“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju


Nelegāli imigranti 2016. g. 29. februārī cenšas iekļūt no Grieķijas Maķedonijā. Pjēra Kroma foto

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi un arī par 140 vārdiem gaŗākas, rakstu te. Lai būtu apaļi, tad desmit punktu.

  1. Marksisti gan sludina, it kā cilvēki būtu savstarpēji aizvietojamas darbspēka vienības bez savas gribas, tēvijas, tautības un mentālitātes, tomēr tā nav. Tāpēc galvenais jautājums attiecībā uz migrāciju Latvijā ir: kā tā ietekmēs latviešu īpatsvaru. Jo svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Jo saimniecību var sakārtot dažos gados, bet izkropļota iedzīvotāju sastāva labošanai vajag gadu desmitus.
  2. Tāpat nepatiesa ir propaganda, it kā attiecībā uz iedzīvotājiem vairāk būtu labāk. Tā nav. 1945.—1988. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits strauji auga, taču latviešu dēmografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās — tieši tāpēc, ka iedzīvotāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana. Ja vairāk būtu labāk, tad Latvija taču cietusi smagus zaudējumus un bijusi nelietība, kad no Latvijas izveda okupācijas armiju — jo tā Latvija zaudēja desmitiem tūkstošu vīriešu pašā spēka vecumā. Nē, svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Īslandē ir 340 tk iedzīvotāju, gandrīz seškārt mazāk nekā Latvijā, un īslandiešu summārais dzimstības reizulis ir ~1,7, salīdzinot ar latviešu ~1,85. Taču īslandiešu dēmografiskais stāvoklis daudz labāks nekā latviešu, jo viņi savā zemē ir 86% iedzīvotāju. Jā, un, kas to būtu domājis, arī dzīves līmenis šiem augstāks. Nigerijā toties 186 mln iedzīvotāju un ārkārtīga tik cildinātā tautu dažādība, bet vai tas nesis turību un saticību?
  3. No zemas dzimstības tautas neizmirst. Dabiskais pieaugums ir ģeometriska progresija. Ja arī tās kvocients būtu zemāks par 1, piemēram, 0,9, tā var turpināties bezgalīgi ilgi. Nē, tautas izmirst pārtautošanā: kad to zemē sarodas sveštautieši un pārmāc pamattautu.
  4. Augstāka dzimstība (summārais dzimstības reizulis >2,1) nes paplašinātu ataudzi un iedzīvotāju skaita augšanu. Protams, ne pēc 9 mēnešiem, bet ar laiku gan. Tā ka, ceļot dzimstību, tas veidos dabisko ataudzi, kaut šobrīd nav tik daudz sieviešu, cik, piemēram, priekš gadiem desmit.
  5. Dēmografijā pastāv tāds stabilu iedzīvotāju jēdziens. Proti, ja dzimstība ilgāku laiku turas puslīdz vienā līmenī, vecumgrupu attiecība stabilizējas — vienalga, vai nākamā paaudze būtu divreiz lielāka par iepriekšējo, divreiz mazāka vai tikpat liela. Attiecībā uz Latviju tas nozīmē, ka novecošanās ir pagaidu process un tā apstāsies.
  6. Nepatiesa ir propaganda, kas uztiepj viltusizvēli: vai nu atsākt migrantu iepludināšanu, ko, kā toreiz šķita, uz visiem laikiem izbeidza 1989. gadā, vai kļūt par Ziemeļkoreju — nabadzīgu un etniski viendabīgu zemi. Nē, ir arī Dienvidkorejas un Japānas ceļš — turīga un etniski viendabīga zeme. Japānā zema dzimstība ir jau kopš 70. gadu vidus. Un nekas, dzīvo cepuri kuldami ar 1,45 bērnu summāro dzimstības reizuli un tikai 2% sveštautiešu (un ar saviem 127 mln iedzīvotāju uzņem veselus 28 bēgļus gadā), kaut miljards strādīgu ķīniešu un 100 mln strādīgu filipiniešu daudz tuvāk nekā Latvijai. Dienvidkorejā summārais dzimstības reizulis vispār 1,2, viens no zemākiem pasaulē, bet korejieši — 96% iedzīvotāju. Nē, lai tiktu pie turības, nevajag turēt robežas vaļā pasaules iebraucējiem. Vajag, pirmkārt, atmest sociālismu un, otrkārt, turēt robežas vaļā informācijai, pakalpojumiem un precēm.
  7. Tāpat viltusizvēles propaganda izliekas nezinām, ka trešās pasaules imigrantu iesaistīšanās darba tirgū ir jūtami zemāka nekā eiropiešu pamattautu un imigranti daudz biežāk pārtiek no pabalstiem nekā pamattautas. Tikai daži piemēri: Vācija, Lielbritanija, Nīderlande. Īstenībā ir arī pirmie Latvijas finanču plūsmas skaitļi. Ja pareizi saprotu, tad ~350 migrantu apčubināšanai iztērēts ~10 mln eiru.
  8. Nevajag sociālistiskā garā ignorēt, ka darbspēka tirgus kā jebkurš pakalpojumu un preču tirgus ir dinamiskā līdzsvarā starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādas lietas kā 35 000 vai cik darbinieku trūkums nav kā sugas. Ja kaut kur parādās darbinieku trūkums, tad tirgus reakcija ir paaugstināt algas, darba ražību, pārprofilēties utml. Reakcija uz to ir lielāks darbinieku piedāvājums un mazāks pieprasījums, un atkal iestājas līdzsvars. Varētu iebilst, ka, paaugstinot algas, Latvijas uzņēmumi kļūst nespējīgi konkurēt. Atvainojiet, Latvijai ir vēl ļoti lielas iespējas veicināt spēju konkurēt un latviešu uzņēmību, samazinot nodokļus un izskaužot birokratiju. Lai paskatāmies uz Ameriku, kā tur Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos.
  9. Aplami ir nekritiski izmantot valsts iestāžu prognozes. Jo valsts iestāžu spēja kaut ko trāpīgi prognozēt vispār ir apšaubāma. Viens piemērs: nesamērīgi optimistiska saimniecības un darbspēka prognoze vēl 2008. g. pavasarī. Otrs: uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas ietekmes prognoze. Finanču ministrija prognozēja, ka, to samazinot no 25% līdz 22%, 2002. g. UIN ieņēmumi kritīsies par 11,8 mln Ls jeb 12%. Dzīvē ieņēmumu starpība bija 11,3 mln — taču plusā. Pārdesmit miljonu, ceturtdaļa pētāmās parādības — viedajiem valsts plānotājiem tas ir sīkums.
  10. Emocionāls paņēmiens piesaukt pensijas arī nevietā, jo pašreizējā pensiju sistēma pati par sevi ir valsts īstenota pilsoņu aplaupīšana un krāpšana: obligātā piespiedu kārtā atņemt pilsoņiem naudu, solot to varbūt atdot pēc gadu desmitiem, un, ja cilvēki tiešām aizdzīvo tos gadu desmitus, tad paaugstināt pensijas vecumu, lai tak tie pilsoņi beidzot apmirst un nauda nav jāatdod. Tāpat aplami apgalvot vai iedomāties, ka citi cilvēki par tavu naudu rūpēsies vairāk nekā tu pats. Līdzīgi kā jebkura cita dzīvošana par citu cilvēku naudu, kādu laiku pensijas var darboties, bet pēc tam sabrūk, jo aptrūkst vai nu citu cilvēku naudas, vai citu cilvēku pašu.

Nobeigumā varu piebilst, ka šo domu publicēšanu iekavēja kādas velkamistu propagandas lapas un mājās savākto krievu laika ģeografijas un dēmografijas izdevumu pārlasīšana. Līdzības ir apbrīnojamas.

Dabiskās iedzīvotāju migrācijas rezultātā vēl daudznacionālāka kļūst katra mūsu republika tādā vai citādā mērā — katrs apgabals un katra pilsēta.
/Andropovs, Jurijs. Runu un rakstu izlase. Rīga : Avots, 1984. 10. lpp./

Straujā saimniecības attīstība pēckara periodā radīja nepieciešamību pēc dažādu kategoriju strādniekiem un inženiertehniskajiem kadriem, tādēļ no brālīgajām republikām iebrauca citu nacionalitāšu pārstāvji, lai palīdzētu sociālistiskajā celtniecībā. Pļaviņu HES celtniecībā vien tika nodarbināti strādnieki no 23 dažādām nacionalitātēm. Visas padomju republikas savstarpēji apmainās kadriem, tādēļ arī iedzīvotāju sastāvs tajās ar laiku kļūst daudzveidīgāks.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 83. lpp./

Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā darbaspēka trūkums sasniedz 30 000 cilvēku. Tas jākompensē ar esošo darba resursu efektīvāku izmantošanu un arī ar strādnieku pieplūdumu no citām republikām. Padomju Latvijā ierodas pārsvarā darba spējīgi cilvēki. Tāpēc mehāniskā pieauguma (ieceļošanas jeb pārvietošanās) rezultātā ik gadus uzlabojas republikas iedzīvotāju struktūra un palielinās darbaspēka resursi.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 86. lpp./

Ekonomika kā primārais sabiedrības attīstības faktors prasīja, lai demogrāfija kā sekundārais faktors nekavētu kopējo sabiedrības attīstības tempu. Šī pretruna bija jāatrisina un tā tika atrisināta tādējādi, ka tika radīti apstākļi, lai demogrāfiskā kustība kopumā (dabiskā un mehāniskā) apgādātu tautas saimniecību un kultūras sfēru ar vajadzīgo darbaspēku. Tā kā viena demogrāfiskā faktora sastāvdaļa — dabiskā kustība konkrētajā situācijā to nodrošināt nevarēja (dažādu iemeslu dēļ), tad bija jāizmanto demogrāfiskā faktora otrā sastāvdaļa — mehāniskais pieaugums. Tātad migrācija kā demogrāfiskā procesa sastāvdaļa konkrētajos apstākļos ļāva tautas saimniecību kaut daļēji apgādāt ar darbarokām.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 276. lpp./

Runājot par migrāciju vispār un pozitīvu migrācijas saldo atsevišķi, jāatzīst, ka tā ir parādība, kas parasti raksturīga teritorijai, kas attīstās. Teritorija, kurā ir stabili, pastāvīgi iedzīvotāji, kurā neiebrauc un no kuras neizbrauc cilvēki, ir sastingusi, tajā nav attīstības. Ņemot vērā, ka migrācija ir sabiedrības ekonomiskās dzīves pavadone, tā liecina par sabiedrības attīstību kopumā.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 286.—287. lpp./

Pavisam nobeigumā diemžēl jāpiebiedrojas tautas saprātam, kas priekš pusotra mēneša beidzot atšifrēja, ko nozīmē mistiskie ‘Re:’ burti “Re:Baltica” nosaukumā. ‘Replace’. “Replace Baltica”.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 9 Comments »

9 Atbildes to ““Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju”

  1. gulags Says:

    Foršs raksts, taču par tiem 0.9 nesaprotu, jo:

    Ja sievietei un vīrietim tikai 1 bērns, tad:
    no 20 cilvēkiem nākošajā paaudzē paliek 10;
    no šiem 10 nākošajā paaudzē paliek 5;
    no šiem 5 nākošajā paaudzē paliek 2 vai 3.
    Tik vien kā 3 paaudzes, bet skaits mazinājies desmitkārt.

  2. Ritvars Says:

    0,9 domāts ģeometriskas progresijas kvocients: skaitlis, ar ko reizina iepriekšējo progresijas locekli, lai iegūtu nākamo. Ja reiz pārprotams, labošu tekstu.

  3. VIO Says:

    dudināt un žūžot jau var… Japānā demogrāfijā īstenībā ir totāli sūdi, un būs vēl lielāki. tā kā viņi bagāti, pagaidām var atļauties

  4. VIO Says:

    man patīk šitādi dziedātāji par tēvzemi un tās jaukumiem, grūti gaidīt reālu izpratni. phttps://www.cnbc.com/2017/05/01/bank-of-japan-minutes-say-aggressive-easing-remains-path-to-higher-consumer-prices.html

  5. Jānis Nezināmais Says:

    Paldies, interesanti. Par šo to nebiju aizdomājies (piemēram, Japānu, DKoreju). Valstij ir nepieciešama skaidra ilgtermiņa stratēģija, kādā virzāmies. Nevis ierastais – uz vēlēšanām palasi saukļus sanāk, ka pa lielam visas nozares ir prioritāras, katrs velk to deķi uz savu pusi.

    Tērējam milzīgas naudas zemkopjiem (kuru pienesums IKP ir 2%, nez cik ir, ja atskaita nost dāsnās subsīdijas?), visu laiku šausmīgi uztraucamies par tranzīta biznesu, kas turpina samazināties (un cik iztērējam infrastruktūrai, nodokļu atlaidēm, ostu projektiem utt utt?). Tad vēl sataisām milzum daudz mazu novadu un brīnamies, ka naudas nav un reģioni stagnē. Par veselības sistēmas bezdibeni, kurā met naudu iekšā nemaz nesākšu.

    Kad beigsim mētāties pa visurieni, tad arī būs labāk. Bet nu atgriežoties pie migrācijas visu beigās jau viena lieta pamatā – ja nav latviešu, tad kādēļ šeit dzīvot? Tad jau es tik pat labi varu pārvākties uz Rietumeiropu un saņemt turienes algas, ja jau šeit ar laiku ar nebūs vairs tā māju sajūta.

  6. :) Says:

    Tad kāds ir mērķis – latviska Latvija vai pārtikusi Latvija? Diemžēl no pirmā neseko otrais, bet ja Latvija būs bagāta valsts, tad tai ir cerības būt latviskai. Vēl jau labi atceramies Atmodas laika lozungu “Kaut pastalās, toties brīvi”, kuru aizmirsa gandrīz tūlīt pēc neatkarības atgūšanas. Nevajag lolot ilūzijas, lielākai daļai labklājība ir pirmajā vietā.
    Un ja tiek pieminēta Japāna un Dienvidkoreja, tad nevar nepamanīt, ka tās ir attīstītākās un bagātākās valstis šajā reģionā, un cilvēki no tām prom nebrauc. Ar Latviju tā nav, un darbaspējīgu cilvēku aizbraukšana ir būtiskākais šķērslis attīstībai. Ko līdzēs tas dzimstības pieaugums, ja cilvēks sasniedzis darbaspējīgu vecumu, dosies strādāt uz Īriju vai kur citur. Un nevajag daudz filozofēt par “darbaspēka dinamisko līdzsvaru” – jā, tas ir spēkā, bet tas ir spēkā visas Eiropas kontekstā, nevis vienā izvēlētā teritorijā, kurai reāli nav iespēju ierobežot darba spēka kustību izbraukšanas virzienā.
    Par imigrāciju vai viesstrādniekiem runājot, nevajag jau visu reducēt uz tiem dažiem desmitiem vai simtiem bēgļu, bet vajag izmantot iespēju piesaistīt strādniekus no tām Eiropas valstīm, kur algas ir zemākas – Bulgārija, Rumānija, Ukraina, Baltkrievija. Tad ir cerība, ka Latvijā vismaz kaut kas notiks – viena ražotne, kurā strādās pamatā viesstrādnieki, spēs nodrošināt darbu tik pat daudz vietējiem, kuri darbosies veikalos, krogos, sniegs citus pakalpojumus.

  7. Rihards Says:

    2. punkts tikpat kā vai vētī šovinismu: “…it kā attiecībā uz iedzīvotājiem vairāk būtu labāk. Tā nav. 1945.—1988. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits strauji auga, taču latviešu dēmografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās — tieši tāpēc, ka iedzīvotāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana.”
    Respektīvi, latvieši = labi; sveštautieši = slikti?
    Jā, ir svarīgi, kas dzīvos Latvijā, taču arī Jūs lasītāju prezentējat ar viltusizvēli starp Latviju ar rožaino nākotni, kurā mitīs latviešu tauta, un izkropļoto Latviju bez latviešiem, jo ir arī trešā iespēja – Latvija, kurā dzīvo valstij un tās kultūrai uzticīga Latvijas tauta.

    Es mīlu dzīvot Latvijā un nevēlos tās paražu un dzīvesziņas iznīcību subjektīvu iemeslu (esmu latvietis pats) un daudzveidības iemesla (cilvēku tautu un kultūras daudzveidība tikpat vērtīga kā augu un dzīvnieku sugu un vides daudzveidība) dēļ.

    Cilvēki, kas Latvijai uzticīgi, agrāk vai vēlāk būs vairumā integrējušies/asimilējušies latviešu sabiedrībā. Jebkuras valsts iedzīvotāji, kas nav uzticīgi savai mītnes zemei un ir neieinteresēti valsts dzīvē, neatkarīgi no to tautības, ir nevēlami. Turklāt arī latvietībai ir sava evolūcija, jo pirms 1000 gadiem tā nepastāvēja nemaz, kas notiks pēc 1000 gadiem nav zināms, tāpēc vērtēt to kā augstvērtīgāku par citām ir neloģiski.

    Latviju pielīdzināt Nigērijai no turības in tautu saticības viedokļa vispār ir absolūti nepieņemami, jo esošo situāciju radījušie apstākļi ir pagalam atšķirīgi. Vai Šveice kā multinacionālas, turīgas un saticīgas valsts piemērs netiek minēts tāpēc, ka nesaskan ar Jūsu viedokli?

    6. Japāna kā turīga valsts ir aplami slikts piemērs, jo to valdības parāds vien pārsniedz 200%, tāpēc viņi jau gadiem ilgi dzīvo uz plāna ledus.

  8. Ierakstu izlase #47 – Stacija Says:

    […] Ne pārāk sen Ru:Re:Baltica uzmācās ar savu “pētījumu”, kurā apgalvoja, ka nekādā veidā Latvijā neesot iespējams iztikt bez viesstrādnieku ievešanas. Ritvars Eglājs pierāda, ka tā nebūt nav. https://ritvars.wordpress.com/2017/12/05/replace-baltica-un-vai-jauna-migrantu-iepludinasana-glabs-l… […]

  9. VIO Says:

    pārsmieties, kā pārgudrais ieraksta autors aizbāzis ausis ar vati un dzied ‘nā, nā’, lai nekas nebūtu jāatbild uz saprātīgiem komentāriem. tik vien kā savu kvocientu izvilka kā milzu zobenu


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: