Klimata pārmaiņas kvartārā (jaunākajā ģeoloģiskajā periodā): “Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts” atgādina


Klimats mūžam mainījies, mainās un mainīsies — lai ko mēs, cilvēki, darītu vai nedarītu. Tiesa, atrodas samežģīti prāti, kas šo ābeces patiesību pasludina par klimata pārmaiņu noliegumu. Taču gadsimta sākumā (vai iepriekšējā nogalē?) ievēroju sakarību: jo cilvēks labāk pārzina ģeoloģisko pagātni, jo skeptiskāks viņš ir pret apgalvojumiem par nebijušu sasilšanu vai katastrofālām klimata pārmaiņām mūsdienās. Varbūt ar piebildi: ja vien no viedokļa nav atkarīgs viņa akadēmiskais vai materiālais stāvoklis. Pērn iznākusī monografija “Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts” (kas ir labākā Latvijas ģeografijas grāmata un, visticamāk, tāda paliks turpmākos 40 gadus) ir labs paraugs, kāpēc tas tā. Lūk, kas tur atgādināts par kvartāra (jaunākā ģeoloģiskā perioda) klimata pārmaiņām.

Lietuviešu kvartārpētnieces O. Kondratiene un V. Šeiriene uzskata, ka Holšteinas starpleduslaikmetā (Latvijā saukts par Pulvernieku starpleduslaikmetu; priekš 425…300 tk g. — R.E.) Lietuvā gaisa temperatūra bija par 2—4 °C augstāka, bet nokrišņu daudzums par 300 mm lielāks nekā mūsdienās. (170. lpp.)

Paleobotāniskie pētījumi un klimata rekonstrukcijas liecina, ka Ēmas starpleduslaikmetā (Latvijā saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu; priekš 130…117 tk g. — R.E.) klimats bijis siltāks nekā holocēnā (pēcleduslaikmets; pašreizējā kvartāra nodaļa — R.E.) un vidējās janvāra un jūlija temperatūras ir bijušas augstākas. Ēmas starpleduslaikmeta klimatiskā optimuma (apdomājiet, kāpēc to sauc par optimumu, proti, vislabāko klimatu — R.E.) laikā (128—122 tūkst. kal.g.p.m.) bija ievērojami plašāka liepu, vīksnu un ozolu mežu izplatība nekā holocēnā, turklāt ezera nogulumos atrastas eksotisku siltummīlošu ūdensaugu (Caulinia goretskyi, Aracites interglacialis, Brasenia borystenica u.c.) sēklas. Par to, ka klimats pirms 128—122 tūkst. gadu Ziemeļeiropā un arī DA-Baltijas valstu teritorijā bijis siltāks nekā holocēna klimatiskā optimuma (pirms 8000—5000 g.) laikā, ir pierādījumi arī no citām pētītajām vietām pasaulē. Piemēram, to apstiprina Grenlandes un Antarktikas ledus urbumu seržu pētījumu dati. (170.—171. lpp.)

Ēmas starpleduslaikmetu nomainīja Vislas (Latvijā saukts par Baltijas — R.E.) leduslaikmets (117—11,7 tūkst. kal.g.p.m.). ..vēlākos apledojuma posmos ledāja skartajā teritorijā bija raksturīga stadiālu un interstadiālu dabas apstākļu mija. Šo auksta un silta klimata posmu gada vidējā temperatūra atšķīrās pat par 10 °C. (171. lpp.)

Par holocenu ir ne tikai spilgti citāti, bet arī spilgts grafiks:

Ievērojiet temperātūras lēcienu, ar ko sākas pēcleduslaikmets. Vēl salīdziniet temperātūru holocena vidū ar mūsdienām. Par to vairāk:

Vidusholocēna siltais laikposms holocēna klimatiskais optimums (8,2—4,2 tūkst. kal.g.p.m.) bija siltākais un sausākais klimatiskais periods. (Treknināts tekstā. Vēlreiz: varat trīsreiz minēt, kāpēc to sauc par optimumu, tas ir, vislabāko — R.E.) .. Tā laikā klimats ir bijis labvēlīgs veģetācijas uzplaukumam — ar ilgstošu veģetācijas periodu un maigām ziemām. Pēc paleobotāniskajiem datiem aprēķināts, ka jūlija vidējā temperatūra bijusi aptuveni par 2,5—3,5 °C augstāka nekā mūsdienās. (173. lpp.)

Izmantojot paleobotānisko pētījumu rezultātus, ir aprēķināts, ka pirms 8000—6500 gadiem vidējās jūlija, janvāra un gada temperatūras pārsniedza mūsdienu temperatūras par 1,5—2,0 °C. (173. lpp.)

Atlantiskā perioda (klimatiskais optimums citā vārdā — R.E.) pirmo silto posmu nomainīja atlantiskā perioda vidusposms, kam raksturīga īslaicīga neliela temperatūras pazemināšanās. .. Jūlija vidējās temperatūras pārsniedza mūsdienu temperatūras par 1,0—1,5 °C, janvāra — par 0,5 °C, gada — par 0,5—1,0 °C, bet nokrišņu daudzums bija līdzīgs mūsdienu rādītājiem vai arī nedaudz mazāks. Ezeru nogulumu pētījumi ļauj secināt, ka šai laikā ūdens temperatūra palielinājās par 2—2,5 °C.. (173. lpp.)

Robežu starp holocēna vidējo posmu (holocēna klimatisko optimumu) un holocēna jaunāko posmu (vēlo holocēnu) iezīmē notikums-4200 — izteikts sausuma periods, kas iestājās 4,2 tūkst. kal.g.p.m. (173. lpp.)

Apdomājiet tik, bez cilvēka iespaida piepeši sākas izteikts sausums. Un tagad gandrīz vai par mūsdienām:

Subatlantiskā perioda (tagadējais klimatiskais periods — R.E.) beigu posmā vidējā gada temperatūra nokritās par 1—2 °C. Tā iespējamais cēlonis ir Saules aktivitātes pazemināšanās, sevišķi laika posmā no 1645. līdz 1715. gadam, kad notika lieli vulkānu izvirdumi un mainījās okeāna straumju raksturs. Analizējot paleoklimata rekonstrukcijas, ir secināts, ka laika posms aptuveni no 1400. līdz 1700. gadam ir bijis tā sauktais mazais leduslaikmets — otrs aukstākais periods holocēnā pēc notikuma-8200. Salīdzinājumā ar to mazais leduslaikmets bija ievērojami ilgāks un nestabilāks.

Mazajam leduslaikmetam raksturīga siltāku un aukstāku klimatisko apstākļu mija. Ļoti aukstus un slapjus gadus ir nomainījuši silti un sausi gadi. .. Putekšņu diagrammās izsekojams, ka strauji samazinās vai pat izzūd graudaugu putekšņi (t.sk. rudzu Secale un kaņepes Cannabis putekšņi), kā arī vērojama antropogēno indikatoru (nātres, balandas, sūrenes u.c.) putekšņu koncentrācijas samazināšanās. Mežu platības sarūk ne tikai klimata tiešā ietekmē, to var saistīt arī ar mežu izciršanu kokmateriālu ieguvei, kā arī ar koku izmantošanu kurināšanai aukstā un slapjā klimata dēļ. (173.—174. lpp.)

Tad kāds klimats labvēlīgāks cilvēkam: siltāks vai aukstāks?

Un nobeigumā par mūsdienām un to salīdzinājumu ar senatni. Tik gaŗš vienlaidus citāts, ka atļaujos nepārrakstīt, bet nofotografēt:

Paldies nodaļas autorei Laimdotai Kalniņai un izdevuma zinātniskajiem redaktoriem par atgādināšanu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: