Kuŗš ar kuŗu sasatika — partiju puduŗi 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās


Partiju balsu īpatsvara territoriālā korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu balsu īpatsvara korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanās korrelāciju tābula ir tāda:

Lai atrastu puduŗus, iesim soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā, “Saskaņai” ar Krievu savienību 0,7477. Lūk, viena, krievu puduŗa kodols: S+LKS. Gluži tāpat kā pērn Saeimas vēlēšanās.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Vienotībai” ar Nācionālo apvienību 0,4412. Iezīmējas arī latviešu puduris.
  3. Meklējam nākamo. Kas to būtu domājis, Nācionālai apvienībai ar “Attīstībai/Par” 0,4151. Pārbaudām vēl AP un “Vienotības” korrelāciju — arī pozitīva. Tātad latviešu puduris aug un apmērā pārsniedz pusi vēlētāju.
  4. Meklējam tālāk. AP ar “Progresīviem” 0,3972. Arī “Vienotībai” un NA kaut zema, tomēr pozitīva korrelācija ar “Progresīviem”. Tātad puduris turpina augt.
  5. Nākamā korrelācija ir 0,3181 “Vienotībai” ar LRA. Pārbaudām pārējos iespējamos reģionāļu partneŗus — ar “Progresīviem” zema, taču negātīva korrelācija! Tātad puduris nepapildinās.
  6. Nākamā ir, hmm, 0,2995 “Saskaņai” ar “Jauno saskaņu”. Cik saskanīgi! JS ar LKS arī saskan, tātad krievu puduris papildinās.
  7. Nākamā augstākā korrelācija ir 0,2410 ZZS ar LRA. Re, “Progresīvie” bloķēja reģionāļu uzņemšanu pie citām latviešu partijām, un tagad veidojas cits puduris. Ievērojot vēlētāju sastāvu, pirmais latviešu puduris tāpēc pārdēvējams par pilsētas latviešu puduri (‘pilsētas’ vienskaitlī, jo puspajokam var teikt, ka Latvijā ir tikai viena īsta pilsēta un, piemēram, Ķekava ir šīs pilsētas rajons, savukārt Liepāja — lauki), bet nule tapušais saucams par lauku latviešu puduri.
  8. Nākamā ir 0,2300 “Vienotībai” ar JKP. Arī ar pārējiem pilsētas latviešu pudurī JKP pozitīva korrelācija, puduris paplašinās.
  9. Nākamā ir 0,1775 ZZS ar “Atmodu”. Pozitīvi arī LRA un “Atmodai”, tātad Sudraba piebiedrojas DRO un Smiltēnam.
  10. Tad ir 0,1768 “Vienotībai” ar KPV. Bet, ak, vai, “Progresīvie” atkal bloķē ieskaitīšanu pilsētas latviešu pudurī. Tas, ka tieši šiem jau otrreiz negātīva korrelācija ar laucinieciskākām latviešu partijām, mudina domāt, ka “Progresīvie” ir vispilsētnieciskākie, Rīgas centra grupējums. Jāatceras pārbaudīt, kad pētīšu partiju procentus iecirkņos.
  11. Tad ir 0,1670 KPV ar “Latviešu nācionālistiem”. Vai šis būs vēl viens puduris?
  12. Tad 0,1521 LRA ar “Latviešu nācionālistiem”. Pārbaudām pārējās KPV un LN korrelācijas ar lauku latviešu partijām, visas pozitīvas. Tātad lauku puduri papilda uzreiz divi saraksti.
  13. Tad 0,1187 “Saskaņai” ar Rīcības partiju. Arī pārējiem krievu puduŗa biedriem pozitīva korrelācija ar RP, un puduris kļūst lielāks.
  14. Tad 0,0936 Centra partijai ar “Atmodu”. Taču CP negātīva korrelācija ar LRA, tāpēc lauku latviešu puduris nepaplašinās.
  15. Nākamais it kā ir 0,0726 “Latviešu nācionālistiem” ar Rīcības partiju, tak skaidrs, ka lauku latviešu un krievu puduris neapvienojams.
  16. Tad ir 0,0678 ZZS un LSDSP. Apbrīnojami, ka tik zemā līmenī visas pārējās, vēl zemākas LSDSP korrelācijas ar lauku latviešu puduri tomēr pozitīvas un LSDSP var tam piebiedroties.
  17. Visbeidzot Centra partijai ir 0,0399 ar JKP un 0,0328 ar “Saskaņu”, taču negātīva korrelācija ar citām pilsētas latviešu un krievu puduŗa partijām. Tāpēc CP paliek viena pati bez puduŗa.

Iznākumā esam noskaidrojuši, ka Eiroparlamenta vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

  • pilsētas latviešu — JV+NA+AP+JKP+P ar 62,7% balsu;
  • krievu — S+LKS+JS+RP ar 24,2%;
  • lauku latviešu — ZZS+LRA+KPV+LN+A+LSDSP ar 12,7%;
  • vientuļā Centra partija ar 0,5% balsu.
Advertisements

140 vārdu: kāda būtu Rīgas dome ar Eiroparlamenta balsīm


Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem atbilstīgu Rīgas domes sastāvu aplēst ir vieglāk nekā Saeimas sastāvu. Jāņem balsu sadalījums Rīgas pilsētā, jāatmet tie, kas zem 5%, pārējiem jāsadala 60 vietu ar Senlaga dalītājiem. Uzskatāmības pēc var salīdzināt ar pērno Saeimas vēlēšanu skaitļiem un īsto 2017. gada domi:

Saraksts 2017 2018 2019
“Saskaņa” 32 23 19
“Vienotība” 4 4 16
NA 6 6 10
AP 9 9 9
LKS 6
JKP 9 8
KPV 7
ZZS 3

Attēlos tas būtu tā:

Atceros, pērn pēc Saeimas vēlēšanām ievēroju, cik maz mainījies Rīgas domes opozicijas balsu īpatsvars kopš 2017. gada domes vēlēšanām. Nu pārmaiņas ir. Ievērību pelna, ka “Saskaņa” šogad palikusi mazākumā — pat pieskaitot Krievu savienību, kas domes vēlēšanās nestartē; pat Ušakovam kandidējot; pat ar daudz latviešu balsu palikšanu zem 5% (JKP 4,3%, “Progresīvie” 3,7%, LRA 3,3%, ZZS 2,8%). Tas nozīmē, ka latviešu partijām ir augstas izredzes nākamās domes vēlēšanās atgūt varu Rīgā. Kad PMLP ziņos gada vidus datus par pašvaldību tautību sastāvu, jāatceras apskatīties un uzrakstīt, kā Rīgā latviešu labā darbojas arī dēmografijas dzirnas.

140 vārdu: kāda būtu Saeima ar Eiroparlamenta balsīm


Sērijā “Kā būtu, ja būtu” var aplēst, kādi būtu Saeimas vēlēšanu iznākumi ar tādu balsu sadalījumu kā Eiroparlamenta vēlēšanās.

Vispirms jānoskaidro deputātu skaits vēlēšanu apgabalā. Kopš Saeimas vēlēšanām ārzemēs deklarēto skaits turpinājis augt. Tas dotu klāt Rīgas apgabalam vienu vietu:

  • Rīgas apgabals — 36 (+1);
  • Vidzeme — 25;
  • Zemgale — 14;
  • Latgale — 13 (-1);
  • Kursa — 12.

Nu jāņem Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumi, jāskatās 5% pārvarējušie saraksti un jārēķina apgabalos vietu sadalījums. Ievērību pelna, ka Reģionu apvienība ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju tomēr paliktu zem 5% barjeras. Jo barjeru rēķina no maķenīt lielāka skaitļa — derīgām vēlēšanu aploksnēm. Tas ir maķenīt lielāks, jo vēlēšanu aploksne var būt tukša vai ar vairākām atšķirīgām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA paliktu ar 4,98% balsu no derīgu aplokšņu skaita. Bet labi, iekšā tikušo vietu sadalījums būtu tāds:

Saraksts Rīgas apg. Vidzeme Zemgale Latgale Kursa Kopā
JV 9 9 5 2 5 30
“Saskaņa” 11 3 2 5 1 22
NA 6 6 3 1 3 19
AP 5 4 2 1 2 14
LKS 4 1 1 3 9
ZZS 1 2 1 1 1 6
Kopā 36 25 14 13 12 100

Tagad sausu melnbaltu tabulu var pārvērst skaistā krāsainā attēlā.

Un salīdzināt ar 2014. gadu:

Saeimas sastāvs ar 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem

 

140 vārdu: 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanu pamatkarte


Par vēlēšanu pamatkarti saucu territoriālo vienību (pagastu, pilsētu, Rīgas rajonu) izkrāsošanu kandidātu saraksta krāsā, kas attiecīgā vietā bijis pirmā vietā. Protams, vietām vēlēšanu iecirkņu un territoriālo vienību robežas nesakrīt, tak vienkāršības labad to var neievērot. Gaidīju, ka varētu būt visai zaļa ar luksofora elementiem. Tā arī ir.

2019

“Vienotība”, vienkāršoti izsakoties, uzvarējusi gandrīz visur, kur latvieši vairākumā. Attiecīgi “Saskaņa” — vairāk pārkrievotās vietās, īpaši dienvidaustrumos, kur veido vienlaidu areālu. Salīdzinot “Vienotības” un “Saskaņas” robežu ar mājas valodu, Lielrīgā ir novirze “Vienotības” labā, Latgalē “Saskaņas” labā. Nācionālā apvienība ēnojusi “Vienotību” un no ēnas izrāvusies dažās savās pašvaldībās, centīgāko aktīvistu apvidos un Ventspils pusē, kur iznākumu noteica latviešu nevēlēšanās balsot par “Vienotību”. Tas arī viss.

Salīdzinot ar vēl svaigo pērnrudens Saeimas vēlēšanu pamatkarti, aina pavisam citāda. Tad jau līdzīgāka 2014. gada Eiroparlamenta pamatkartei, tik mazāk zaļa, plašāk un vienveidīgāk sarkana un ar dzeltenām salām.

Rīgas iecirkņi ar augstāko vēlētāju aktīvitāti — visai daiļrunīgi


Vēlēšanu iznākumu lielā mērā ietekmē atšķirības dažādu vēlētāju grupu aktīvitātē. Kādas tās ir, var spriest pēc aktīvitātes dažāda vēlētāju sastāva iecirkņos. Lūk, ja esmu pareizi saskatījis, desmit Rīgas vēlēšanu iecirkņu ar visaugstāko aktīvitāti šodienas balsošanā līdz 16.00:

  1. 157. Vecāķos 24,2% balsstiesīgo;
  2. 86. Teikā 23,3%;
  3. 82. Teikā 23,1%;
  4. 112. Juglā 23,1%;
  5. 156. Mangaļsalā 22,5%;
  6. 146. Mežaparkā 22,4%;
  7. 121. Bieriņos 22,2%;
  8. 84. Teikā 22,1%;
  9. 103. Berģos 21,8%;
  10. 87. Teikā 21,3%.

Manuprāt, visai daiļrunīgi.

Spilgts citāts — Žans Klods Junkers: stulbie nācionālisti mīl savu valsti


ES Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers:

Tie populisti, nācionālisti, stulbie nācionālisti, viņi mīl savas valstis.

Vēlēšanas klāt


“Dominas” vēlēšanu iecirkņa lielplakāts

Vēlēšanas klāt. Pati balsošana sākas vēl tik parītvakar, bet vēlēšanu plakāti jau izlikti (visu cieņu “Spicei” un “Dominai” par lielplakātiem), un šodien bija pirmā diena, kad vēlēšanu iecirkņi atvērti vēlētājiem un jau varēja, piemēram, pieteikt izbraukuma balsošanu. Tāpēc izjūta, ka vēlēšanas klāt.

Ieteikumi balsošanai? Rādu ar savu rīcību.

Pirmkārt, balsošu. Gan Latvijā, gan citur kandidē dažādi un pretēji polītiskie spēki. Kandidē, jo saprot vēlēšanu un Eiroparlamenta darba iespējas ietekmēt lietas pēc saviem ieskatiem. Polītika tik un tā nodarbosies ar tevi, pat ja tu ar to nenodarbotos. Tāpēc vērts kaut nedaudz tuvināt iznākumu savām domām.

Otrkārt, balsošu trešdienas vakarā (iecirkņi tad būs vaļā no pieciem vakarā līdz astoņiem). Lai lieta būtu darīta un varētu mierīgi nodoties citām lietām. Un, ja kas gadītos, mana balss jau būtu nodota.

Treškārt, balsošu savā iecirknī. Šogad pirmoreiz Eiroparlamenta vēlēšanās iepriekšējā balsošanā var balsot jebkuŗā Latvijas iecirknī (ārzemēs ne, tur Eiroparlamenta vēlēšanu jaunums ir paši klātienes iecirkņi, kur balsot varēs tik sestdien un tikai tie, kuŗi iepriekš (līdz 7. maijam) pieteicās). Taču tas būs ilgāk nekā balsot savā iecirknī, jo iecirknim, kur tu atnācis, jāsazinās ar tavu iecirkni un jānoskaidro, vai tu neesi jau tajā nobalsojis. Tāpēc esmu atmetis sākotnējo nodomu izmēģināt jauno iespēju un lieki neapgrūtināšu sevi un iecirkņa komisiju. Ja kāds nezina savu iecirkni, var noskaidrot pa vēlēšanu uzziņu tālruni 6704 9999 vai datorā PMLP e-pakalpojumā, kas brīvi pieejams bez autentifikācijas.

Ceturtkārt, sīkums, kas mazliet palīdz. Zināt savu kārtas numuru vēlētāju sarakstā un pateikt (parādīt) to iecirkņa komisijai. Tad tevi ātrāk atradīs vēlētāju sarakstos, un tu būsi ietaupījis gan savu, gan iecirkņa komisijas laiku.

%d bloggers like this: