,3
683. Jaunogres vidusskola, Ogre 5,2 3452 38,3
960. Kalngale, Carnikavas nov. 5,3 1786 38,9
798. Ulbroka, Stopiņu nov. 5,5 4280 40,1
111. LSPA, Rīga 5,9 2222 41,7
799. Upeslejas, Stopiņu nov. 6,0 2461 37,4
147. Čiekurkalna J. Poruka vidusskola, Rīga 6,1 2355 41,4
375. Liepa, Priekuļu nov. 6,1 1966 26,4

Zīmīgi, ka balsojumā līdzīgākie iecirkņi nebūt nav līdzīgi Latvijas caurmēram vēlētāju sastāva ziņā. Izņemot pēdējo, tie ir pilsētnieciskāki, bagātāki un augstāku vēlētāju aktīvitāti. Tāpat visos ir lielāks vēlētāju skaits par Latvijas caurmēru. Domājams, arī vecumsastāvs vairumā minēto iecirkņu ir jaunāks. Kā tā? Tāpēc, ka ne pilsētnieciskums, ne turība, ne vecums nav galvenais piederības rādītājs, kas noteic balsojumu. Galvenais ir kultūretniskā piederība, kuŗas precīzākais rādītājs, kā minēts iepriekš, ir mājas valoda. Attiecīgi līdzīgākie Latvijas caurmēram ir nevis latviski, ne pārkrievoti, bet — Latvijas caurmēra līmenī iekrievoti iecirkņi. Te arī atbilde, kāpēc Liepa spējusi līdzināties pilsētnieciskākiem un turīgākiem iecirkņiem: jo Lodes drenu rūpnīca Liepas pagastā ir kārtējā Latvijas pārkrievošanas epizode, kuŗas durtā brūce tagad palēnām aizvelkas.

Vēl redzams, ka tuvinātai Latvijas balsojuma noskaidrošanai agrāk par balsu saskaitīšanu nebūtu vajadzējis plašu aptauju, bet pieticis nostāties pie Lielupes pamatskolas un aptaujāt tur balsojušos vēlētājus. Tiesa, ir problēma — priekš vēlēšanām nevarēja zināt, ka jāstāv tieši pie Lielupes pamatskolas. Taču to var risināt, izmantojot iepriekšējo vai dažu iepriekšējo vēlēšanu datus un palielinot iecirkņu izlasi līdz, teiksim, trim. Neesmu pārbaudījis, tak man ir stipras aizdomas, ka tādējādi iegūtie skaitļi varētu būt tuvāki īstajiem vēlēšanu iznākumiem nekā savulaik veiktās aptaujas.

%d bloggers like this: