Latvijas gadu grieži


Kamēr vēl puslīdz gadumija, derētu pagūt atskatīties uz iepriekšējo gadu un ieskatīties jaunajā. Pašam vienkārši: ir bijis labi, un esmu pateicīgs par to. Guvu nebijušu pieredzi: eksperimentāli pārliecinājos, ka pietiek bērnu pieteikt visādās augstākā labuma skolās ārpus mikrorajona (Valža Zālīša skolu ieskaitot), lai viņu tur tiešām uzaicinātu. Vislielākais paldies par gadu, protams, sievai. Pateicību pelnījuši arī darba kolēģi un partijas [domu]biedri. Lai šogad ar tā.

dziesmusvetki.lv attēls.

Latvijai 2018. bija, protams, gadsimta svinību gads. Bet no plikas svinēšanas jēgas maz. Svinībām jābūt tādām, lai vairotu tautisku pašapziņu un iedvesmotu turpmākā ceļā latvup. Kopumā izdevās. Kulminācija gan nebija 18. novembris, bet dziesmusvētki. Tie bija tik stipri latviskuma svētki, ka daži līberāļi neizturēja un ķērās nozākāt.

Citkārt, iespējams, galvenais gada notikums būtu Saeimas vēlēšanas, bet ne šoreiz. Tomēr gana svarīgas. Divi galvenie iznākumi bija, ka krievu imperiālisma noriets turpinās, bet latviešu partijas ir sadrumstalotas kā nekad kopš 1995. gada.

Kas gaidāms 2019. gadā? Tādi pirmie jaunās Saeimas lēmumi kā nepiebiedroties ANO migrācijas deklarācijai vieš cerības, ka Saeimas vairākums var būt vērsts, lai Latvija būtu un paliktu latviešu valsts un sagaidītu arī divsimt gadu svinības. Šogad redzēs, vai cerības attaisnosies. Pirmoreiz ir tik tuvu Rīgas domes atlaišanai. Ja tas notiks, ārkārtas vēlēšanām ir visas iespējas kļūt par galveno polītisko notikumu. Jo vairāk tāpēc, ka Saeimas vēlēšanās fiksētais partiju spēka samēra momentuzņēmums nav nekas stabils un ir lemts pārmaiņām. Taču pārmaiņas nenotiek pašas no sevis. Kā priekš simt gadiem, kad daudzkārt asāk izšķīrās, kam piederēs Rīga un Latvija, teica Edvarts Virza:

Bet ja jūs uz vēstures brīnumu vien gaidīsat un nebūsat tai piepalīdzīgi, jūs savus līķus redzēsat no ienaidniekiem pakārtus pie katra laterna un pie katra verstes staba.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 3 Comments »
%d bloggers like this: