Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: gadumija, komūnistu iebrukums un sociāldēmokratu nodevība


Mēneša vidū bija apgrūtināti vākt ziņas un rakstīt, tāpēc momentuzņēmumus, ko priekš simt gadiem rakstīja latviešu avīzes, turpinu tagad — ar 1918. gada 31. decembrī iznākušo latviešu avīžu apskatu.

Pēdējā gada dienā periodika.lv atrodamas “Baltijas Ziņas”, “Sociāldēmokrats”, “Jaunais Vārds”, “Dzimtenes Ziņas”, “Līdums”, “Kurzemes Vārds”, “Jaunākās Ziņas”, otrā frontes pusē “Krievijas Cīņa”. Galvenais, kas notiek, ir komūnistu iebrukums Latvijā, tuvākās dienās kritīs Rīga. Saistībā ar to ne viena vien avīze nākamā preses momentuzņēmumā vairs nebūs atrodama.

Tā kā ir gadumija, laikraksti iespiež ievadrakstus, kuŗos neatkarīgi no savas ideoloģijas atzīst, ka 1918. gads bijis ne kārtējais, bet laikmetu maiņas gads, un izsaka nākamgada vēlmes un prognozes. “Baltijas Ziņas” vēl miera un:

“Līdums” uzmundrina:

“Socīāldēmokratam” Latvija bijusi nebijusi, daiļā nākotne kas cits:

Jaunākās frontes ziņas ir, ka komūnisti ieņēmuši Siguldu un Rīgas sargi atkāpušies uz 1917. gada rudens — 1918. gada sākuma Inčukalna pozicijām, kas esot labi nocietinātas un kuŗas varēšot pavisam droši aizstāvēt. “BZ”:

Savukārt komūnisti (“KC”) ziņo ne tikai par Siguldas ieņemšanu pāris dienu agrāk, bet arī jau par Rīgu:

 

Turklāt Rīga ieņemta par spīti tam, ka to aizstāvējusi arī “baltgvardiskā boiskoutu organizācija, sastāvoša no vairāk simtiem apmācītiem pusaudžiem”. Un latviešu komūnistu vadonis Pēteris Stučka Valkā jau 23. decembrī izsludinājis Rīgas Bruņinieku pilī (tagad — Saeimas nams) 13. janvārī padomju kongresu.

Baumas un neskaidrības aumaļo arī par stāvokli citviet (“DZ”):

Arī par Rīgu un pagaidu valdību (“DZ”):

Tomēr nav dūmu bez uguns. Vācu pārstāvji jau devušies prom (“L”):

Un Rīgā, komūnistu samusināti, sadumpojušies pie kaŗaskolas (tagad — Skolēnu pils) izmitinātie latviešu brīvprātīgie. Lai tiktu galā ar dumpi, aplenkts rajons starp Aleksandra (tagad — Brīvības), Matīsa, Rumpmuižas (A. Deglava) ielu, iesaistīti vācu zemessargi un angļu kaŗakuģi (“SD”):

Pagaidu valdība 29. decembrī izlaidusi aizrādījumu:

Anglijas pārstāvis lika šodien ziņot: tās pilsētas daļas, kur izceltos nemieri, angļu kaŗa kuģi apšaudīs ar lielgabaliem.

Tāpat Jaungadu pavēlēts sagaidīt telpās:

“Līdumam”, kas no visām avīzēm latviešu tautiskiem centieniem vistuvākais, kauns par latviešu rīcību:

Turklāt “Līdums”, vispārīgās datu aizsardzības rēgulas nesavažots, iespiež kaujās par Latviju kritušo un ievainoto vārdus, un tur — gandrīz vācieši vien. Ko darīt? “Līdumam” ir atbilde — stingra rīcība, ieskaitot stingru raudzīšanos, kam dot ieročus:

Edvarts Virza citā rakstā papildina:

Tik sulīgi un trāpīgi, ka atkārtošu mūslaiku rakstībā:

Bet ja jūs uz vēstures brīnumu vien gaidīsat un nebūsat tai piepalīdzīgi, jūs savus līķus redzēsat no ienaidniekiem pakārtus pie katra laterna un pie katra verstes staba.

Stāvoklis gana grūts un trūcīgs, ka Apsardzības ministrija aicina pilsoņus ziedot apģērbu:

Tomēr brīdī, kad izšķiŗas, būt vai nebūt latviešu valstij, atrodas nodevēji, kas 28. decembrī pamet Latvijas priekšparlamentu Tautas padomi un aicina necīnīties pret komūnistiem. Kas? Protams, sociāldēmokrati. Kāpēc? Jo pagaidu valdība orientējas ne uz Vāciju, bet “sabiedroto imperiālistiem” (sociāldēmokrati izmanto to pašu apzīmējumu, ko komūnisti “Krievijas Cīņā”) un meklē palīgus citos antikomūnistos, vietējos vāciešus ieskaitot. Un kronis pāri visam — kaŗa stāvokļa pasludināšana (“SD”):

Kaut stāvoklis frontē visai draudīgs, brīvajā Latvijas daļā notiek valsts labiekārtošanas darbi. Pirmkārt, valsts latviskošana. Satiksmes ministrs 29. decembrī izdevis cirkulāru, ka uz Latvijas dzelzceļiem oficiāla satiksmes un rīcības valoda ir latviešu, un tā jāprot visiem kalpotājiem. Jelgavā būs latviešu vidusskola (“BZ”):

“Jaunākās Ziņās” enciklopaidists Jēkabs Dravnieks aicina uz nākamo soli — latviešu augstskolām — un atspēko iebildes, it kā latviešu valodā nevarētu iegūt kvalitātīvu augstāko izglītību:

Savādi, ka šī pati cīņa par latviešu valodu augstskolās izcīnāma arī šobrīd, pēc simt gadiem… Vācijas pilnvarnieks Latvijā Augusts Vinnigs gan nav apmierināts ar latviskošanu (“DZ”):

Liepājā pilnā sparā gatavojas pilsētas domes vēlēšanām, kas kļūs pirmās kārtīgās vēlēšanas neatkarīgā Latvijā (“KV”):

Rīgā toties sanāk pagaidu dome un spriež par pilsētas iestāžu un kalpotāju algām, gāzes, ūdens un elektrības tarifiem.

Sludinājumos pilns skolu lielizmēra aicinājumu mācīties tajās.

Izdota pirmā Latvijas pastmarka (“BZ”):

Slēgta Dreiliņu (Getliņpurva) stacija (“JZ”):

Ap Jelgavu atjauno pasta sakarus (“DZ”):

Otrpus frontei komūnisti iekārto dzīvi pa savam. Pilsoniskās avīzes ziņo par īpašumu atņemšanu un citādi domājošo arestiem, un jaušams, ka sarkanais terrors kļuvis prasmīgāks nekā iepriekšējā reizē 1917. gada nogalē. “Krievijas Cīņa” toties vēsta, ka Valkas strādnieku deputātu padome nolēmusi par naudas pamata vienību atzīt Krievijā lietojamo rubli un ka daļēji atjaunota dzelzceļa satiksme:

Visi gan nav mierā ar atnesto sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un progresu, un abās frontes pusēs apraksta kādu gadījumu Valkā (pa kreisi “BZ”, pa labi “KC”):

 

Par spīti komūnistu iebrukumam un ielu svinēšanas liegumam Rīgā tomēr visai plašas Jaungada sagaidīšanas iespējas, piemēram:

 

Kas ārzemēs? “Krievijas Cīņai” rubriku nesauc “ārzemju ziņas”, bet “starptautiskā revolūcija”, un tur iespiests, kā komūnisti iecerējuši ieņemt Igauniju:

Vēl “KC” ziņo, ka Melnkalnē gāzts karalis un likvidēta pati valsts:

Galvenais tomēr notikumi Vācijā. Tur komūnisti cenšas sagrābt varu, tomēr nemākulīgi, un neizdodas. Puskomūnisti (neatkarīgie sociāldēmokrati), protestējot pret to, ka valdošie sociāldēmokrati nepakļaujas komūnistiem, izstājas no valdības. Šo notikumu gaismā nobāl arī parlamenta vēlēšanas Anglijā, kur pārliecinoši uzvarējusi premjera Loida Džordža koalīcija. “Baltijas Ziņas” ar labpatiku vēsta par Krievijas komūnistu nedienām ceļā uz Vācijas padomju kongresu un par Krievijas naudas atklāšanos graujošai darbībai Vācijā:

 

Starp Krieviju un Vāciju ir Polija, un poļi meklē nodrošināties pret komūnisma briesmām (“BZ”):

“Jaunais Vārds” savā pēdējā numurā pagūst vēstīt, ka ukraiņu kaŗaspēks atstājis Odesu:

“Dzimtenes Ziņas” (un citi ar) ziņo par poļu un vācu sadursmēm, kas dažām avīzēm notiek Pozenē, citām Poznaņā:

Līdzīgi poļiem arī čechi izmanto Vācijas un Austrijas sakāvi, lai ieņemtu jaunas zemes (tai Jēgerndorfā, tagadējā Krnovā, pēc Austrijas 1910. gada tautskaites ziņām, >95% bija vācieši):

Vēl “Baltijas Ziņās” kluss prieks, ka komūnisti padzīti no Permas:

Nobeigumā izturīgāko lasītāju aptauja. Kad turpināt momentuzņēmumus — mēneša vidū (15. datumā) vai mēnešu mijā (1. datumā)?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: