Ķirši jāņos


Tāpat kā liepu ziedēšana 11. jūnijā, lai atmiņai paliek, ka šogad jāņos bija nogatavojušies pirmie ķirši. Un pirmais simts tika apēsts.

140 vārdu: četrgadnieces pludmale


Četrgadnieces pludmale

Aizvakar bijām uz jūŗu. Precīzāk, izmēģinājām vienu no divām jaunajām Mangaļsalas stāvvietām — to, kas Mangaļsalas ielā 5A, tas ir, pie autobusa galapunkta. Un izmēģinājām jauno izeju (“veselības taku”) pie jūŗas. Stāvvieta laba (vismaz, kamēr kāda brīva vieta), koka laipa ar bērnu veiklības trases elementiem tāpat. Biju viegli pārsteigts, ka vietām tā ir >2 m virs zemes. Pie jūŗas ar jauki, īpaši koka sauļošanās gultas (tiesa, ir tikai dažas). Vien negants vējš vecākiem pludmales priekus maitāja. Bet bērniem nekas, četrgadniece lēkāja pār viļņiem, līdz saslapēja dibenu, tad rušinājās smiltīs un vāca gliemežvākus, ko vest mājās.

Bet vakar viņa paņēma baltu A4 lapu, ar dzeltenu krītiņu gandrīz visu aizkrāsoja un lepni rādīja. Vaicāju, kas tas. Pludmale. Tad izlika uz lapas savāktos gliemežvākus un lūdza līmes, ar ko pielīmēt. Tad paņēma zilu flomāsteru un aizkrāsoja malas. Tā esot jūŗa. Tāda, lūk, četrgadnieces pludmale.

Iļģuciema stacija 2019


Divi gadi pagājuši, un var atkal doties ceļojumā uz Iļģuciema staciju, lai nofotografētu, kā izskatās. Pusstunda turp, pusstunda atpakaļ, caurmēra ātrums 23 km/h. Izskatās, lūk, tā:

Salīdzinājumam 2017., 2015. un 2013. gada attēli:

Pēdējos divos gados visai daudz kultūrslāņa nācis klāt uz sienām. Un nama priekša vairāk piegānīta.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Liepas zied


Lai paliek atmiņai, ka šogad varen agri sasmaržoju liepas ziedam: 11. jūnijā.

Mūsējie

%d bloggers like this: