Samīļo ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture


Ingmārs Čaklais lasa tēva dzeju

Šovakar dziesmu vakars pie Imanta Parādnieka Raunas ielā bija par Māri Čaklo. Daudz cilvēku (Imants teica, pieteikušies 230), un galdi bagātīgi kā nekad. Bija gan labi pazīstamas dziesmas, gan nedzirdētas. Bija arī Māŗa Čaklā dēls Ingmārs, kuŗš lasīja tēva dzeju. Visvairāk manis saausīja šis dzejolis, kuŗā negaidīti izdzirdēju saausinātājvārdu:

Viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Pirkstu matemātiku neiemācīt,
trīsu algebru nenorakstīsi.

Samīļo, samīļo ģeogrāfiju,
kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.

Starp gudrības blīvo tumsu,
starp cerīgo nezināšanu

viņas seja bij valodas stunda,
viņas augums bij dziedāšana.

Jā, samīļojiet ģeografiju, kamēr tā vēl nav kļuvusi vēsture.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Ciklona centrs gar Latviju


Nolēmu apskatīties, kādu laiku tuvākā diennaktī prognozē Latvijas meteoroloģijas dienests. Daudz lietus. Bet lietusmākoņi neparasti izliekti. Tātad… Vai tiešām es pareizi saprotu, ko tas nozīmē? Jā! Reti gadās meteo.lv kartē redzēt ciklona centru, bet, jā, rīt būs — rīt gar Latvijas ziemeļu robežu virzīsies ciklona centrs.

140 vārdu: 2019. gada riteņbraukšana — 2000 km


Kad biju šogad nobraucis pirmo tūkstoti un pārsteigts atklājis, ka atpalieku no pērnās braukšanas tik nedēļu, tomēr nekādu kontrollaiku nākamam tūkstotim nenoteicu — kā būs, būs. Tomēr priekš nedēļas, kad bija palicis 141 km, ieskatījos, kā bija pērn, un atkal tiku pārsteigts — ir iespējas sasniegt agrāk! Lietusmākoņi šonedēļ sagadījās tā, ka tikai pāris reižu biju spiests meklēt patvērumu vai īsināt braucienu. Tāpēc paguvu šodien, ne rīt, kā biju iecerējis. Pat sešas dienas agrāk nekā pagājušā gadā.

Kas tad otrā tūkstotī bijis? Dižākais laikam — Gaujas ieteka.

Skats no Gaujas ietekas augšup pa upi

Vēl: jaunais Jaunmāŗupes veloceliņš (jā, tagad uz Jaunmāŗupi var ļoti jauki aizbraukt pa Rožu ielu), Vecrīga—Stūnīši—Baloži—Ķekava—Rumbula—Teika, Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš un vēl aiz tā, Mangaļsala, Āņi.

Stūnīšu vēlēšanu iecirknis

Skats no Āņiem pāri Gaujai uz Iļķeni. Līst lietus, redzamas tilta atliekas

Šaursliežu dzelzceļš no cara kaŗaflotes piestātnes uz Mangaļsalas nocietinājumiem

Ko turpmāk? Kā būs, būs. Pērn bija 5. septembrī. Gribētos uz Suntažiem pa bijušo Ērgļu dzelzceļu aizlaist. Kāds zina, cik viegli tur ar tievām riepām pabraukt?

Jaunais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielā


Jaunais, vēl ne mēnesi vecais ugunsdzēsēju depo Jaunpils ielas galā (no “Spices” pa Kārļa Ulmaņa gatvi maķenīt centra virzienā) man patīk. Ceru, ka arī strādāt tur labi.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

140 vārdu: jaunā ES Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiene par Ukrainu un Krieviju


Urzula fon der Leiene. Attēls: Vikipaidija

Viena no latviešiem svarīgām jomām, kur līberāļu viedoklis šobrīd šķiet samērā tuvs nācionālistu viedoklim, ir attieksme pret ukraiņu brīvības un neatkarības centieniem un pret putinisko Krieviju. Lietas svarīguma un latviešu sabiedrības vienprātības dēļ vērts palūkoties, ko par šīm lietām teikusi un kādu polītiku aizstāvējusi jaunā ES Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiene, lai zinātu, ar kādu ES Austrumu polītiku varam rēķināties. Lūk, ko par fon der Leieni Debaļceves kaujas laikā ziņoja kreisā “The New York Times”:

As the security conference got underway, the German defense minister, Ursula von der Leyen, came under pressure over German refusal to supply Ukraine with weapons.

Stressing that it was important to remain united in Europe over Ukraine, Ms. von der Leyen argued that negotiations with Russia, unlike with Islamic State jihadists, were possible. Germany sees Ukraine and Russia as a chance to prove that in the 21st century, developed nations should solve disputes at the negotiating table, not with weapons, she said.

In addition, she noted, Russia has an almost infinite supply of weapons it could send in to Ukraine. She questioned whether any effort by the West could match that or, more important, achieve the outcome sought by Ukraine and its supporters.

Ukrainai ieročus nedot, ar Krieviju var sarunāt, nav ko 21. gadsimtā aizstāvēt sevi ar ieročiem, Krievija tāpat stiprāka, nav droši, ka palīdzība palīdzēs, tāpēc labāk nepalīdzēt…

Un tagad varam trīsreiz minēt, kā par fon der Leieni balsoja un ko par viņu saka oficiālie Latvijas pārstāvji. Nē, ko tur minēt, skaidrs tak ar pirmo reizi! Lūk, “Vienotības” ministru prezidents Krišjānis Kariņš:

Vācijas aizsardzības ministres, centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) pārstāves Urzulas fon der Leienas kandidatūra Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam ir laba izvēle, kas stiprinās Eiropu, otrdienas vakarā Eiropadomē panākto vienošanos EK prezidenta amatam virzīt Leienu komentēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kas to būtu domājis.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . Leave a Comment »

140 vārdu: velobraucējiem pa kreisi — kur braukt tālāk aiz Rumbulas veloceliņa strupceļa


Norāde “Velobraucējiem ☼ pa kreisi (ieteikums) ←”

Kamēr Vecrīgas—Rumbulas veloceliņš lejpus kādām Daugavmalas mājām atduŗas strupceļā, kas nez kāpēc nav “Jāņa sētas” kartē iezīmēts, gribētājiem braukt tālāk jādodas pa Rumbulas dārziņu celiņiem. Un tur nezinātājam visai viegli ne gluži apmaldīties, bet aizbraukt kaut kur aplami gan. Jo jābrauc ne vienkārši uz priekšu, bet pāris vietās zigzagā. Pērn nemanīju, bet šogad vienā zigzagā uzlikta sirsnīga paštaisīta norāde, ka velobraucējiem labāk pa kreisi. Varu apliecināt, ka ieteikums pareizs. Kopskatam “Jāņa sētas” karte ar maniem iezīmējumiem:

Leģenda tāda, ka sarkana līnija ir kartē neiezīmētais veloceliņa strupceļš, zaļi punktēta līnija — braucamā trase, zils aplītis — paštaisītās norādes vieta, balti svītrots laukums — kartē neiezīmēts klajums, sarkans krustiņš — vilinošs ceļš, kuŗā tomēr neiegriezties (zigzaga pagrieziens ne tur, bet nākamā ceļā pa labi). Trase visā gaŗumā viegli izbraucama arī ar tievām riepām, bīstamu izbērtu stiklu vai asu akmeņu nav, tas ir, nupat vēl nebija.

%d bloggers like this: