Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: Latvija atkopjas, komūnisti zaudējuši Ukrainu un cīnās pret viltusziņām


Aizņemtības dēļ nesagatavoju īstā dienā, 15. maijā, labojos tagad: ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem — šoreiz maija vidū. Ar vieglu pārsteigumu atklāju, ka 1918. gada 15. maijā iznācis padaudz avīžu. Vācu ieņemtā Latvijā līdzās ierastajam Zemnieku savienības “Līdumam” un provāciskajai “Rīgas Latviešu Avīzei” klāt nākušas “Baltijas Ziņas” un “Baltijas Illustrētais Laikraksts” — un Latgalē iznāk “Jaunō Drywa”. Savukārt komūnistu pārņemtajā Krievijā blakus oficiālajai “Cīņai” turas “Dienas Lapa”.

“Baltijas Illustrētais Laikraksts” patiesībā ir vācu propagandas žurnāls. To aizpilda fotoattēli par vācu armijas uzvarām un Vācbaltijas (Igaunijas un Latvijas bez Latgales) skati. Katram attēlam paraksts trīs valodās, turklāt vāciski lielākiem burtiem nekā igauniski un latviski. Kādā lappusē ievietota Rietumu frontes karte, kur vācieši pēdējiem spēkiem gan laužas uz priekšu pie Ipras, tak sabiedroto fronti izšķirīgi pārraut nespēj:

“Baltijas Ziņas” toties ir vācu ziņu lapa latviešiem. Ievietoti frontes ziņojumi, vācu argumentācija pret igauņu neatkarības centieniem, ziņa, ka 29.—30. aprīlī Rēzeknē notikusi Latgales zemstu un sabiedrisko darbinieku sapulce, kas izteikusies par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju. Vācieši beidzot atjaunojuši pasažieŗu vilcienu satiksmi. Lūk, braukšanas ilgums:

  • Torņakalns—Bolderāja 35′;
  • Rīga—Priedaine 1 h, tad ar plostu pār Lielupi, jo tilts kaŗā sagrauts, tad no Bilderliņiem (izmantoju avīzēs minēto nosaukumu) uz Tukumu 3 h;

  • Rīga—Ikšķile 1,5 h, tālāk ne, jo tālāk dzelzceļš kaŗā sagrauts;
  • Rīga—Eriķi—Valka—Tērbata—Tapsa—Rēvele dienu un nakti;

  • Valka—Vecgulbene 7h;
  • Vecgulbene—Stukmaņi 7 h;
  • Pitalova—Vecgulbene—Eriķi 13 h;
  • Valmiera—Ainaži 4,5 h;
  • Valmiera—Smiltene 1,5 h.

Ar mūsdienu aci it kā trakoti lēni, tomēr nopietns uzlabojums, salīdzinot ar zirgu ratiem. Tā kā noslēgts Vācijas—Krievijas miers, uzņēmīgs cilvēks var piedāvāt savus pakalpojumus:

Lai ar Latvija pamazām atkopjas no kaŗa un komūnistu varas pirmiem baigiem mēnešiem, dzīve joprojām visai nabadzīga:

Rīgā noplēsts interimteātris (interim- — pagaidu), apaļa pagaidu koka būve tagadējos kortos aiz Nācionālā teātŗa, kur darbojās Rīgas Latviešu teātris pēc vecās Māmuļas nodegšanas 1908. gadā. Cik saprotu, noplēsts ne nabadzības dēļ, lai izkurinātu malkā, bet labāku telpu izredzēs:

Starptautiski divi galvenie uzmanības punkti ir Rietumu fronte un bijusī Krievijas imperija. Stāvokli Rietumu fronē pieminēju jau sākumā, bet Austrumos svarīgākais ir apvērsums Ukrainā un komūnistu padzīšana no tās:

Valkas “Līdums” uzskatāmi rāda, ka vācu okupācijā vairāk brīvības nekā komūnistu varā, un kritizē vācu imperiālismu no latviešu un igauņu pašnoteikšanās viedokļa. Dzīves atjaunošanās redzama ziņās par iecerētu Rīgas Politechnikas atjaunošanu, latviešu pagaidu Nācionālā teātŗa organizēšanu un bēgļu atgriešanos. Tāpat atdzimšanas un atjaunošanās vēsti sludināt uzņēmies Kārlis Ulmanis:

“Rīgas Latviešu Avīze” pretēji “Līdumam” mudina turēties pie Vācijas:

Tāpat “RLA” diezgan plaši ziņo par Vācijas iekšpolītiku, kur nule Prūsijā noraidītas vienlīdzīgas vēlēšanas, nemaz nejaušot, cik pavisam citāda dzīve būs jau pēc pusgada:

“Jaunō Drywa” Rēzeknē svin “Drywas” desmit gadus, piemin Antonu Skrindu, kuŗš pēc Brestas miera atgriezies mājās no austriešu gūsta, taču miris no ceļā iegūtas rozes infekcijas, un brīdina par nodomiem daļu Latgales pievienot Pleskavai:

“Cīņa” Maskavā ir negaidīti sakāvnieciska, gaužas par Ukrainas zaudēšanu un nav gluži apmierināta ar b. Ļeņina taktiku:

Savukārt atlikušā komūnistu varas apgabalā izvērsta nesaudzīga progresīvo spēku cīņa pret ekstrēmistu un populistu viltusziņu izplatīšanu un masu muļķošanu:

Pēteŗpilī turpina iznākt nekomūnistiskā “Dienas Lapa”. Arī tā ziņo par minēto cīņu:

Tāpat “Dienas Lapa” vēsta par Lietuvas neatkarības nostiprināšanos:

Un somi, izrāvušies brīvībā no imperijas, dara to, ko kārtīgas valstis mēdz darīt — atbrīvojas arī no bijušās imperijas pilsoņiem un armijas:

Bet Teikā? Biju pārsteigts, kādi daudzdzīvokļu nami ir Teikā:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: