Cik latviešu un cik krievu balso par “Saskaņu” — 2018. gada Saeimas vēlēšanu dati


Samērā plaši apspriesta un propagandā izmantota lieta ir, cik latviešu balso par “Saskaņu”. Patiesību visai viegli noskaidrot, jo šim polītiskam spēkam ir ārkārtīgi cieša korrelācija ar vēlētāju kultūretnisko piederību. Iepriekšējās, 2014. gada Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu un ~5/6 krievu, attiecīgi aptuveni 1/10 “Saskaņas” balsotāju bija latvieši. Kā bijis šoreiz? Balsu īpatsvara korrelācija ar vēlētāju mājas valodu “Saskaņai” ir visaugstākā no visiem kandidātu sarakstiem: -0,975 ar latviešu mājas valodu. Grafikā saistība izskatās tā:

Tagad plašāki skaidrojumi. Pirmkārt, pēc lasītāju atsauksmēm pārgāju no punktiem uz burbuļiem, kuŗu laukums atbilst derīgām balsīm attiecīgā pašvaldībā. Lielais pa vidu, protams, Rīga. Otrkārt, iemācījos darīt to, ko ekselis pats automātiski nedara: konstruēt ekselī svērtu līneāru regresiju. Viens paldies “Factum” aptauju uzņēmumam par norādi, otrs sev pašam pa plecu — ka atradu un izkodu vēl citā vietā. Treškārt, attēlā divas taisnes. Pelēkā punktētā ir ekseļa automātiskā nesvērtā regresija ar automātiski aprēķinātiem parametriem blakus. Melnā nepārtrauktā ir manis aprēķinātā svērtā, ko Rīga pavilkusi sev tuvāk uz augšu. Tai parametri ir -0,6591x+0,6873, un grafikā to ievilku ar roku (peli). Svērtā īstenību ataino labāk, jo Rīga un Baltinava tomēr dažādā svarā. Pēc grafika un vēlēšanu iznākumiem izsecināms, ka par “Saskaņu” balsojuši aptuveni 70% krievu balsotāju un 3% latviešu balsotāju. Attiecīgi no “Saskaņas” vēlētājiem latvieši šogad bijuši apmēram 1/9.

Tagad pārbaudām. 2011. gada tautskaitē 11 novados >99% vēlētāju bija latviešu mājas valoda. Ja par “Saskaņu” balsojuši 3% latviešu, tad šais novados “Saskaņai” būtu jābūt guvušai 3…4% balsu. Kā ir patiesībā? Lūk, tā:

Nr.p.k. Novads Latviešu mājas valoda “Saskaņa”
1. Lubānas novads 99,59% 2,8%
2. Jaunpils novads 99,55% 2,0%
3. Pārgaujas novads 99,40% 3,1%
4. Aizputes novads 99,39% 2,7%
5. Alsungas novads 99,26% 2,0%
6. Dundagas novads 99,26% 2,5%
7. Rojas novads 99,23% 2,2%
8. Vecpiebalgas novads 99,22% 3,3%
9. Durbes novads 99,10% 3,2%
10. Skrundas novads 99,03% 2,2%
11. Smiltenes novads 99,01% 2,4%

Pārbaudām arī atpakaļ. Tā kā no balsotājiem latvieši izskatās bijuši 76% un krievi 24%, 76%*3%+70%*24%=2,3%+16,8%=19,1%. Mazliet mazāk, tomēr ne pārāk tālu no 20,4%, kas ir “Saskaņas” balsu īpatsvars, neskaitot ārzemes (jo ārzemēs nerīko Latvijas tautskaites, attiecīgi nav ziņu par vēlētāju valodu ārzemēs). Derēs.

Visbeidzot, līdz ar pāreju uz pašvaldību svara izmantošanu esmu pārrēķinājis vēlētāju aktīvitātes saistību ar mājas valodu un daru zināmu, ka iepriekš aplēstie latviešu un krievu aktivitātes vērtējumi ir precīzējami. Bet par to citā rakstā.

Advertisements

3 Atbildes to “Cik latviešu un cik krievu balso par “Saskaņu” — 2018. gada Saeimas vēlēšanu dati”

  1. Jevgenijs Says:

    Ritvar, vai ir ņemts vērā, ka daļa no krieviem ir nepilsoņi, un ka nepilsoņu daļa atšķiras starp balsstiesigiem un bērniem?

    • Ritvars Says:

      Paldies par jautājumu. Jā, ir: izmantoti dati par VĒLĒTĀJU mājas valodu.

      • Jevgenijs Says:

        Paldies


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: