140 vārdu: partiju plusi un svītrojumi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:

Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un Krievu savienības vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. ZZS un LRA biežāka svītrošana apvienojusies ar retāku plusošanu, iznākumā abām partiju apvienībām negātīva bilance. Tas mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā. Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska slava.

Plusu un svītrojumu karaļi — 2019. gada Eiroparlamenta kandidātu plusi un svītrojumi


Plašsaziņas līdzekļi jau ziņojuši, cik kuŗam kandidātam tūkstošu plusu un svītrojumu. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, “Saskaņas” Andrim Amerikam plusu vairāk nekā Krievu savienības Tatjanai Ždanokai. Bet tas nenozīmē, ka Ameriks būtu slavenāks par Ždanoku un guvis savam sarakstam vairāk balsu nekā Ždanoka. Vai arī — Nilam Ušakovam divarpus reižu vairāk svītrojumu nekā tai pašai Ždanokai. Bet kuŗš no viņiem savam sarakstam guvis vairāk balsu? Tāpēc korektāk rēķināt kandidāta plusus un svītrojumus pret saraksta balsu skaitu — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi. Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu — ne tikai plusi un svītrojumi, bet arī to starpība un summa. Un desmit izcilāko kandidātu katrā jomā:

Kas redzams? Partijām lielākoties izdevies ielikt sarakstā kārtīgus līdeŗus. Nila Ušakova panākumi ir kārtējais apliecinājums, ka kultūretniskā piederība cilvēkam parasti ir svarīgāka par sociāloikonomiskiem apsvērumiem: vairumam krievu un pārkrievotu sveštautiešu “tāpēc ka krievs” ir svarīgāk par Rīgas domes izsaimniekošanu un satiksmes traucējumiem uz Pļavniekiem. Jeb, kā amerikāņu parunā, “culture trumps economy”, tas ir, kultūra (kultūretniskā izpratnē) pārspēj saimniecību. No latviešu partijām stiprākais kandidātu saraksts bijis “Vienotībai”, kam ne tikai Valdis Dombrovskis plusots visbiežāk no visām latviešu partijām, bet arī otrā kandidāte Sandra Kalniete iekļuvusi visu partiju labāko desmitā. Visvājākie līdeŗi no lielākām partijām bijuši KPV, kas sevi norakstīja, kad iesniedza kandidātu sarakstu bez Artusa Kaimiņa, bet Kasparam Ģirģenam plusu neielika ij ne trešdaļa (32,6%) KPV vēlētāju. Pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka pārrēķinājusies arī JKP, nelikdama sarakstā Juri Jurašu.

Svītrojumi rāda, ka ZZS iekšējās attiecības varētu nebūt gluži saskaņā un vienotībā. Tāpat ZZS tikai diviem kandidātiem ir pozitīva plusu un svītrojumu starpība. Tiesa, tikpat arī KPV, un daudz neatpaliek arī “Attīstībai/Par”, kam pozitīva bilance tikai trim cītīgi reklāmētajiem. Precīzāk ainu var noskaidrot, aplēšot svītrojumu intensitāti partiju griezumā, bet par to citā ierakstā.

%d bloggers like this: