Mišela Velbeka “Elementārdaļiņas”


Simboliska sagadīšanās: sāku gadu ar Velbeku un nu arī beidzu. “Pakļaušanās” iespaids bija pietiekams, ka, ieraudzījis iespēju par samērīgu cenu tikt pie “Elementārdaļiņām”, izmantoju to. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Elementārdaļiņas” ir darbs ar čaulu un kodolu. Čaula ir fantastika: it kā tas būtu ap 2075. gadu pēc ļoti nopietnām cilvēces pārmaiņām sacerēts darbs par cilvēku, kuŗš šīs pārmaiņas sācis: 1958. gadā dzimušu franču molekulārbiologu Mišelu Dzeržinski. Atbilstīgi čaulai vēstījumā iejaukti vēsturiski un dabaszinātniski apraksti, kas 2075. gada lasītājam paskaidro priekš simt gadiem notiekošo.

Kodols ir ar Mišela, viņa pusbrāļa, viņu dzimtas un tuvāko paziņu likteni rādīt, kā tikumu sagraušana sagrauj cilvēku dzīves, iznīcina ģimeni un pārvērš tautu atomizētā pūlī. Rādīts tas natūrāliski, un neproporcionāli daudz romāna aizņem lietas, kas zem jostasvietas, tā ka lielāko grāmatas daļu nepamet riebuma un pretīguma izjūta. Un tad nāk skumjas beigas.

Gan jau “Elementārdaļiņu” izdošanas laikā 1998. gadā Velbekam 2015. gada “Pakļaušanās” vēl nebija ne prātā, taču tagad “Elementārdaļiņas” kļuvušas gluži vai komplektā lasāma priekšvēsture, kas rāda, kā Francija nonākusi līdz “Pakļaušanās” notikumiem. Viegli motīvi jau jūtami:

Daudzi brīnās, kad uzzina, ka Nuajona ir diezgan bīstama pilsēta, kurā ir daudz melno un arābu. Nacionālā fronte pēdējās vēlēšanās savāca 40% balsu. Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā pilsētas nomalē, manas vēstuļkastītes durvis regulāri izlauž, es neko nevaru glabāt pagrabā. Bieži vien apkārtnē šaudās. Pārnākusi no liceja, es ieslēdzos četrās sienās un vakaros nekad neeju laukā no mājas.

Abu romānu galvenie varoņi zaudējuši sajēgu, ka ir daļa tautas mūžības gājumā starp tēvu tēvu mestām laipām un bērnu bērnu laipotājiem, un iznākums nepārsteidz: kam trakonams, kam izkaltis ziloņkaula tronis un pašnāvība, kam pakļaušanās Lielajam Brālim pravietim.

Pēc “Elementārdaļiņu” izlasīšanas uzmetu aci autora dzīves gājumam un ieraudzīju jūtamu autobiografisku elementu izmantošanu: Velbeku sauc Mišels, viņš dzimis 1956. gadā, senčos korsikānis Čekaldi, pirmos dzīves gadus dzīvojis pie mātesmātes Alžīrijā un pēc tam pie tēvamātes Francijā, kamēr māte blandījusies hipijos.

Otra dzīves gājuma salīdzināšana gribot negribot ir ar sevi. Esmu aptuveni tikpat vecs, cik autors izdošanas laikā un galvenie varoņi, tāpēc žēl un skumji lasīt tādu stāstu par nesatikšanos, kur laimīgu mūža mīlestību nokož seksuālās “atbrīvošanās” propaganda un dzīvesbiedri satiekas, kad jau par vēlu. Negribu pārāk atklāt sižetu, tāpēc visskumjāko, 218. lappusi te nepārrakstīšu.

Lieku izlasīto plauktā, un, ja kāds var par samērīgu cenu piedāvāt citus Velbeka darbus latviski (arī “Pakļaušonos”, ko gan esmu izlasījis, tak ne ieguvis īpašumā), lūdzu, dariet to. Tagad tik rāmi un piebremzēt, lai nepagūtu vairs nekā šogad izlasīt, citādi vēl simboliskā gada sākuma un beigu sagadīšanās zudīs.

Advertisements

Viena atbilde to “Mišela Velbeka “Elementārdaļiņas””

  1. 2017. gadā izlasītas grāmatas | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Mišela Velbeka “Elementārdaļiņas” […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: