Pavasaris


Pirmdien bērnudārza vacapa grupā audzinātāja pārsteidza ar ziņu, kas bija pārāk skaista, lai noticētu:

..papētot laika ziņas, izskatās, ka šī ir pēdējā ziemīgā nedēļa..

Ceturtdienas rītā sola -10°, un es turu īkšķus, kaut tā tiešām būtu pēdējā tik ziemīgā diena šosezon. LVĢMC laika ziņas izskatās cerīgi:

Gan iet augšup, gan parādījies pavasaŗa zāģis — dienas un nakts temperātūras svārstības. Meteņi ar pagājuši, un kļuvis jūtami gaišāks nekā gada sākumā. Kā klaigāja V. Pūks: “Ziema, ziema, ej nu mājās!” Labākai noskaņai V. Purvīša “Agrs pavasaris”:

Advertisements

Aleksandras Riplijas “Skārleta”


Mārgaretas Mičelas “Vējiem līdzi” mūsmājās parādījās vispirms atmodas laikā pašdarinātas kopijas veidā un tad 90. gadu sākumā, kad izdeva kārtīgas grāmatas veidā. Lasīja māsa, lasīja mamma, es nelasīju. Es izlasīju gadsimta beigās, bija cienīga, bija vērts. Filmu tā arī neesmu skatījies.

Pērn gadījās iespēja par lētu naudu iegūt 1991. gadā sarakstīto turpinājumu “Skārleta”. Iespēju izmantoju, gan bez lielas dedzības. Lasīšanas rindā “Skārleta” nebūt nebija priekšgalā, tomēr rinda arvien vairāk tai tuvojās. Bija jāizlemj, vai pirms “Skārletas” pārlasīt “Vējiem līdzi”, lai atsvaidzinātu. Galu galā gandrīz vienīgais, ko atcerējos, bija, ka darbība notika amerikāņu pilsoņu kaŗa laikā, ka galvenā varone ir Skārleta un viņai ir sarežģītas attiecības ar mūža mīlestību Retu Batleru. Pēc īsām pārdomām izlēmu nepārlasīt un ķēros pie “Skārletas”. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Romānu var izteikt vienā četru vārdu teikumā: Skārleta cenšas atgūt Retu.

Ar to arī 140 vārdu atsauksme varētu būt galā, tomēr turpināšu. Grāmatas dalījums divos sējumos atbilst Reta atgūšanas centienu vietai: pirmā sējumā Amerikā, otrā — Īrijā. Tur arī patīkamākais pārsteigums “Skārletā”: mazas tautas nācionālisms, attēlojot īru un angļu konfliktu. Tāpat tīkami, ka arī citādi grāmata nav polītkorekta — piemēram, amerikāņu ziemeļnieku un dienvidnieku vai rasu attiecību tēlojumā. Otrā svaru kausā trafareti raksturi (piemēram, izkaltis franču aristokratisms Skārletas mātes ciltī pret dzīvu un sirsnīgu īru vienkāršību tēva ciltī), vairākkārt dievs no mašīnas, visādu piedzīvojumu un pārdzīvojumu sviešana Skārletas ceļā un pašas varones mētāšanās, kā arī cenšanās lasītāju iespaidot ar pārmērībām: svaidīšanās ar pusmiljonu dolāru Amerikā (desmit miljonu mūsdienu cenās); kļūšana par O’Hāru ciltsmāti Īrijā; žilbinoši panākumi Anglijas galmā.

Kopumā esmu viegli vīlies un nemaz necentos pārliecināt citādi, kad sieva pateica, ka otra sējuma lasīšanai laika netērēs.

140 vārdu: kāds būs jaunās Saeimas mandātu sadalījums vēlēšanu apgabalos


Saeimas vēlēšanu likuma 8. pants noteic:

Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas..

Vēlēšanas notiks 6. oktobrī, tātad četri mēneši iepriekš ir jūnija sākums, un līdz tam vēl jānodzīvo. Taču publicētas pavisam svaigas ziņas par vēlētāju skaitu. Tās izmantojot, var ekstrapolēt un prognozēt, kāds būs nākamās Saeimas mandātu sadalījums vēlēšanu apgabalos, ja līdzšinējās tendences turpināsies vēl četrus mēnešus. (Un man šķiet, ka turpināsies gan.)

Lai prognozētu, izmantošu jaunākos un priekšpēdējos datus, kas bijuši tieši priekš gada, 2017. gada februāŗa sākumā. Apvienojot visu vienā tabulā, iznākums ir tāds:

Vēlēšanu apgabals Balsstiesīgi 2017. g. februāŗa sākumā Balsstiesīgi 2018. g. februāŗa sākumā Iespējamais balsstiesīgo skaits 2018. g. jūnija sākumā % Iespējamais mandātu skaits Mandāti 2014. g.
Rīga 543272 544735 545224 35,331% 35 32
Vidzeme 395185 391605 390419 25,299% 25 26
Zemgale 218039 214279 213040 13,805% 14 14
Latgale 215533 209799 207922 13,473% 14 15
Kurzeme 191974 187920 186588 12,091% 12 13
KOPĀ 1564003 1548338 1543193 100% 100 100

Iespējamais balsstiesīgo skaits aprēķināts, izdalot 2018. gada februāŗa skaitļus ar pērniem, izvelkot no dalījuma kubsakni (jo četri mēneši līdz jūnijam ir trīsreiz mazāk nekā gada starpība zināmiem datiem) un ar iegūto sakni reizinot 2018. gada februāŗa datus.

Diemžēl izskatās, ka vēlēšanas varētu būt vēl nevienlīdzīgākas nekā 2014. gadā un Saeima nav vēlējusies šo problēmu risināt. Bet tā jau cita opera.

%d bloggers like this: