Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2017. gadā


Pa gadskārtu atkal pienācis brīdis, kad Valsts kase publicējusi gada pēdējos pašvaldību finanču pārskatus, un varu pievērsties, kā kur Latvijā klājies 2017. gadā. Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas (plānošanas) reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni noteikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2017. gada decembŗa pārskatus par pamatbudžeta izpildi), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet pieminams, ka otrā ir Jūŗmala, toties Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā arī četri novadi, no kuŗiem trim gadījies fotofinišs (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 480 526;
  2. Jūŗmala — 41 679;
  3. Daugavpils — 31 528;
  4. Liepāja — 30 753;
  5. Jelgava — 30 007;
  6. Ventspils — 23 445;
  7. Māŗupes novads — 17 902 (divas vietas augstāk, salīdzinot ar 2016. gadu);
  8. Ķekavas novads — 17 824 (vietu zemāk, salīdzinot ar 2016. gadu);
  9. Ogres novads — 17 768 (vietu zemāk, salīdzinot ar 2016. gadu);
  10. Salaspils novads — 13 363.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka, minot arī ranga maiņu, salīdzinot ar 2016. gadu:

Pašvaldība Ls/iedz. Vieta Maiņa
Gaŗkalnes novads 969,83 1 0
Māŗupes novads 966,58 2 1
Jūŗmala 857,49 3 -1
Babītes novads 849,40 4 0
Ķekavas novads 787,33 5 1
Ādažu novads 763,04 6 1
Ikšķiles novads 749,67 7 1
Rīga 749,16 8 1
Saulkrastu novads 739,19 9 2
Stopiņu novads 733,19 10 0
Carnikavas novads 677,86 11 -6
Ventspils 663,01 12 0
Sējas novads 614,01 13 2
Siguldas novads 606,12 14 -1
Salaspils novads 599,48 15 -1
Ozolnieku novads 578,06 16 2
Baldones novads 574,21 17 2
Valmiera 569,75 18 -2
Olaines novads 568,86 19 -2
Ķeguma novads 535,44 20 2
Inčukalna novads 533,41 21 0
Ogres novads 531,20 22 3
Jelgava 528,82 23 -3
Pāvilostas novads 528,38 24 40
Engures novads 527,64 25 2
Ropažu novads 527,57 26 -2
Cēsu novads 526,70 27 -4
Aizkraukles novads 525,98 28 -2
Iecavas novads 521,76 29 0
Dobeles novads 519,45 30 -2
Krimuldas novads 519,07 31 3
Mālpils novads 513,56 32 3
Jaunpils novads 513,40 33 11
Lielvārdes novads 508,25 34 -2
Nīcas novads 490,84 35 -5
Amatas novads 483,21 36 9
Ventspils novads 478,21 37 -4
Bauskas novads 477,27 38 -1
Tērvetes novads 474,86 39 1
Jelgavas novads 470,32 40 2
Grobiņas novads 468,08 41 6
Beverīnas novads 464,65 42 -6
Naukšēnu novads 463,87 43 -5
Salacgrīvas novads 463,24 44 -1
Pārgaujas novads 462,84 45 7
Rundāles novads 462,18 46 10
Mērsraga novads 461,50 47 -16
Tukuma novads 458,38 48 -9
Smiltenes novads 454,12 49 -1
Skrīveŗu novads 451,95 50 -9
Saldus novads 449,59 51 -2
Priekuļu novads 445,38 52 -6
Liepāja 442,85 53 -2
Brocēnu novads 441,52 54 3
Kokneses novads 438,61 55 -2
Kocēnu novads 434,87 56 9
Vecumnieku novads 434,70 57 3
Auces novads 432,97 58 1
Rojas novads 427,42 59 -5
Limbažu novads 427,03 60 -2
Durbes novads 424,47 61 2
Talsu novads 423,36 62 0
Dundagas novads 422,58 63 4
Rucavas novads 421,27 64 -3
Līgatnes novads 415,22 65 6
Jaunjelgavas novads 414,74 66 4
Alsungas novads 413,51 67 -12
Lubānas novads 408,89 68 -2
Ērgļu novads 407,55 69 26
Valkas novads 407,10 70 -2
Jēkabpils 402,93 71 -21
Rēzekne 401,34 72 -3
Gulbenes novads 398,25 73 0
Strenču novads 397,21 74 9
Salas novads 395,58 75 1
Madonas novads 394,86 76 -4
Pļaviņu novads 392,71 77 -3
Vecpiebalgas novads 390,89 78 2
Preiļu novads 390,51 79 2
Kandavas novads 390,46 80 5
Aknīstes novads 390,33 81 1
Burtnieku novads 389,94 82 -7
Aizputes novads 381,35 83 -6
Cesvaines novads 379,08 84 -6
Neretas novads 378,12 85 1
Raunas novads 375,50 86 4
Jaunpiebalgas novads 375,33 87 -3
Alūksnes novads 375,24 88 -1
Viesītes novads 372,75 89 0
Daugavpils 372,71 90 -11
Priekules novads 366,14 91 0
Kuldīgas novads 364,57 92 1
Vaiņodes novads 363,77 93 -1
Rūjienas novads 356,56 94 0
Skrundas novads 353,62 95 -7
Mazsalacas novads 352,93 96 2
Jēkabpils novads 351,32 97 3
Krustpils novads 349,67 98 -2
Alojas novads 349,51 99 3
Apes novads 349,04 100 -3
Balvu novads 337,68 101 0
Līvānu novads 328,02 102 1
Ilūkstes novads 327,36 103 1
Baltinavas novads 326,72 104 -5
Varakļānu novads 310,91 105 1
Daugavpils novads 310,42 106 1
Ludzas novads 308,14 107 -2
Viļakas novads 299,29 108 1
Ciblas novads 295,26 109 2
Kārsavas novads 295,06 110 0
Krāslavas novads 294,72 111 -3
Rēzeknes novads 289,49 112 0
Rugāju novads 286,44 113 4
Dagdas novads 284,82 114 0
Viļēnu novads 279,02 115 -2
Riebiņu novads 272,18 116 0
Vārkavas novads 260,08 117 2
Eglonas novads 259,56 118 0
Zilupes novads 247,63 119 -4

Sakiet vēl, ka no ŗ burta nav nekāda labuma! Ja nopietnāk, es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Tomēr vislepnāk dzīvo nevis pašā Rīgā, bet Pierīgas gredzenā ap to. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Interesanti, ka Liepāja zemāk par Nīcas un Grobiņas novadu. Varētu vai padomāt, ka Liepāja ir otra pilsēta Latvijā, kam apkārt veidojas turīgākas piepilsētas. Ļoti uzskatāmi viss redzams kartē:

Galīgi neapaļš augstākās kategorijas slieksnis tāpēc, lai kategorijā iekļautu visas pašvaldības, kas turīgākas par Rīgu. Latvijas caurmērs ir 573 Ls, kam vistuvākā ir Baldone un kas kartē atbilst gaiši zaļai krāsai. Zemākā kategorija sastopama tikai Latgalē, kur ir 19 visnabagākie novadi.

Pievēršoties pārmaiņām, salīdzinot ar 2016. gadu, pirmais iespaids bija, ka augšupeja bijusi visai strauja. Tiešām — Latvijā kopā tā bijusi 9,8% jēlskaitļos un 6,7%, ievērojot patēriņa cenu maiņu. Jāatzīst, man nav nekādas nojautas, kas pērn noticis Pāvilostā, ka pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi auguši no 1,0 miljoniem latu līdz 1,4 miljoniem, Ls/iedz. rādītājs kāpis par 35%, pat atņemot inflāciju, un Pāvilosta tagad ir otra turīgākā Kursas pašvaldība pēc Ventspils. Ja kāds zina, labprāt uzklausītu. Kuģīgo māju lūdzu nepiedāvāt. Tomēr ir arī dažas pašvaldības, kur bijis kritums. Visstraujākais Carnikavā, kas nobraukusi no 766 Ls/iedz. uz 678 faktiskās cenās, bet, ievērojot inflāciju, 2016. gada līmenis bija 16% augstāks nekā pērn. Arī te labprāt uzzinātu kritiena cēloni.

PAPILDUS 26. janvārī. Paldies bijušiem kolēģiem, Carnikavas kritums izskaidrots:

Jā, nodokļi auguši no 5,25 mln Ls līdz 5,65 mln, taču iedzīvotāju skaits — par pusotru tūkstoti no 6,9 tk līdz 8,3 tk jeb 22% gadā. Pašvaldību rangā pēc iedzīvotāju skaita Carnikava pakāpusies par divpadsmit vietām un apsteigusi, piemēram, Aizkraukles un Valkas novadu. Nevienai citai pašvaldībai rangs 2016. gadā nav mainījies vairāk par trīs vietām. Būtu bijis vērīgāks, būtu varējis pats pamanīt.

Advertisements

Kas to būtu domājis


Kas būtu domājis pēc “Vienotības” vienotības sagaidīt kā tāda.

Pirmais Trampa gads


Luisa Alvaresa (AP) foto

Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilāt prātu. Bet labi, prieki — prieciņi, taču kāds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasīt, ko apkopojuši darbu uzskaitītāji, bet es te rakstīšu no latvieša skata.

Saimniecībā Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemākais šai gadsimtā, IKP aug par 3,…% gadā, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tūkstošiem līdz 26 tūkstošiem. Apsmieklā palikuši skauģi, kas pareģoja saimniecības sanīkumu, piemēram, Nobela oikonomikas balvas laureāts Pols Krugmens un dižžurnālists Kurts Eichenvalds:

Tas gan, protams, nenozīmē, ka gaidāma nemitīga augšupeja. Domāju, prezidenta Trampa laikā kaut kad būs jūtams kritiens vai korekcija uz leju. Arī Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogāzās par 23%, kaut kopumā Reigana laikā pieauga 2,5 reizes.

Trampi Ziemsvētkos runājas ar amerikāņu bērniem.
Kerolinas Kesteres (AP) foto

Gada nogalē pienāca laiks Trampa Ziemassvētkiem — nodokļu reformai, pēc kuŗas pieņemšanas sākās uzņēmumu dāvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps māk ieviest tādu nodokļu reformu, pēc kuŗas uzņēmumi dāsnāk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet Kučinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecībā skaŗ ne tikai amerikāņus, bet arī pārējo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecības augšupejas vēju, ka arī tītari sāk lidot un Latvijas saimniecības sanīkuma varbūtība top visai zema.

Sienai pagaidām vēl tikai prototipi.
Maika Bleika (“Reuters”) foto

Tomēr, kā teic amerikāņu parunas, kultūra pārspēj saimniecību (culture trumps economy), un dēmografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvēka uzvedību kultūretniskā piederība noteic vairāk nekā saimnieciski apsvērumi, un tautas likteni izšķiŗ iedzīvotāju sastāvs, nevis lietas, ko rūsa un kodes maitā. Tāpēc Trampa saukļa izpildi darīt Ameriku atkal dižu vislielākā mērā varēs vērtēt nevis pēc bezdarba, IKP un biržas, bet pēc sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrācijas. Un te pirmā gadā bijuši soļi un solīši pareizā virzienā, bet ne izšķirīgas pārmaiņas: AAV izstājušās no ANO globālā migrācijas pakta; samazinājusies nelegāla imigrācija un augusi nelegālu imigrantu izraidīšana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstīm utt.

Ja reiz piesaukta kultūra, tad arī kultūras kaŗos prezidentam Trampam panākumi: Augstākā tiesa papildināta ar konservātīvu tiesnesi, globālo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašāk atzīta un cienīta cilvēka dzīvība kopš ieņemšanas, valsts atzīst un ciena pilsoņu brīvību — vārda, ieroču nēsāšanas, ticības u.c.

Prezidents Tramps Varšavā.
Laslo Baloga (“Reuters”) foto

Vai bijis arī kas nelāgs? Jā, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brīvu tirgu ārējā tirdzniecībā. Tiesa, uzņēmības veicināšanas ieguvumi ir lielāki nekā šīs ēnas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikāņu gļēvums un sociālistiska nevēlēšanās atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību. Apziņa, ka it kā savējie deputāti patiesībā ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikāņu vēlētāju aktīvitāti šīgada novembŗa vēlēšanās, un ir visai augsta varbūtība, ka Republikāņu partija zaudēs nepavisam ne biežo izdevību īstenot savu polītiku, ko šobrīd dod savs prezidents un vairākums abās Kongresa palātās.

Ārlietās no visiem virzieniem svarīgākais latviešiem bijis attiecības ar Krieviju. Priekšvēlēšanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažām, ka viņa Krievijas polītika varētu būt gana mīkstčaulīga un tāpēc apdraudēt Latviju, un Tramps bija gana nekonkrēts, lai būtu pagrūti noteikt viņa vietu. Priekš vēlēšanām tomēr pirmā tuvinājumā šķita, ka diez vai būs putiniskāks par Obamu. Un tā arī notika: visai drīz kadru lēmumi un praktiskā polītika rādīja, ka nav vis tik putinisks kā Obama. Un vasarā par Centrāleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicās plašāk lieliskā runā Varšavā, bet viceprezidents Maikls Penss tāpat lieliski Tallinā.

Ir bijis labi. Pat labāk, nekā gaidīts. Dod, dieviņi, vēl septiņi gadi tā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2017. gada nelegālās migrācijas statistika: pievērtas Italijas durvis, rekordi Spānijā, atkal pieaugums Grieķijā


Šoreiz nelegālās migrācijas apskats maķenīt citāds, jo apskatāms ne tikai kārtējais mēnesis, bet arī viss 2017. gads. Turklāt ANO bēgļu komisāriāts šķiet decembrī kaut ko salaidis dēlī: atsevišķu valstu imigrācijas summa (7,1 tk) daudz zemāka par nelegālās imigrācijas kopsummu (12,4 tk). Bet labi, decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu varētu būt ieradušies 12,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas mazliet mazāk nekā 13,5 tūkstoši novembrī, taču nedaudz vairāk nekā 11,7 tūkstoši pērn decembrī. Gada imigrācija tāpēc pa mēnesi mazliet augusi no 182 līdz 183 tūkstošiem, taču tas ir divreiz mazāk nekā 2016. gada 369 tūkstoši. 2017. gada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,5 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

ANO bēgļu komisāriāta skaitļu nesakritības dēļ nopietnāk uzmetu aci ES robežsardzes aģentūras datiem. Tīkami, ka ES dati iet tālāk pagātnē nekā ANO, līdz pat 2009. gadam. Tāpat tīkami, ka dati aptveŗ ne tikai Vidusjūŗu, bet arī citas ES valstu robežas (jā, arī austrumu robežu no Rumānijas līdz Norvēģijai, Latviju ieskaitot). Žēl vien, ka decembŗa ziņu vēl nav. Salīdzinot abu iestāžu ziņas, redzams, ka dati sakrīt, vienīgi ES skaitļi par kripatu augstāki:

Tāpat var redzēt, ka 2017. gada 183 tūkstoši ir zemākais skaits kopš 2014. gada vidus, taču gada summa 2014. gada vidū bija tobrīd neredzēts maksimums, savukārt vēl tādā nesenā pagātnē kā 2012. gada 2. pusgads un 2013. gada 1. pusgads nelegāla Vidusjūŗas imigrācija bija zemāka par 50 tūkstošiem gadā.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, pagaidām vēl izmantošu ANO bēgļu komisāriāta ziņas, taču, ja ANO skaitļu nesakritība nebeigsies, visai iespējams, ka turpmāk datu pamatavots kļūs ES robežsardzes aģentūra.

Italijā decembrī iebr[a]ukšana turējās zemā līmenī, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena un imigrācijas īstenības iespaidā kopš gada vidus stingrāk vērsusies Italijas valdība, kuŗa pastimulējusi arī Libijas vietvalžus. Kopš augusta Italijas frontes īpatsvars Vidusjūŗā nokrities zem puses, un decembrī bijis Grieķijas un Spānijas līmenī: pa jūŗu ieradušies 2,3 tūkstoši iebr[a]ucēju, jūtami zemāk nekā 5,6 tūkstoši novembrī (ziemas laikapstākļi), un daudz mazāk nekā 8,4 tūkstoši pērn decembrī. Gada summa attiecīgi kritusies no 125 tūkstošiem decembrī līdz 119 tūkstošiem novembrī un ir zemākā kopš 2014. gada vidus. Decembrī klajā nākusi jauna ziņa: ANO (tas pats bēgļu komisāriāts) sadarbībā ar Italijas kreiso valdību sākusi ievest migrantus pa gaisu, izmantojot kaŗa transportlidmašīnas. Tiesa, pēc pusotra mēneša, 4. martā, Italijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un, ja kreisie zaudēs, migrantu ievešanai var pienākt grūtāki laiki.

Kritumu Italijas frontē gan atsvēris pieaugums citur. Grieķijā decembrī pa jūŗu ieradās 2,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 3,2 tūkstoši novembrī, tomēr vairāk nekā 1,7 tūkstoši pērn decembrī. Gada summa tādējādi mazliet augusi no 29,1 tūkstošiem novembrī līdz 29,8 tūkstošiem decembrī. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju. Attiecībā uz ES un Turcijas migrantu atpakaļuzņemšanas līguma iespaidu var minēt, ka atbilstīgi tam 2017. gadā Turcijā atgriezās veseli 683 nelegāli imigranti jeb 2,3% iebr[a]ukušo skaita.

Vēsturiski visaugstāko līmeni sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un decembŗa 2,4 tūkstoši, kaut mazāk par novembŗa 4,7 tūkstošu rekordu, tik un tā ir vairāk nekā jebkuŗā mēnesī līdz 2017. gada maijam. Attiecīgi arī gada summai rekords — 28,5 tūkstoši, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa un ir divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Fronšu sadalījumu šoreiz atainošu ar ES robežsardzes aģentūras datiem (izņemot decembri, par ko ES ziņu vēl nav — tur ANO skaitļi):

2017. gads Krievijai — par gadu tuvāk sabrukumam


Krievu īpatsvars Krievijā, 2010. g. tautskaite. Karte: n-avdeev.livejournal.com

Vērtējot krievu imperiālismu un Kremļa režīmu pagājušā gadā un to radītos draudus latviešiem, tāpat kā iepriekš esmu optimistisks, jo laiks darbojas latviešu labā, bet Kremļa režīms spēris vēl vienu gadu platu soli pretī sabrukumam. Un te nav runa par sabrukumu tādā izpratnē, ka ģeoloģiskā ilgtermiņā neviens režīms un neviena valsts nav mūžīga, bet par tādu, ko redzēs vismaz puse šobrīd dzīvo latviešu.

Lai neatkārtotos, kādi fundamentāli faktori drupina Kremļa lupatu imperiju, atļaušos vien norādīt saiti — faktori nav mainījušies. Te vairāk par to, kā fundamentālie faktori izpaudušies 2017. gadā.

Saimniecība zināmā mērā stabilizējusies, jo naftas cena 2017. gadā augusi par ceturtdaļu no 52$ par mucu gada sākumā līdz 65$ gada beigās. Turējies arī rubļa kurss: 61 rublis par dolāru gada sākumā un 58 gada beigās. Mazliet audzis IKP, kas 3. ceturksnī bija 101,8% no 2016. gada 3. ceturkšņa. Toties stabilitātes uzturēšanai iztukšots valsts rezerves fonds. Parēķināju arī IKP cilvēkam: sasummēju pēdējo četrus ceturkšņu IKP faktiskās cenās, par ko ir ziņas, izdalīju ar eiras kursu un iedzīvotāju skaitu perioda beigās un ieguvu ~9300€/c. Hmm, Latvijā ir ~13600€/c.

Bet saimniecības lietas ir pakārtotas, salīdzinot ar dēmografijas dzirnām, kas maļ krievu imperiālismu. Krievu dzimstība Krievijā arvien zemāka nekā latviešu dzimstība Latvijā, un mūža ilgums Krievijā — 2,9 gadi zemāks nekā Latvijā. Atšķirība ir lielāka vīriešiem (3,3 gadi; 2,4 gadi sievietēm), kas rāda, ka Krievijā sociālisma nāves kultūra ar nodzeršanos un agresiju pret sevi un citiem dzīvāka nekā Latvijā. Dabiskā kustība nekrievu reģionos janvārī—novembrī bijusi +3,2‰ gadā, salīdzinot ar -1,9‰ krievu reģionos, un, salīdzinot tautas, atšķirība būtu vēl lielāka.

Putins un Kremlis, protams, vēl var ļoti daudz ļauna nodarīt, taču viņu spēki sīkst katru gadu. Tāpēc savu nu jau divpadsmit gadu senu prognozi par Krievijas imperijas galu 2050. gadā atstāju spēkā.

Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: komūnisti nostiprina varu


Turpinu mēneša vidus momentuzņēmumus, ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem. Šoreiz par 1918. gada 15. janvāri. Periodika.lv piedāvā vairākas šai dienā iznākušas avīzes. Krievu frontes pusē ir komūnistu “Brīvais Strēlnieks” un Maskavas “Gaisma”. Kas tā tāda, un kur palicis vēl priekš mēneša iznākušais Zemnieku savienības “Līdums” un nācionālo kaŗavīru “Laika Vēstis”? Pareizi, progresīvās cilvēces avangards nostiprina dēmokratiju un palīdzējis tautai atbrīvoties no galēji labēju viltusziņu un nācionālisma un citas naida runas plūdiem. Zemnieku savienībai tomēr mācības nav bijis, un tā izmantoja valodas barjeru un citādas vietējās tautvaldības prioritātes un Maskavā gadumijā sāka izdot “Gaismu”:

Gluži kā cara laikā, kad izdot latviešu avīzes Krievijā reizēm bija vieglāk nekā Latvijā pašā. Jā, komūnisti nostiprina varu, tomēr līdz pilnīgai kontrolei vēl nav tikuši. “Gaisma” ir vienu soli no neatkarīgas Latvijas valsts prasības:

Jauno avīzi piesūtīs visiem slēgtā “Līduma” pasūtinātājiem:

Idejiski “Gaisma” aicina apvienoties zem latviešu Nācionālpadomes karogiem, kaut atzīst, ka tai nav tobrīd izšķirīgās varas — durkļu. Cik jaušams, informācijas avoti jaunajam laikrakstam vēl ir trūcīgi, tāpēc ziņu pamaz. Tomēr svarīgākais ir. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

LĢIA reljefa modelis: krievu kaŗa dzelzceļi, Kokneses rakumi un viss kas cits


Savējie zina, tomēr stāstīšu no nulles. Aizsardzības ministrijas paspārnē ir tāda Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, no kuŗas pakalpojumiem mēdzu izmantot Latvijas topografisko karšu pārlūku. Pārlūkam kreisā augšējā stūrī var izvēlēties karšu slāņus. Un no tiem reizēm mēdzu ieslēgt digitālo 40 cm reljefa modeli. Jo tur visa kā var ieraudzīt! Noder riteņbraukšanā, labākai dzimtās pilsētas un dzimtās zemes iepazīšanai. Varat, piemēram, apskatīt, cik ļoti ierakumotas Pārdaugavas Pierīgas kāpas. Bet nesen izdomāju izbraukāt ekrānā dzelzceļa līnijas. Un atradu lietas, ko nebiju zinājis:

  • nebiju gaidījis, ka tik skaisti redzams krievu Staldzenes—Irbes kaŗa dzelzceļš, ar visiem apgriešanās trīsstūŗiem un sliežu ceļu sazarojumiem. Atceros, 90. gadu sākumā pētīju svaigi dabūtas Ziemeļkursas piekrastes krievu topografiskās kartes un nesapratu, kāpēc tur spēju ieraudzīt gar krastu trīs dzelzceļa stigas, kaut Ventspils—Mazirbes šaursliežnieks taču bijis tikai viens;
  • redzams arī kaŗa dzelzceļš no Mārcienas stacijas līdz Bērzaunei;
  • pamanīju tievu Alotenes—Jaunbebru līniju;
  • austrumos no Skaistas stacijas divi apbrīnojami saskaņoti atzari, ka izskatās pēc dzelzceļa apvedceļa, kamēr pamatlīnijā labots tilts;
  • Kazulīšos, ziemeļos no Višķu stacijas, izskatās, ka būtu rakta citāda dzelzceļa trase, bet pamesta;
  • Koknesē savāda izvietojuma rakumi un rakumu atliekas, kas atgādina nocietinājumus.

Redzat tos savādos rakumus?

Ja neieraudzījāt, te iezīmēju ar sarkanu:

Ja kāds zina, kas tie tādi, labprāt uzklausītu skaidrojumu.

%d bloggers like this: