Vašingtona Trampa ievēlēšanas laikā


Divi gadi ir pietiekami apaļš brīdis, lai atskatītos, kas īsti bija priekš diviem gadiem. Amerikā vēlēšanas bija. Par vēlēšanām uzrakstīju, tagad beidzot par zemi un pilsētu. Pirmais un otrais iespaids radās vēl lidmašīnā. Otro īsāk uzrakstīt, tāpēc sākšu ar to. Proti, Amerika tik tālu jūŗām šķirta no pārējās pasaules, tāpēc mazs brīnums, ka amerikāņi vispār interesējas par kaut ko tālāku nekā pašu zeme, Kanada un Meksika. Un esmu pateicīgs viņiem, ka interesējas.

Augstāks dzīves līmenis nekā Eiropā

Pirmais iespaids gan bija kas cits, un lidmašīnā tas guva signālu un apstiprinājumu. Signāls bija, ka, iekāpjot, iekārtojoties un lidojot 787. boeingā, nevarēja nepamanīt, ka tā ir lepnāka nekā lidmašīnas, kas pa Eiropu lido. Protams, varbūt vainīgs reisa gaŗums, tomēr radīja iespaidu, ka Amerika varētu būt turīgāka nekā Eiropa. Apstiprinājumu signāls guva priekš nolaišanās, skatoties pa logu: tik lielu (plašu) piepilsētu Eiropā neesmu redzējis. Un piepilsētas nozīmē — labi dzīvojam. Nākamo augstāka dzīves līmeņa pazīmi nekā Eiropā ievēroju ceļā no lidostas uz pilsētu: lielāki, lepnāki automobiļi. Kad izkāpu no autobusa, sapratu, ka arī klusāki. Tipisks piemērs varētu būt “Chevrolet Suburban”:

Kā vēlāk noskaidroju, rij divreiz vairāk nekā manējais, tak degviela ar divreiz lētāka. Pie labas dzīves ātri pierod, un arī es drīz pieradu pie amerikāņu pārticības.

Subtropi

Trešais iespaids: jau pa ceļam līdz pilsētai prieku viesa, ka Vašingtona ir siltās zemes. Novembŗa sākums, koki padzeltējuši, tak turas +20°. Klimats redzams gan citādā augājā, gan apbūvē — priekšpilsētās angļu rindu mājas pārgājušas koloniālā stilā:

Subtropi. Jauki.

No lidostas un uz to

Starptautiskos Vašingtonas reisus apkalpo Dalesa lidosta, kas no pilsētas aptuveni tikpat tālu, cik Jelgava no Rīgas. Lai varētu visu labāk apskatīt, braucu ar autobusu. Lidostā ir 5A buss, kas par 7,50$ ar pāris pieturām ved līdz pilsētas centram. Ceļš ved gar Pentagonu, un es biju pārsteigts, cik maz tam virszemes stāvu:

Pilsēta

Jau pirmais skats, kas paveŗas, izkāpjot no autobusa, sniedz diezgan trāpīgu priekšstatu par Vašingtonu:

Proti, valsts iestāžu biroji. Tā arī ir Vašingtonas būtība — īpaši valsts pārvaldes izmitināšanai celta pilsēta. 19. gadsimta sākumā tas saistījās ar rēgulāru plānojumu un neoklasicisma ēkām, tagad vienkārši iestāžu kluči. Ar sociālisma arķitektūras pieredzi nevar teikt, ka pagalam neglīti. Lai labāk iepazītu un izjustu, no autobusa pieturas līdz viesnīcai 2,5 km pagājos kājām. Kad nonācu Valsts gatvē (National Mall, galvenais centra zālienparks), guvu ceturto iespaidu — viegli nereālu izjūtu, ka savām acīm redzu to, kas gadu desmitiem bijis nesasniedzams tālrādes ekrānā:

Dzīvoju netālu no vietējās čainataunas:

Foiderālā izmeklēšanas biroja mītne:

Galvenais arķīvs:

Pie preses mūzeja izliktas lasīšanai jaunākās avīzes:

Galvenā pilsētas ēka ir kapitolijs, parlamenta Kongresa mītne. Tiešām iespaidīga:

 

Kapitolija galvenums izpaužas arī pilsētas dalījumā. Visa pilsēta, mērot no kapitolija, sadalīta četros kvadrantos pēc debesspusēm:

Katrā kvadrantā rietumu—austrumu virziena ielas nosauktas alfabētu burtu secībā un ziemeļu—dienvidu ielas kārtas skaitļu secībā. Piemēram, konferences telpas bija pie ZR kvadranta L ielas un 9. ielas krustojuma. Papildus tam ir šķērseniskas ielas, kas savieno ievērojamākās ēkas un krustojumus. Piemēram, Kapitoliju ar Balto namu savieno Pensilvanijas avēnija.

Valsts gatve savieno Kapitoliju ar vairākiem pieminekļiem. Pirmkārt, ar adatai līdzīgu pirmā prezidenta un Neatkarības cīņu armijas komandieŗa Džordža Vašingtona pieminekli:

Aiz tā ir 2. pasaules kaŗa memoriāls un amerikāņu pilsoņu kaŗa laika prezidenta Ābrama Linkolna memoriāls:

Baltajam namam, prezidenta rezidencei, ir apkārt žogs, gar ko spieto tūristi:

Žogam var un drīkst izbāzt cauri tālruni, lai nofotografētu Balto namu bez žoga:

Pie Baltā nama ir arī galvenā valsts egle, novembŗa sākumā vēl nesaposta Ziemassvētkiem:

Iedams pa ielu, pamanīju uz ēkas plīvojam kaut ko ļoti līdzīgu Latvijas karogam. Neticēju savām acīm, un pareizi vien bija — tas bija Vašingtonas karogs:

Baznīcas jaunākas un cītīgāk apmeklētas nekā Eiropā:

 

Aizgāju uz Djūponta laukumu, kur, biju dzirdējis, esot vienīgā pilsētas grāmatnīca. Atradu ij grāmatnīcu, ij grāmatu antīkvāriātu un vēl uzdūros hipsteŗu tirdziņam:

Iedzīvotāji

Jaunākā Vašingtonas dēmografiskā vēsture tāda, ka no 71% balto un 28% nēģeŗu 1940. gadā iedzīvotāju sastāvs nomainījās līdz 70…71% nēģeŗu un 26…27% balto (un 2…3% latīņamerikāņu) 1970.—1980. gadā. Tad, turpinoties migrācijai, saplūstot budžetniekiem un notiekot ģentrifikācijai, līdz 47% nēģeŗu, 37% balto un 11% latīņamerikāņu 2017. gadā. Ar to saistīts bija mans piektais Amerikas iespaids — ka dažādu rasu piederīgie var tiešām veidot vienu tautu gluži kā valsts moto “E pluribus unum” (no daudziem viens). Pirmais sastaptais tautas vienības un sociālās mobilitātes simbols bija nēģeŗu policisti (attēlā — rēgulē satiksmi krustojumā):

Jo Amerikā atšķirībā no Eiropas ir saistviela, kas veido tautu: kopīga vēsture (vismaz divi gadsimti), kopīga valoda (angļu) un kopīga ticība (kristietība un no tās cēlusies bezdievība). Un varēja arī manīt, ka tautas vienība lēnām irst: lērums jaunu iebraucēju, kam cita vēsture, izplatās citas valodas (spāņu) un citas ticības (islāms).

Savas gaitas izraudzījos, lai gūtu arī cilvēkģeografisku pieredzi. Lūk, pansionāts, gar to iet ārkārtīgi solīdi padzīvojuši nēģeŗu kungi un aiz viņiem padibenīga izskata nēģeŗu jaunieši:

Apmeklēju arī valmartu (pazīstamākie lētā gala lielveikali):

Staigāju pa veikalu, atģidos viegli savādā izjūtā, ka tajā esmu es un nēģeŗi, mani mazliet vēro, un es mazliet vēroju. Stāvot rindā pie kases, redzēju, ka nēģerietes piekrāvušas ratiņus ar kaudzi veselas nedēļas iztikas. Spriežot pēc auguma aprisēm, tā viņas dara katru dienu. Tiesa, manīju arī daudz veselības skrējēju. Dēmografiski gan visai citādu: jā, pārsvarā sievietes, tak vairums baltas vai austrumaziātes.

Nobeigums

Amerika ir tik liela, ka ar Vašingtonas un dažu tās piepilsētu apmeklēšanu nepietiek, lai to atklātu. Varbūt esmu no ziloņa maķenīt aptaustījis snuķi, kāju vai asti. Bet secināju, ka varētu tur dzīvot, ja kādas ļaunas varas dēļ būtu jādodas trimdā. Konkrēti, Vašingtonai tuvākais Rietumvirdžīnijas gals varētu būt pienācīga vieta.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: