Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi manu rakstu par latviešu dēmografijas mača rezultātu pērn. Pārspiežu te.

Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā

Centrālā statistikas pārvalde nesen publicējusi 2017. gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. Tāpēc var pievērsties jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā — un vai vispār. Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2017. gada skaitļi (nezināmai tautībai piederīgie ieskaitīti sveštautiešos):

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 12,8 13,2 2,5 7,8 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 7,2 17,3 9,3 11,3
Starpība 5,6 4,1 -6,8 3,5
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -0,4 -5,3
Pārējie -10,1 -2
Starpība 9,7 -3,3
KOPĀ
Latvieši -5,7
Pārējie -12,1
Starpība 6,4

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn latviešu dēmografisko procesu intensitāte mainījusies maz: nedaudz samazinājusies izbraukšana un nedaudz pasliktinājušies dabiskās kustības rādītāji. Oficiālais latviešu dabiskās kustības saldo no maziem plusiem pārgājis mazos mīnusos, taču, ievērojot, cik latviešu jaundzimuša bērna tautību nenorāda, var droši pieņemt, ka arī 2017. gadā latviešu dzimstība bijusi mazliet lielāka par mirstību. Līdzīgi mainījušies arī sveštautiešu dabiskās kustības rādītāji, taču nevis nulles, bet daudz zemāka saldo līmenī.

Toties sveštautiešu migrācija 2017. gadā kļuvusi jūtami nelabvēlīgāka latviešiem. Izbraukšana mazinājusies straujāk nekā latviešu, un — jo svarīgāk — būtiski augusi sveštautiešu imigrācija: no 5,3 tūkstošiem 2016. gadā līdz 6,9 tūkstošiem pērn. Turklāt lielākais ieguldījums lēcienā ir tam, ka dubultojusies līdz šim Latvijā maz redzētu migrantu plūsma. Publiskajā Centrālās statistikas pārvaldes datubazē “citu” (ne latviešu, ne krievu, ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne poļu, ne leišu, ne čigānu, ne žīdu, ne vācu) iebraucēju skaits dubultojies no 941 līdz 1847 un 2017. gadā sasniedzis 1/5 sveštautiešu imigrācijas, atpaliekot vien no krieviem.

Ir gan dzirdamas naivas vai tīši maldinošas balsis, kas cildina augstāku sveštautiešu imigrāciju, jo tā, edz, palīdzot samazināt iedzīvotāju skaita rukšanu. Nē, svarīgi ir, KAS dzīvos Latvijā, nevis cik. Tāpēc 2017. gadā migrācija kaitējusi latviešiem kā nekad kopš atmodas, un latviešu pārsvars dēmografijas mačā pērn bijis mazāks nekā 2016. gadā:

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši — otras Latvijas pasaulē nav;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” līberāļu etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Rietumeiropā, ja kāds tāpat nebija sapratis).
Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2017. gadā”

  1. Osis Says:

    Lieldienu dievkalpojumā (Katoļu baznīcā, esmu katolis) ievēroju krieviski runājošu dievlūdzēju grupu. Pus pie sevis, pus skaļi noteicu – nezināju, ka mūsu pilsētā ir krievi – katoļi. Uz šo manu repliku priesteris (kurš mans draugs) atbildēja – tie nav krievi, tie ir cilvēki, kuri uzskata sevi par poļiem. 🙂

  2. Latvijas blogāres apskats #132 (25.06.-01.07.). – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] Ritvars uzrakstīja rakstu par latviešu demogrāfiju- kā tā izskatās ciparos. […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: