Somijas parlamenta vēlēšanas: nācionālistu panākumi


“Gimene. Tauta. Valsts” ievietojusi manu rakstu par Somijas parlamenta vēlēšanām un nācionālistu panākumiem tajās.

Somijas parlamenta vēlēšanas: nācionālistu panākumi

Divu visvairāk balsu guvušo Somijas partiju vadītāji: Somu partijas Jusi Hallaaho pa kreisi un sociāldēmokratu Anti Rinne pa labi. Foto: Marti Kainulainens, Lehtikuva

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2015. gada parlamenta vēlēšanām, Somu partija sasniegusi aptuveni tādu pašu līmeni: par 0,2% mazāk balsu, par vienu mandātu vairāk — tomēr tā atzīstama par lielāko uzvarētāju šīgada vēlēšanās. Kā tā? Tā dēļ, kas noticis starp vēlēšanām.

2015. gada vēlēšanās Somu partijai bija cienīgi panākumi (17,7% balsu un 38 vietas parlamentā no 200), un tā pirmoreiz iekļāvās valdībā. Taču izrādījās, ka valdība neturas pretī trešās pasaules migrantu iebr[a]ukšanai: 2015. gadā patvēruma meklētāju skaits uzlēca līdz 32,5 tūkstošiem, salīdzinot ar 3,7 tūkstošiem 2014. gadā, kaut nevienā Somijas kaimiņzemē nekādi kaŗi nenotika, no kuŗiem Somija būtu pirmā drošā valsts, kur bēgļiem meklēt patvērumu. Somu partijas atbalsts strauji kritās, un 2016. gada sākumā paslīdēja zem 10%. 2017. gadā notika partijas priekšsēdētāja vēlēšanas, kur somiskāks kandidāts Jusi Hallaaho uzvarēja līberālāku. Atbildot uz to, premjers paziņoja, ka vairs neredz vietu Somu partijai valdībā. Somu partijas līberālākais spārns paklausīja un pameta partiju. Zaudējumi bija visai ievērojami: visi pieci ministri, ieskaitot iepriekšējo partijas vadītāju Timo Soini, kā arī vairākums parlamenta deputātu (frakcijā no 38 deputātiem palika 17). Tiesa, partijas reitings diži nekritās un palika 8…9% līmenī. Lūk, ar šiem skaitļiem arī jāsalīdzina svētdien gūtie 17,5% balsu un 39 vietas, un tāpēc Somu partija ir lielākā šīgada vēlēšanu uzvarētāja.

Kā tai izdevās kopš novembŗa dubultot atbalstu un atgriezties 2015. gada līmenī? Bija gan iekšēji, gan ārēji apstākļi. Iekšēji bija tas, ka stingra nācionālisma polītika un Jusi Hallaaho [personība] pretēji partijas atkritēju un ārpuspartijas līberāļu tēlojumiem ir visai atbalstīta tautā. Vēlēšanās Hallaaho kļuva par vispopulārāko Somijas polītiķi ar 30,5 tūkstošiem personīgo balsu, salīdzinot ar 24,4 tūkstošiem tuvākam citas partijas sekotājam. Savukārt partiju pametušais līberālākais spārns vēlēšanās izgāzās ar 1,0% balsu un 0 vietām. Nozīmīgs ārējs apstāklis bija, ka decembrī atklājās: trešās pasaules imigrācija arī Somiju “bagātinājusi” ar līdz šim nebijušu vietējo meiteņu seksuālu izmantošanu un izvarošanu. Oulu vēlēšanu apgabalā Ziemeļsomijā, kur šiem noziegumiem pievērsta lielākā uzmanība, Somu partijas atbalsts, salīdzinot ar 2015. gadu, audzis visvairāk — par 4,2% līdz 20,4% (nākamais lielākais pieaugums kādā vēlēšanu apgabalā ir 1,6%).

Kas tālāk? Valdības veidošana. Citas partijas priekš vēlēšanām teicās ar Somu partiju kopā neiet. Taču sadrumstalotība tāda, ka pirmoreiz Somijas vēsturē neviena partija nav guvusi 20% balsu, pat 18% ne. Pirmā roka sociāldēmokratiem, un viņi var vai nu veidot trīs partiju koalīciju ar nupat vēl nikni pelto līdzšinējā premjera Centra partiju, vai vismaz četru partiju koalīciju bez Centra partijas. Vai arī, kaut mazāk ticams, līberālā Tautas apvienība un Centra partija var tomēr pārdomāt un izdomāt iztikt bez sociāldēmokratiem, un atkārtot 2015. gadu — valdību ar Somu partiju. Lai kas notiktu turpmāk, nācionālistiem Somijas parlamentā būs lielāka ietekme nekā līdz šim.

Advertisements
%d bloggers like this: