Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās

Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu un krievu partiju balsu starpības karti. Atbilstīgi puduŗu sastāvam krievu partijas ir “Saskaņa”, LKS, Centra partija, “Jaunā saskaņa” un Rīcības partija, latviešu — visas pārējās, izņemot LSDSP.

Hmm, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir. Kā tā? Pirmkārt, 116 tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības. Otrkārt, latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Iznākumā latviešu partijas guva 64,1% balsu (aptuveni tik latviska bija Rīga Ulmaņlaikos), krievu — 35,7%, kaut latvieši ir 48% galvaspilsētas iedzīvotāju. Pēc acumēra, robeža starp latviešu vairākumu un mazākumu ir aptuveni 50% partiju balsu starpības līmenī. Vistumšāk zaļos iecirkņos latviešu partijas guvušas >7/8 balsu, un 121. iecirknī Bieriņos pat 93,7%, atstājot “Saskaņu” jaņos, tas ir, zem 5%. Pretējā galā ir Daugavgrīva (8. iecirknis) un Bolderājas 31. iecirknis, kur “Saskaņa” guvusi vairāk nekā pusi balsi, otrā vietā ar 14% ir LKS, bet vienīgās latviešu partijas, kas spējušas pārvarēt 5%, ir “Vienotība” un Nācionālā apvienība.