Trampam kļūst grūtāka dzīve


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi īsu manu rakstu par amerikāņu starpvēlēšanu iznākumiem.

Trampam kļūst grūtāka dzīve

Otrdien, 6. novembrī Amerikas Savienotās Valstīs notika vēlēšanas. Nē, prezidentu nevēlēja. Bet visu ko citu gan: visu Pārstāvju palātu (parlamenta Kongresa apakšpalāta), trešdaļu Senāta (augšpalāta), 36 pavalsts gubernātorus no 50, lērums mazāku vēlēšanu un vietēju nobalsošanu.

Vispirms par fonu. Galvenais, kas jāzina: amerikāņi mēdz izmantot vēlēšanas, kas notiek prezidenta pilnvaru vidū (starpvēlēšanas), lai atbalstītu otru pusi. Lūk, jaunāko divu termiņu prezidentu piemēri:

Kā veicies prezidentam Trampam? 2016. gadā viņu ievēlēja ar 45,9% balsu, un viņa Republikāņu partijai bija 241 vieta Pārstāvju palātā (no 435) un 52 vieta Senātā (no 100). Pēc nule notikušām vēlēšanām republikāņiem būs aptuveni 206 vietas Pārstāvju palātā (tas ir kā 47…48 Saeimas deputāti) un 54 senātori. Nekas īpašs, salīdzinot ar citu prezidentu starpvēlēšanām.

Donalds Tramps sasveicinās ar Dēmokratu partijas Pārstāvju palātas frakcijas vadītāju Nensiju Pelosi savā amatā stāšanās ceremonijā (AP Skota Eplvaita foto). Tagad prezidents Tramps jau paguvis izteikties, ka Pelosi pelnījusi būt Pārstāvju palātas spīkere.

Svarīgi, ka zaudēts vairākums Pārstāvju palātā, un tas nozīmē, ka dižus labējus lēmumus un likumus pieņemt vairs nevarēs. Tiesa, arī līdz šim bija kā pa celmiem. Kad 2016. gadā republikāņu rokās tika gan prezidenta amats, gan abas Kongresa palātas, bija skaidrs, ka garantētais laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai ir divi gadi. Par spīti tam republikāņi tā arī nespēja atcelt Baraka Obamas Dēmokratu partijas ieviesto ciešāku veselības aprūpes sociālismošanu: nopietnākos Trampa un labējā partijas spārna ierosinājumus vienmēr izgāza daži Dēmokratu partijas līdzskrējēji, kam sociālisma, atkarības sabiedrības un citu cilvēku dzīves pavēlēšanas kārdinājums bija pārāks par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Šī, iespējams, ir lielākā republikāņu neizdarība pirmos divos prezidenta Trampa gados.

Un ko tālāk? Starpvēlēšanu iznākumi nekā nesaka par Trampa izredzēm 2020. gadā. Protams, Pārstāvju palātas zaudēšana dzīvi apgrūtinās, taču gaidāmā nemitīgā pretstāve uzturēs atbalstītājus mobilizētus. Salīdzinot nule izcīnīto stāvokli ar iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta Trampa pozicijas ceļā uz 2020. gadu šobrīd izskatās maķenīt stiprākas, nekā bija Trampam 2016. gadā vai Obamam 2012. gadā.

Advertisements

Viena atbilde to “Trampam kļūst grūtāka dzīve”

  1. Māris L Says:

    Nekādu statistiku nesaskatu. Obamam un Reiganam starpvēlēšanās mazāk, Bušam un Klintonam vairāk.
    Prezidenta vēlēšanās gandrīz visu nosaka kandidāta un pretinieka personības. Kamēr nav zināms, kas stāsies Trampam pretī pēc diviem gadiem, priecāties vai baidīties par Trampa uzvaru nav pamata.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: