Vai tiešām “viens vēlētājs, viena balss” — cik vienlīdzīgas bija 2018. gada Saeimas vēlēšanas?


Gada sākumā bija gods būt klāt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kur apsprieda iespējamus vēlēšanu kārtības uzlabojumus. Izmantoju izdevību, lai pievērstu uzmanību Saeimas vēlēšanu nevienlīdzībai. Proti, nekārtīgas iedzīvotāju uzskaites dēļ iedzīvotāju reģistra dati (ko izmanto arī Saeimas vietu sadalē vēlēšanu apgabaliem!) neatbilst patiesam iedzīvotāju izvietojumam. Iznākumā 2014. gada Saeimas vēlēšanās balss svara atšķirības vēlēšanu apgabalos sasniedza 38% — tas nozīmē, ka vēlētājs vienā apgabalā nodeva vienu balsi, bet citā faktiski 1,4 balsis. Minēju risinājumu (par to vēlāk) un bažījos, ka, nemainot vēlēšanu likumu, nevienlīdzība šogad var kļūt vēl lielāka. Vēlēšanu likums tomēr netika mainīts; netika pat iesniegti priekšlikumi grozīt likumu, lai lietu labotu. Neoficiāli dzirdēju runas (nezinu, cik patiesas), ka iemesls bijis — lai Rīgai nekļūtu vairāk vietu.

Nu vēlēšanas pagājušas, un var pārbaudīt, cik bažas bijušas pamatotas. Skaitļi ir tādi:

Apgabals Vietas Derīgu balsu Balsis par vietu
Rīga 35 292 228 8349
Vidzeme 25 237 675 9507
Zemgale 14 116 085 8292
Latgale 14 89 277 6377
Kursa 12 103 735 8645
KOPĀ 100 839 000 8390

Lielākā un mazākā balss svara atšķirība bijusi 9507/6377=1,491 reize jeb 49,1%. Noapaļojot — 1,5 reizes. Balss vienā apgabalā pusotru reizi mazāk vērta, nekā citur. Trīs vēlētāji Vidzemē vērti tikpat, cik divi Latgalē. Lūk, kā tas izskatās, salīdzinot ar iepriekšējām (arī Latvijas laika) vēlēšanām:

Padomāsim! 1919.—1920. gadā, lemjot par Satversmes sapulces vēlēšanām, mūsu valsts dibinātājiem nebija skaidru ziņu par vēlētāju izvietojumu vēlēšanu apgabalos. Tāpēc viņi bija spiesti izmantot 1897. gada Krievijas tautskaites datus. Tie bija 23 gadus veci, un pasaule bija mainījusies līdz nepazīšanai: vispirms strauja un nevienmērīga attīstība (piemēram, Rīgas iedzīvotāju skaits līdz 1913. gadam izauga no 280 tk līdz 520 tk), tad kaŗš, mobilizācija, fabriku un to strādnieku izvešana, bēgļu kustība, lielinieku režīms, Bermonts, brīvības cīņas, daudzi pierobežas apvidi joprojām igauņu, leišu vai poļu okupēti. Un tomēr tādi aizvēsturiski dati bija precīzāki nekā mūsdienās svaigas iedzīvotāju reģistra ziņas!

Ko darīt? Pirmkārt, var Latviju darīt par vienu vienotu vēlēšanu apgabalu, kuŗā ievēlē 100 deputātu. Tas dotu papildus ērtību vēlētājiem: iespēju izvēlēties starp visiem valstī pieteiktiem kandidātiem. Tāpat atkristu vēlētāju braukšana uz citu apgabalu balsot par vēlamo kandidātu. Pusotru miljonu vēlētāju liels vēlēšanu apgabals nav nekas ārkārtējs. Izraēlā ar sešiem miljoniem un Nīderlandē ar trīspadsmit arī ir tikai viens vēlēšanu apgabals. Tiesa, paliekot tagadējai balsošanas kārtībai, būtu lielāka ķēpa — lielākas vēlēšanu zīmes, vajadzētu vairāk laika plusu un svītrojumu vilkšanai, ilgāka balsu skaitīšana. Tak vēlēšanu komisiju ērtības ir trešā vietā pēc, pirmkārt, vēlētāju un, otrkārt, partiju un kandidātu.

Otrkārt, ir vienkāršs un elegants risinājums, kas ar niecīgiem vēlēšanu kārtības grozījumiem vienā rāvienā izskauž visus nevienlīdzību radošus apstākļus, izņemot neizbēgamo apaļošanu. Proti, dalīt mandātus apgabaliem pēc vēlēšanām — proporcionāli nobalsojušo skaitam. Šādi princips “viens vēlētājs — viena balss” tiktu ievērots visciešāk, un to apliecina visu līdzšinējo parlamenta vēlēšanu iznākumi. Tad šogad Vidzemē būtu par trīs vietām vairāk, Latgalē par trīs mazāk, un lielākā un mazākā balss svara atšķirība starp apgabaliem būtu tikai 6,5%:

Treškārt, nevar zināt, kad, kā un vai Saeima risinās vēlēšanu nevienlīdzības kroplību. Taču iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Saeimas vēlēšanu likuma 8. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 6. pantam var neatkarīgi no tā.

Advertisements

2 Atbildes to “Vai tiešām “viens vēlētājs, viena balss” — cik vienlīdzīgas bija 2018. gada Saeimas vēlēšanas?”

  1. Ko nu? Says:

    Kas tad nu lēcies, kālab pazuduši ō un ŗ burti? Arīdzan ch Jūsu rakstu (ne)darbos nav sen redzēts? Vai jau pārgāja vēlme tēlot “kārkluvācieti”?

  2. Jānis Says:

    Vai varētu publicēt aprēķinus, kāds būtu vietu sadalījums Saeimā, ja tiktu ieviests viens vai otrs no par esošo vēlēšanu sistēmas modeli taisnīgākajiem modeļiem.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: