Amerikāņu vēlēšanu novērošana


Labāk vēlu, nekā nekad. Un apaļš gads ir piemērots brīdis, lai tomēr vēlu. Joprojām jūtos pagodināts, ka bija iespēja novērot amerikāņu vēlēšanas (tās, kur ievēlēja Trampu) un pie reizes apskatīt niecīgu daļu valsts — Vašingtonu un tās piepilsētas. Sekojot britu ES nobalsošanas paraugam, dalīšu iespaidus divos rakstos: vispirms par vēlēšanām, tad par Vašingtonu.

Par vēlēšanām. Piedalījos Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda vēlēšanu programmā un pasaules vēlēšanu rīkošanas konferencē. Sarīkojumam bija trīs daļas:

  1. priekš vēlēšanām par amerikāņu vēlēšanu kārtību, polītisko sistēmu un 2016.gada kampaņu;
  2. vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņu apmeklēšana, balvas pasniegšana Tūnisijas vēlēšanu komisijas vadītājam par cienīgu vēlēšanu rīkošanu un vēlēšanu iznākumu gaidīšana;
  3. pēc vēlēšanām par dažādām ar vēlēšanām saistītām lietām pasaulē.

Patika, ka vēlēšanu programmā bija ne tikai to organizēšanas jautājumi, bet arī izglītošana saistītās polītiskās lietās. Turklāt parasti par tematu bija runātāji no abām galvenām partijām — kā no dēmokratiem, tā republikāņiem. Konferences pasaules daļā varēja pārliecināties, ka valstu prakse dažādos vēlēšanu jautājumos ir ļoti atšķirīga un reizēm visai tāla no Latvijas vēlēšanu kārtības.

Savukārt, kad no -4. stāva (jā, 4. pagraba), kur notika konference, tika laukā, tad ārā dienasgaismā nekas neliecināja, ka pilsētā un valstī tūlīt būs pasaulē svarīgākās vēlēšanas. Tad jau Latvijā Saeimas vēlēšanu tuvums vairāk jūtams. Tas, ka pilsoņiem nav pārlieku jāuztraucas par vēlēšanām un to iznākumu, šķita liecinām, ka valsts kopumā ir kārtībā. Pirmā saskare ar vēlēšanām gadījās, kad iemetu aci, kā izskatās vietējā makdonaldā: tur vienā ēdamo ekrānā bija vēstīts, ka par godu 45. prezidenta vēlēšanām hamburgers un sierburgers vēlēšanu dienā maksās 45 centus:

Vēlāk tomēr šo piedāvājumu neizmantoju. Kādu laiku staigājis pa pilsētu, tomēr ievēroju vēlēšanu plakātus — uz luksoforu stabiem. Gan ne prezidenta, bet sīkāku vēlēšanu, kā arī nobalsošanas par Kolumbijas apgabala pārtapšanu 51. pavalstī:

 

Vienīgajā (tā vismaz šķita) pilsētas grāmatnīcā bija priekšvēlēšanu krāsojamās grāmatas:

Vienīgos prezidenta vēlēšanu plakātus redzēju tikai tāpēc, ka tīši aizgāju uz Dēmokratu partijas galveno sieviešu klubu. Izrādījās baiga spoku māja:

Bet, jā, Klintones plakāts bija. Tiesa, apvienojumā ar partijas simbolu ēzeli un citām izkārtām mantām radīja viegli nenopietnu iespaidu. Šķiet, nebiju vienīgais tūriķis, kas atnācis acis mielot:

Konferences dalībnieki bija no visas pasaules (šķita, ka īpaši no Latīņamerikas un Afrikas), un bija manāms, ka eiropieši ir visai maza daļa pasaules iedzīvotāju:

Biju viegli apmierināts ar savu “Jāņa sētas” karšu apgāda rūdījumu, kad, sēdot pie viena pusdienu galdiņa ar Nigērijas pārstāvjiem, iesaistījos viņu sarunā, pārsteidzot ar nepiespiestu jautājumu: “Jūs taču sarunājaties jorubiski, vai ne?” Toties vēlēšanu dienā pie blakus galdiņa bija apsēdies bijušais Nīderlandes premjers Jans Balkenende (pirmais no labās):

Novērot vēlēšanas mūs veda tādos melnos busos, par kuŗiem azerbaidžāņi diskutēja, ko tie vairāk atgādina — melnās bertas vai katafalkus:

Jo tuvāk vēlēšanu iecirknim, jo vairāk vēlēšanu plakātu:

Vēlēšanu plakātu blīvums aug līdz zīmei, aiz kuŗas vairs nedrīkst aģitēt. Šai iecirknī aiz lieguma zīmes gan stāvēja un darbojās Klintones aģitētāju pāris:

Nez kāpēc nemanīju Trampa plakātus. Tad atklāju, ka tie samesti vietējā upelē:

Iecirkņi ļoti bieži ierīkoti baznīcās. Arī pie mums varētu:

Ir arī pierastāk — skolās:

 

Norādes, ka te ir īpašas stāvvietas invalidiem, kuŗi atbraukuši balsot:

Katrā pavalstī var būt sava balsošanas kārtība, un amerikāņi puspajokam teica, ka nekāds Putins viņu vēlēšanas neuzlauzīs, jo nav iespējams uzlauzt piecdesmit dažādu balsošanas kārtību. Vašingtonā un Mērilendā, kur mēs bijām, izmanto e-urnas, kas skenē tajās mestās vēlēšanu zīmes. Kad iecirknis sāk darbu, tad izdrukā e-urnas nulles čeku — ka urnā nekas nav samests un visi skaitītāji rāda nulles — un izliek to redzamā vietā. Tā ka šis nav Latvijas karogs, bet pie iecirkņa durvīm izlikts nulles čeks:

Nepavisam neesmu pārliecināts, ka vairākums balsotāju tiešām zina to, kas jāzina katram vēlētājam:

Balsošanā pirmais solis ir, ka vēlētāji nāk un iecirkņa darbiniekiem nosauc, kas viņi tādi, un saņem čeku, ar ko doties pēc vēlēšanu zīmes. Personas dokumentus neprasa un nerāda. Ja iecirkņa darbiniekam rodas šaubas, viņš var pajautāt kontroljautājumu par dzimšanas gadu un salīdzināt atbildi ar savām ziņām:

Otrs posms ir apmaiņā pret čeku dabūt vēlēšanu zīmi, trešais — kabīnītē nobalsot:

Ceturtais: ielaist vēlēšanu zīmi e-urnā:

Vēlēšanu zīmes visai lielas, vienā lapas pusē visas vēlēšanas, otrā pusē visas nobalsošanas, kas attiecīgā vietā notiek:

Vēlēšanu iznākumi tika gaidīti jau minētā -4. stāvā. Biju sagatavojis salīdzināšanai 2012. gada iznākumus pa pavalstīm un izdomājis, kam pievērst uzmanību un kādas zīmes skatīties, lai matītu, uz kuŗu pusi bumba velsies. Tas, ka Tramps uzvarēja Ohaijo un Ziemeļkarolīnā, nebija pārsteigums un uzvaras viņam nenesa. Varēju papliķēt sev pa plecu par Floridas prognozi. Floridas ziemeļrietumu rokturis ir citā laika zonā nekā pussala un polītiski labējāks par to. Tāpēc, kad pussalas skaitīšanas laikā Tramps drīz izrāvās priekšā, visai agri prognozēju, ka viņš uzvarēs kopumā Floridā. Tiesa, arī tas viņam uzvaras nenesa. Klintones izredzes šķita viegli saļogāmies, redzot, cik ilgi Virdžīnijā priekšā bija Tramps, līdz lielie Vašingtonas piepilsētu iecirkņi tomēr nosvēra pavalsti Hilarijas labā. Izšķirīgais brīdis bija Viskonsina, kas Klintonei bija obligāti jāuzvar, lai uzvarētu kopumā valstī. Bet tur priekšā spītīgi turējās Tramps. Konservātīvs būdams, līdz pēdējam brīdim gaidīju, ka varbūt Milvoku lielpilsētas iecirkņi nosvērs svaru kausus pretēji. Bet, kad pirmā nopietnā televīzija (laikam “Fox”, droši vairs neatceros) piešķīra Viskonsinu Trampam, lieta bija izlemta. Pat bez Mičiganas un Pensilvānijas.

Konferences rīkotāji ar gudru ziņu bija pēcvēlēšanu rītā ielikuši diskusiju par sievietēm polītikā:

Kad diskusija sākās, radās iespaids, ka uz īsu brīdi korektuma maskas kritušas: tikai vienīgā republikāne neraudāja un nestāstīja, cik satriekta — to darīja pat Starptautiskā vēlēšanu sistēmu fonda pārstāve, kuŗai it kā būtu jābūt neitrālai diskusijas vadītājai. Raudas bija tik izteiktas, ka Afrikas pārstāves devās mierināt dzeltenā tērpušos dēmokrati:

Vēlāk lidostā veikali jau bija atsaukušies uz vēlēšanu iznākumu un Klintones suvenīrus tirgoja par puscenu:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: