Ķirši jāņos


Tāpat kā liepu ziedēšana 11. jūnijā, lai atmiņai paliek, ka šogad jāņos bija nogatavojušies pirmie ķirši. Un pirmais simts tika apēsts.

140 vārdu: četrgadnieces pludmale


Četrgadnieces pludmale

Aizvakar bijām uz jūŗu. Precīzāk, izmēģinājām vienu no divām jaunajām Mangaļsalas stāvvietām — to, kas Mangaļsalas ielā 5A, tas ir, pie autobusa galapunkta. Un izmēģinājām jauno izeju (“veselības taku”) pie jūŗas. Stāvvieta laba (vismaz, kamēr kāda brīva vieta), koka laipa ar bērnu veiklības trases elementiem tāpat. Biju viegli pārsteigts, ka vietām tā ir >2 m virs zemes. Pie jūŗas ar jauki, īpaši koka sauļošanās gultas (tiesa, ir tikai dažas). Vien negants vējš vecākiem pludmales priekus maitāja. Bet bērniem nekas, četrgadniece lēkāja pār viļņiem, līdz saslapēja dibenu, tad rušinājās smiltīs un vāca gliemežvākus, ko vest mājās.

Bet vakar viņa paņēma baltu A4 lapu, ar dzeltenu krītiņu gandrīz visu aizkrāsoja un lepni rādīja. Vaicāju, kas tas. Pludmale. Tad izlika uz lapas savāktos gliemežvākus un lūdza līmes, ar ko pielīmēt. Tad paņēma zilu flomāsteru un aizkrāsoja malas. Tā esot jūŗa. Tāda, lūk, četrgadnieces pludmale.

Iļģuciema stacija 2019


Divi gadi pagājuši, un var atkal doties ceļojumā uz Iļģuciema staciju, lai nofotografētu, kā izskatās. Pusstunda turp, pusstunda atpakaļ, caurmēra ātrums 23 km/h. Izskatās, lūk, tā:

Salīdzinājumam 2017., 2015. un 2013. gada attēli:

Pēdējos divos gados visai daudz kultūrslāņa nācis klāt uz sienām. Un nama priekša vairāk piegānīta.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Liepas zied


Lai paliek atmiņai, ka šogad varen agri sasmaržoju liepas ziedam: 11. jūnijā.

Mūsējie

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — vispārīgas ziņas


Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Eiroparlamenta vēlēšanās guva 16,5% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 11,1% jeb 1/9 pērn Saeimas vēlēšanās un vairāk nekā 14,4% jeb 1/7 iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Panākumi valsts mēroga vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Varētu teikt, ka Nācionālā apvienība atgriezusies 2014. gada Saeimas līmenī. Taču jāievēro, ka Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids. Piemēram, iespaidīga “Vienotības” uzvara 2014. gadā ar 46,6% balsu pēc nieka četriem mēnešiem pārvērtās 2. vietā ar 22,0% balsu. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā salīdzinājums ar pērnām Saeimas un iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām ir tāds:

Apgabals 2014. (%) 2018. (%) 2019. (%) 2019.-2014. (%) 2019.-2018. (%) 2019./2014. 2019./2018.
Rīga 14,56 9,24 13,99 -0,57 4,75 96% 151%
Vidzeme 16,48 13,24 19,49 3,01 6,25 118% 147%
Zemgale 15,25 14,42 19,64 4,39 5,22 129% 136%
Latgale 5,53 5,00 7,42 1,89 2,42 134% 148%
Kursa 16,46 12,81 20,64 4,18 7,83 125% 161%

Redzams, ka atgūšanās kopš rudens notikusi visos apgabalos, tik mazliet mazāk Zemgalē, kur šoreiz nebija Imanta Parādnieka rosības. Saglabājusies pērnruden sākusies īpatnība, ka ārzemēs NA balsu īpatsvars ir zemāks nekā iekšzemē: 13,7% pret 16,5%.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,522 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,687 un “Progresīvie” ar +0,609), kas atspoguļo augstāku pilsētas latviešu aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl augstāka pozitīva korrelācija Nācionālai apvienībai ir ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,738. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” (+0,867). Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām lielākām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Vienotības” balsu īpatsvaru ir +0,441, ar “Attīstībai/Par” +0,415. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,707) un Krievu savienība (-0,621).

140 vārdu: partiju plusi un svītrojumi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu, tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu, iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu intensitātes starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, partijas prasmi veidot sarakstu, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats lielākām partijām šogad tāds:

Redzams, ka plusošanas biežums svārstās mazāk nekā svītrošanas. “Saskaņas” un Krievu savienības vēlētāji bijuši vienoti savā krievu imperiālismā. ZZS un LRA biežāka svītrošana apvienojusies ar retāku plusošanu, iznākumā abām partiju apvienībām negātīva bilance. Tas mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā. Paaugstināti svītrojumi bijuši arī “Vienotībai”, tak tos aizēnojusi Valža Dombrovska slava.

Plusu un svītrojumu karaļi — 2019. gada Eiroparlamenta kandidātu plusi un svītrojumi


Plašsaziņas līdzekļi jau ziņojuši, cik kuŗam kandidātam tūkstošu plusu un svītrojumu. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, “Saskaņas” Andrim Amerikam plusu vairāk nekā Krievu savienības Tatjanai Ždanokai. Bet tas nenozīmē, ka Ameriks būtu slavenāks par Ždanoku un guvis savam sarakstam vairāk balsu nekā Ždanoka. Vai arī — Nilam Ušakovam divarpus reižu vairāk svītrojumu nekā tai pašai Ždanokai. Bet kuŗš no viņiem savam sarakstam guvis vairāk balsu? Tāpēc korektāk rēķināt kandidāta plusus un svītrojumus pret saraksta balsu skaitu — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi. Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu — ne tikai plusi un svītrojumi, bet arī to starpība un summa. Un desmit izcilāko kandidātu katrā jomā:

Kas redzams? Partijām lielākoties izdevies ielikt sarakstā kārtīgus līdeŗus. Nila Ušakova panākumi ir kārtējais apliecinājums, ka kultūretniskā piederība cilvēkam parasti ir svarīgāka par sociāloikonomiskiem apsvērumiem: vairumam krievu un pārkrievotu sveštautiešu “tāpēc ka krievs” ir svarīgāk par Rīgas domes izsaimniekošanu un satiksmes traucējumiem uz Pļavniekiem. Jeb, kā amerikāņu parunā, “culture trumps economy”, tas ir, kultūra (kultūretniskā izpratnē) pārspēj saimniecību. No latviešu partijām stiprākais kandidātu saraksts bijis “Vienotībai”, kam ne tikai Valdis Dombrovskis plusots visbiežāk no visām latviešu partijām, bet arī otrā kandidāte Sandra Kalniete iekļuvusi visu partiju labāko desmitā. Visvājākie līdeŗi no lielākām partijām bijuši KPV, kas sevi norakstīja, kad iesniedza kandidātu sarakstu bez Artusa Kaimiņa, bet Kasparam Ģirģenam plusu neielika ij ne trešdaļa (32,6%) KPV vēlētāju. Pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka pārrēķinājusies arī JKP, nelikdama sarakstā Juri Jurašu.

Svītrojumi rāda, ka ZZS iekšējās attiecības varētu nebūt gluži saskaņā un vienotībā. Tāpat ZZS tikai diviem kandidātiem ir pozitīva plusu un svītrojumu starpība. Tiesa, tikpat arī KPV, un daudz neatpaliek arī “Attīstībai/Par”, kam pozitīva bilance tikai trim cītīgi reklāmētajiem. Precīzāk ainu var noskaidrot, aplēšot svītrojumu intensitāti partiju griezumā, bet par to citā ierakstā.

Latviskā un pārkrievotā Rīga — latviešu un krievu partiju balsu starpība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu un krievu partiju balsu starpības karti. Atbilstīgi puduŗu sastāvam krievu partijas ir “Saskaņa”, LKS, Centra partija, “Jaunā saskaņa” un Rīcības partija, latviešu — visas pārējās, izņemot LSDSP.

Hmm, karte rāda Rīgu daudz latviskāku, nekā tā ir. Kā tā? Pirmkārt, 116 tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības. Otrkārt, latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Iznākumā latviešu partijas guva 64,1% balsu (aptuveni tik latviska bija Rīga Ulmaņlaikos), krievu — 35,7%, kaut latvieši ir 48% galvaspilsētas iedzīvotāju. Pēc acumēra, robeža starp latviešu vairākumu un mazākumu ir aptuveni 50% partiju balsu starpības līmenī. Vistumšāk zaļos iecirkņos latviešu partijas guvušas >7/8 balsu, un 121. iecirknī Bieriņos pat 93,7%, atstājot “Saskaņu” jaņos, tas ir, zem 5%. Pretējā galā ir Daugavgrīva (8. iecirknis) un Bolderājas 31. iecirknis, kur “Saskaņa” guvusi vairāk nekā pusi balsi, otrā vietā ar 14% ir LKS, bet vienīgās latviešu partijas, kas spējušas pārvarēt 5%, ir “Vienotība” un Nācionālā apvienība.

Rīgas partiju puduŗi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Esmu ielicis karti, kuŗš kandidātu saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. “Saskaņas” un “Vienotības” mīšanās tajā diezgan labi rāda arī robežu starp latviešu vairākumu un mazākumu. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” pirmā vietā tikai latviešu elektorāta sadrumstalotības dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 26,5% balsu (derīgu vēlēšanu zīmju), tak “Vienotībai” un Nācionālai apvienībai kopā ir 21,7%+14,0%=35,7% balsu, kas ir un paliek vairāk, arī ja “Saskaņai” pieskaita Krievu savienības 8,4%. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus. Lielākais pārsteigums aprēķinu gaitā bija, ka arī Rīgā konstatējams latviešu lauku partiju pudurītis, kaut, protams, daudz vājāks nekā Latvijā kopumā. Proti, ZZS un KPV sačupojās ar 0,4936 korrelāciju, taču lielākajām latviešu partijām ir, kaut neliela, tomēr negātīva korrelācija ar KPV. Iznākumā Rīgas partiju puduŗi šogad ir tādi:

  • latviešu pamatpuduris — JV+NA+AP+JKP+P+LRA  ar 59,8% balsu;
  • krievu puduris — S+LKS+CP+JS+RP ar 35,7%;
  • lauku latviešu pudurītis — ZZS+KPV+LN+A ar 4,3% balsu;
  • vientuļā LSDSP ar 0,1% balsu.

2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanu uzvarētāji Rīgā


Sakrājies viss kas par Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem Rīgā. Vispirms pamatkarte: kas kuŗā vēlēšanu iecirknī bijis pirmā vietā.

N-tais tautību un valodu kartes atspulgs: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu josla, ko no sāniem aptveŗ pārkrievoti guļamrajoni. Turklāt atšķirībā no gandrīz visām citām reizēm robeža starp uzvarētājiem diezgan labi atbilst robežai starp latviešu vairākumu un mazākumu.

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar >5,3% balsu nedabūja vietu


Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu vienuviet.

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju (23 581 balss LRA / 470 460 derīgu vēlēšanu zīmju) palika zem 5% barjeras? Tāpēc, ka Eiroparlamenta vēlēšanu likuma 44. pantā noteikts:

Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Un derīgo aplokšņu ir maķenīt vairāk nekā derīgu vēlēšanu zīmju: 473 260. Jo ne katrā aploksnē ir derīga zīme, aploksne var būt tukša vai ar vairākām dažādām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA guvusi 23 581 / 473 260 = 4,98% un palikusi zem 5% barjeras.

Bet kāpēc ZZS ar >5,3% balsu (5,34% derīgu aplokšņu, 5,37% derīgu zīmju) nedabūja vietu? Pavisam īsi sakot, vietu par maz. Mazliet gaŗāk: Latvijai Eiroparlamenta deputātu tik maz, ka dabiskā barjera, ko noteic ierobežots vietu skaits, ir augstāka par likumā noteikto 5% barjeru. Pavisam smalki stāstot, Latvijas vēlēšanu sistēmā lietotiem Senlaga dalītājiem dabisko barjeru var aprēķināt pēc formulas 1/2(S+1), kur S — vietu skaits vēlēšanu apgabalā. Astoņiem Eiroparlamenta deputātiem dabiskā barjera ir 1/2(8+1)=1/(2·9)=1/18=5,(5)%. Šī teorētiskā vērtība dzīvē var mazliet atšķirties atkarībā no partiju balsu sadalījuma.

Kā tas šogad izskatījās dzīvē? Eiroparlamentu vietu sadalē piedalījās seši kandidātu saraksti:

  • JV — 124 193 balsis;
  • “Saskaņa” — 82 604;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Vispirms katra kandidātu saraksta balsu skaitu izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli. No šiem skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Eiroparlamenta deputāta vieta. “Vienotībai”, protams — ar dalījumu 124 193. Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 124 193 : 3 = 41 398 (noapaļojot līdz veselam skaitlim):

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Veidojas jauns skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 82 604, tātad otro Eiroparlamenta vietu gūst “Saskaņa”. Šī saraksta balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3):

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 77 591, tātad trešo Eiroparlamenta mandātu gūst Nācionālā apvienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 58 763, tātad ceturto Eiroparlamenta vietu gūst “Attīstībai/Par”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 41 398, tātad piekto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Vienotība”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 29 546, tātad sesto Eiroparlamenta vietu gūst Krievu savienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546; 9849;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 27 535, tātad septīto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Saskaņa”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  • JV — 124 193; 41 398; 24 839;
  • “Saskaņa” — 82 604; 27 535; 16 521;
  • NA — 77 591; 25 864;
  • AP — 58 763; 19 588;
  • LKS — 29 546; 9849;
  • ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 25 864, tātad astoto un pēdējo Eiroparlamenta mandātu (un otru sev) gūst Nācionālā apvienība. Un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu nav. ZZS pietrūka 77 591 : 3 – 25 252 = 612 balsu, lai izcīnītu mandātu. Redzams, ka tiešām astoņu deputātu vēlēšanās (un, starp citu, arī deviņu) 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu pie mandāta.

%d bloggers like this: