Maikla Kraitona “Pūķa zobi”


Ko jūs domātu, ja kādam rakstniekam iznāktu romāns pēc nāves? Un, ja deviņi gadi pēc nāves? Un, ja trešais pēcnāves romāns? Maiklam Kraitonam noticis tieši tā. Tā kā esmu iecienījis viņa grāmatas, izlēmu pirkt, ja būtu par saprātīgu cenu, teiksim, zem desmit eirām, kaut, protams, māca vieglas šaubas, cik lielā mērā tas tiešām ir Kraitona darbs.

Gadījās Briselē mazliet brīva laika, aizšāvos īsam riksim pa grāmatnīcām. Apmeklēju arī “Standartu”, kas izskatās pēc galvenās nīderlandiešu grāmatnīcas Briselē; visu cieņu par vēsturiskās Briseles pamattautas apgaismības nešanu franču un trešās pasaules kolonizācijas apstākļos. Angļu grāmatu stūrītī negaidīti ieraudzīju “Pūķa zobus”. Apskatījos cenu: 9,95€. Ha, pieci eirocenti lētāk par iedomāto robežu. Nopirku. Lidojumā atpakaļ pusi izlasīju. Nākamā vakarā otru pusi. Nu varu dalīties iespaidos.

Grāmatas būtību var izteikt pavisam vienkārši: tā ir par Amerikas Mežonīgajiem Rietumiem. Piedzīvojumi bez dziļākas morāles, taču ar visu, kā klājas: mežonīga daba, mežonīgi indiāņi, mežonīgi bandīti, mežonīgi zeltrači. Un kā parasti Kraitonam noslēgumā desmitiem vēŗu, kas izmantotas grāmatas tapšanā.

Lasīdams viegli apsvēru, vai tiks paskaidrots, kā deviņi gadi pēc nāves var iznākt trešais pēcnāves romāns. Sagaidīju: beigās ir piektās Kraitona sievas Šerijas pēcvārds, ka Maikls nepārtraukti gatavojis ne tikai nākamo projektu, bet vairākus projektus un ka “Pūķa zobi” sākti 1974. gadā. Ticu. Un lieku plauktā pie citiem Kraitona darbiem.

Advertisements
%d bloggers like this: